Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. decembris, 2012
Drukāt

“Gaismas pils” projekta kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu

gaismaspilslet_9224839

Ņemot vērā iekavētos termiņus un savulaik no būvniecības līguma izņemto infrastruktūras izbūvi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb “Gaismas pils” projekta kopējās izmaksas, visticamāk, sasniegs savulaik noraidītos 200 miljonus latu, 23.decembrī ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Vēl deviņdesmitajos gados vērienīgās ēkas būvniecības izmaksas tika lēstas vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā. Tomēr tik liela summa tolaik šķita šokējoša, tādēļ aprēķinus it kā pārskatīja un 2000.gadā tie samazinājās vairāk nekā uz pusi – līdz 87 miljoniem latu. Pēcāk gan publiski minētie skaitļi atkal pamazām auga, sasniedzot 100 miljonus. 2008.gadā tika paziņots par līguma slēgšanu ar būvniekiem par 135,2 miljoniem latu.

Kā norāda “de facto”, tuvojoties “Gaismas pils” projekta noslēguma fāzei, būves izmaksas pamazām, bet neatlaidīgi atkal pieaug – pie šobrīd projektam iztērētajiem gandrīz 132 miljoniem latu nākamgad plānots pievienot vēl gandrīz 55 miljonus latu.

“Mēs sakām, ka bibliotēkas projekts kopumā izmaksā šos 187 miljonus latu. Tas nozīmē to, ka ar šādu te izmaksu summu tiek sasniegts rezultāts, tiek pabeigta un aprīkota bibliotēka. Tajā ir arī šie pārcelšanās izdevumi,” skaidro Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis.

Tomēr tie vēl neesot visi projekta tēriņi – piemēram, infrastruktūras izbūve savulaik izņemta no tāmes. Patlaban ministrija infrastruktūras pirmās kārtas izbūvei plāno aptuveni 11,5 miljonus latu. Par spīti vairākkārt sludinātajiem konkursiem, to, iespējams, būvēs tie paši lielās ēkas celtnieki. Šonedēļ pieņemts oficiāls lēmums par konkursa pārtraukšanu. Par tālāko ministrija cer beidzot vienoties janvārī, lai pavasarī varētu sākt intensīvus darbus, jo tikai tādā gadījumā ir iespējams bibliotēku atvērt līdz 2013.gada beigām.

Tomēr nākamgad ierēķinātā nauda pietiks tikai pirmajai infrastruktūras kārtai. Arhitekti norāda – saskaņā ar “Gaismas pils” autora Gunāra Birkerta ieceri, infrastruktūras pirmā kārta nepieciešama, lai bibliotēka vispār varētu sākt darbu. Tikai pēc tam nākamajās piecās kārtās tiks domāts, piemēram, par autostāvvietām apmeklētājiem. Tāpat jāsakārto Daugavas krastmala. Pēdējās projekta daļas saistītas ar Akmens tilta iecerēto rekonstrukciju un AB dambja sakārtošanu.

“Ja mēs šobrīd sakām, ka tā pirmā [infrastruktūras] kārta varētu izmaksāt ap 12 miljoniem kopā ar visu uzraudzību, tad aprēķini saka, ka visu sešu kārtu kopējās izmaksas ir 46 miljoni. Tā ir liela starpība. Tur ir arī šī pazemes stāvvieta, kas būtu priekšpusē, bet to tagad nav paredzēts realizēt,” atzīst KM pārstāvis.

Pārējo infrastruktūras objektu izbūve gan netikšot finansēta tikai no valsts līdzekļiem. Tomēr izmaksu ziņā jebkurā gadījumā tie atkal būšot vairāki desmiti miljoni latu.

Neviens no projekta uzraugiem par tā kopējām izmaksām komentārus nesniedz. Arhitekti uzsver, ka seko līdzi tikai projekta risinājumiem no arhitektūras viedokļa. Savukārt “Hill International” pārstāvji, kuri projektam kā būvuzraugi piesaistīti jau kopš 1995.gada, atsakās no jebkādiem komentāriem bez saskaņojuma ar Kultūras ministriju.

Kā norāda raidījums, neskatoties uz izmaksu apmēru pieaugumu, Kultūras ministrija nekavējas uzsvērt, ka šur tur izdevies pat ietaupīt – piemēram, 8,8 miljonus latu saistībā ar būvniecības līgumā paredzēto izmaksu indeksāciju. Turklāt tagad ministrija atzīst, ka pirms ēkas būvniecības līguma noslēgšanas aprēķini bijuši pat vēl iespaidīgāki. Tolaik aplēses liecināja, ka izmaksas sasniegs vairāk nekā 258 miljonus. Kādēļ tad publiski visu laiku tiek runāts par 135 miljoniem, kas patiesībā aptver tikai un vienīgi ēkas celtniecības darbus, neviens gan atbildēt neuzņemas.

“Tika komunicēts, ka ir būtiski samazinātas projekta izmaksas, bet pēc būtības tika runāts nevis par visu projektu, bet par bibliotēkas ēku. Tā ka tā bija vairāk tāda spēlēšanas ar sabiedrisko domu, sabiedrisko attiecību instrumentiem un mazāk komunicēšana pēc būtības,” norāda sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Kristaps Petermanis.

Kā ziņots, Latvijas Nacionālo bibliotēku būvē NBA, ko veido trīs Latvijas būvuzņēmēji – SIA “Re&Re”, AS “RBSSKALS” un SIA “Skonto būve”.

Ja viss notiks, kā plānots, bibliotēka durvis vērs 2013.gada 1.septembrī. “Gaismas pils” radīšana būs ilgusi aptuveni 22 gadus – projekts tika aizsākts jau 1989.gadā. Projekta “Gaismas pils” mājaslapā pirmais ieraksts ir datēts 2005.gada 3.janvārī, kad KM iesniedza valdībā grozījumus likumā par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+