Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. maijs, 2013
Drukāt

“Gaismas pils” būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu

foto - Letafoto - Leta

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības “Nacionālā būvkompāniju apvienība” (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka “Gaismas pils” ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Saprotot, ka Rīga tik drīz nesagaidīs jaunu koncertzāli, mainījās plāni arī attiecībā uz “Gaismas pili”, kur konferenču un koncerta zāli nolemts izstrādāt daudz jaudīgāku un atbilstošāku arī koncertiem, tādēļ arī darbi šajā zālē vēl turpināsies, klāstīja kultūras ministres ārštata padomnieks arhitektūras politikas izstrādes jautājumos Jānis Dripe.

Savukārt 2015. gadā gaidāma Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības padomē, kuras laikā bibliotēkai būs jāuzņem daudz cilvēku, tādēļ paralēli infrastruktūras būvniecības darbiem turpināsies arī darbi pie restorānu un lielās auditorijas sagatavošanas.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) minēja, ka nekad nebija saņēmusi tik daudz vēstules ar ierosinājumiem, kā tad, kad mūžībā aizgāja latviešu dzejnieks Imants Ziedonis. Viens no izteiktajiem piedāvājumiem bija saistīts arī ar “Gaismas pili”, jo LNB direktors Andris Vilks izteica piedāvājumu jaunās bibliotēkas konferenču zāli nosaukt Ziedoņa vārdā.

Šāds piedāvājums visus apmierināja, tādēļ LNB jaunajā ēkā būs Imanta Ziedoņa zāle, kurā ir ļoti laba akustika un 350 sēdvietas, līdz ar to bez konferencēm tur varēs notiks arī koncerti un citi kultūras notikumi.

Paredzēts, ka uz jauno ēku bibliotēka no visām savām esošajām ēkām sāks pārcelties 2014. gada sākumā. Paredzēts, ka pārcelšanās ilgs līdz 2014. gada augustam, taču nevienu brīdi šajā pārcelšanās posmā netiks pārtraukta bibliotēkas pakalpojumu sniegšana.

Iecerēts, ka pirmos apmeklētājus LNB jaunā ēka varētu uzņemt jau 2014. gada janvārī, kad tiks rīkota akcija, kuras laikā cilvēki būs aicināti iesaistīties grāmatu akcijā, lai no bibliotēkas ēkas Krišjāņa Barona ielā no rokas rokā nodotu grāmatas. Šādu cilvēku ķēdi un grāmatas padošanu iecerēts izveidot līdz pašai “Gaismas pilij”. Tāpat LNB iesaistīsies Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitātēs, piedāvājot izstādi, kas arī būs skatāma jau bibliotēkas jaunajā ēkā.

Lai arī sākumā bibliotēkā būs atvērts tikai vestibils un, iespējams, nedarbosies vēl kafejnīcas un veikali, ar laiku arī nākamie bibliotēkas stāvi kļūs apmeklētājiem atvērti.

LNB jaunā ēka savā veidā saglabās arī piemiņu par Latvijas latu, jo grīdas mīkstajā segumā izmantoti dažādi toņi, kas atbilst papīra latu naudas zīmēm, pauda Dripe. Viņš informēja, ka visos darbos, cik vien iespējams, izmantoti Latvijā ražoti materiāli. Izcili kopā sader Latvijas bērzu koka sienu paneļi ar Kanādas kļavu, kas izmantota grīdā.

Jaunā LNB ir viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta projektiem Latvijā, kas bibliotēkai dod iespēju kļūt par modernu pasaules līmeņa informācijas un kultūras centru.

“Gaismas pils” radīšana būs ilgusi aptuveni 22 gadus – projekts tika aizsākts jau 1989. gadā. Projekta “Gaismas pils” mājaslapā pirmais ieraksts ir datēts 2005. gada 3. janvārī, kad Kultūras ministrija iesniedza valdībā grozījumus likumā par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

Vēl deviņdesmitajos gados vērienīgās ēkas būvniecības izmaksas tika lēstas vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā. Tomēr tik liela summa tolaik šķita šokējoša, tādēļ aprēķinus it kā pārskatīja un 2000. gadā tie samazinājās vairāk nekā uz pusi – līdz 87 miljoniem latu. Pēcāk gan publiski minētie skaitļi atkal pamazām auga, sasniedzot 100 miljonus.

Saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto būvdarbu līgumu, ko valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” parakstīja ar “Nacionālo būvkompāniju apvienību”, LNB izmaksas bija paredzētas 135,2 miljonu latu apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+