Gaismas lukturi, pašu darināti 0
Sveču meistare Margita Jumīte par saviem darinājumiem saka, ka katram ir savs stāsts, bet iedvesmas avots esot daba – sveces rotājot ar to, kas tur atrodams. Kā Margitai savos lietajos gaismas nesējos izdodas apvienot pavasari ar vasaru, dienu ar nakti?
Jaunā izvēle
Ar svecēm Margita aizrāvusies pirms septiņiem gadiem, kad piedzimusi meita un vajadzējis mainīt ierasto dzīves ritmu.
– Iepriekš strādāju skolā, biju saistīta arī ar modes biznesu – apģērbu dizainu, bet nu gribēju būt mājās ar meitiņu, redzēt, kā viņa aug un attīstās. Patiesībā bērns man neļāva citādi rīkoties – kad aizvedu uz bērnudārzu, viņa sāka intensīvi slimot. Tāpēc vajadzēja izlemt, kādai nodarbei pievērsties, dzīvojot ar meitu mājās.
Kādā žurnālā ievēroju rakstu par sveču liešanu. Tas mani ieintriģēja, jo – kas var būt skaistāks par gaismas radīšanu ziemas mēnešos?!
Pirmās sveces lējusi, izkausējot iekrātos sveču galus, bet rotājumam izmantojusi kaltētus liepziedus, kumelītes un piparmētras. Prasme un meistarība vairojusies ar katru nākamo reizi, kad uz liemas uzlikts trauks ar parafīnu.
Materiālu vākšana
Margita savējās sauc par iekšējām svecēm, jo degot tām vidus noplok, bet ārpuse saglabājas neskarta. Ja esot vēlēšanās, dobumā var ielikt tējas svecīti vai arī to aizpildīt ar izkausētu parafīnu un jaunu degli. – Sveces ārpusei saglabājoties neskartai, bet deglim iegrimstot, no tā plūstošā gaisma izceļ rotājuma detaļas, var ieraudzīt, cik smalks ir neaizmirstulītes zieds vai bagātīgs puķu lapiņu stīgojums.
Dabas materiālus sveču rotāšanai viņa vāc pavasarī un vasarā, tos rūpīgi izkaltē starp papīra lapām un uzglabā tā, lai nevarētu piekļūt dažādi insekti (tiem ļoti garšojot ievu, ābeļu un rožu ziedi!).
Tos kaltējumus, ko neapdraud insekti, liekot kartona kastēs, bet pārējos – stikla burkās ar vāku.
– Man ļoti patīk rozes, neaizmirstulītes, gladiolas, ievu ziedi un vīgrieznes. Ļoti eleganti izskatās orhidejas ziedi kopā ar hortenziju mazajiem ziediņiem, bet pārsteidzošs ir efekts, rotājot ar tulpēm, ceriņiem, jasmīniem un arī pļavu puķēm.
Sveces lejot no parafīna, ko var iegādāties hobijpreču veikalos un citviet, izmantojot arī bišu vasku, ko pērkot no biteniekiem vai medus tirgotavās, retāk lietojot palmu vasku. Bet viens no apjomīgākajiem gaismas lukturiem Margitas kolekcijā tapis no sveču galiem, kurus atvēlējis Ādažu evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs.
Kā tas notiek?
Parafīnu kausē ūdenspeldē (noteikti, jo ugunsnedrošs materiāls!). Iegūto masu lej trapeces veida veidnē (paplatinājums augšdaļā). Margita izmanto gan jogurta trauciņus, gan puķu podus, gan glāzes. Degļus iegādājoties hobijpreču veikalos.
– Deglim ir jābūt ļoti kvalitatīvam un – jo lielāks sveces diametrs, jo resnākam. Esmu mēģinājusi kaņepāju auklu, bet tā pamatīgi kvēp.
Degļa vienu galu piesien akmentiņam (tas palīdz diegu nostiegrot), bet otru – kociņam, kas pārlikts veidnei. Parafīna masu var ietonēt, izmantojot hobijpreču veikalos nopērkamos pigmentus. Jāņem vērā, ka palmu vasks tos pieņem nelabprāt, tāpēc piesātināti zaļa vai zila svece nesanāk.
Parafīns mazā veidnē sastingst jau pēc 2 – 3 stundām, bet lielākā reizēm vajadzīga pat diennakts. Atdziestot tas mēdz sarauties, tad uzlej vēl izkausēta parafīna. Ja sveci nevar izdabūt no veidnes, trauku iemērc karstā ūdenī.
Tālāk – rotāšana. Kaltētos augus, puķes, akmentiņus, zariņus, gliemežvāciņus vai ko citu iemērc siltā parafīnā un kārto uz sveces atbilstoši idejai. Kad kompozīcija pabeigta, sveci nolako ar speciālo laku (arī var iegādāties hobijpreču veikalos), lai pasargātu to no putekļiem, ko parafīns pievelk. Ja vēlas, kompozīciju paspilgtina ar zeltītas vai sudrabotas krāsas triepieniem.
