Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. novembris, 2013
Drukāt

Lampas kā gaismēnu gleznas papīra tehnikā

Foto -  "Lampu dizaina darbnīca"Foto - "Lampu dizaina darbnīca"

Rudens novakares kļūst aizvien garākas. Jau pēcpusdienā roka sniedzas pie elektrības slēdža. Gribas vairāk gaismas! Īstais brīdis pirkt jaunu lampu, gaismekli, lukturi, kaķactiņu – sauciet, kā gribat. Varbūt – nevis rūpnieciski ražotu, bet gan ko oriģinālu, mākslinieku rokām darinātu?

 

Nejaušības efekts un ideju tilts


Ar gaismas dizainu modes māksliniece, grāmatu grafiķe, mākslas pedagoģe Ērika Māldere un metālmākslinieks, interjera dizainers Aigars Lenkēvičs nodarbojas tieši tikpat ilgi, cik abi ir kopā. Pirms piecpadsmit gadiem izdarītā izvēle būtiski mainīja ne vien personisko, bet arī radošo dzīvi: Latvijas mākslā (vienlaikus uzņēmējdarbībā) izveidojās jauns duets. Sākotnēji bijuši brīvmākslinieki, tad individuālā darba veicēji, bet nu jau vairākus gadus viņiem ir SIA “Lampu dizaina darbnīca”. Līdz lampu dizainam, kurā abi var likt lietā visas savas līdzšinējās prasmes un fantāziju, kā arī mācīties ko jaunu, atvedusi nejaušība, un tai ir zināms efekts.

– Dzīves upe tevi nes un dod iespējas, kuras tu vai nu izmanto, vai neizmanto. Dažreiz pārdomāju, ko gribu vairāk: taisīt lampas vai pelnīt daudz naudas? Cenšamies apvienot… – nosmej Aigars. Viņš ir darinājis arī rotas. Šad tad vēl izmantojot vecos paraugus, piemēram, lai uzdāvinātu sievai oriģinālus auskarus.

Taču “Lampu dizaina darbnīcā” katra individuālā pieredze pārkausējas jaunā kvalitātē. Uzņēmums pastāv jau gana ilgi, abu veidotie gaismas ķermeņi ne reizi vien izpelnījušies atzinību gan pašu mājās, gan ārpus Latvijas robežām, saņemtas arī nozīmīgas balvas. Tomēr pats galvenais – latviešu ģimene izveidojusi savu uzņēmumu un var nodarboties ar to, kas pašiem tīk. Tā ir milzīga dzīves priekšrocība. Cik daudziem Latvijas radošās inteliģences pārstāvjiem mūsdienās maizīte jāpelna ikdienas darbā, kas ir visai tāls no pamatspecialitātes vai pat nav saistīts ar to! Varbūt pat prom no tēvu zemes, lasot sēnes vai gliemežvākus kaut kur Īrijā…

– Kā uzņēmēji esam godīgi un naivi, – teic Ērika. – Varbūt bailīgi? – tā Aigars. Ērika iebilst: – Drīzāk apdomīgi. Nekādus kredītus neesam ņēmuši, jo mūsu devīze ir: dzīvot no tā, kas ir.

Apciemojuma reizē darbnīcā top pasūtījums Jāņa Rozes grāmatnīcai lielveikalā “Spice” – apjomīgs abažūrs vienai no lampu sērijas. Aigars izveidojis metāla karkasu, tam apkārt – cilindriska plastmasas forma, ko aplīmē ar īpašu baltu papīru. Kā rodas ideja? Protams, ierosmi dod pasūtītājs, precīzāk – pasūtītāja nepieciešamība pēc jauna gaismas objekta. Tas esot idejas tilts. Bet ja nu pats nemaz īsti nezina, ko grib? Tad ir tā, kā saka Aigars: – Priekšā liela, tukša siena, un pie tās kaut ko vajag. Sāc domāt, un tad pēkšņi kaut kas tiek radīts… Ērika piebilst, ka filozofiski to varētu saukt par nejaušības efektu. Taču idejas dzimšanai un īstenošanai ir vēl arī otrs ceļš – nepieciešamība piedalīties izstādēs: – Ja izstāde klāt, bet darbu nav, gribot negribot ir kas jāuztaisa…

Reizēm idejas tiltu uzbūvē kopā ar pasūtītāju, reizēm ar interjeristu. Dažreiz nonāk pie risinājuma, dažreiz arī nenonāk. Piemēram, ja pasūtītājs, padzirdis, ka darbnīcā lampas izgatavo no papīra, iedomājas, ka tas būs ļoti lēti, bet izrādās – ne pārāk…

Tehnoloģiskās izpriecas


Protams, pēc individuāla pasūtījuma veidotas lampas ir dārgākas nekā masveidā ražotās. Tās nav salīdzināmas ar šur tur redzētajiem lētajiem, pavirši izgatavotajiem ķīniešu bumbuļiem, kas atceļojuši no austrumu puses. Katrs Ērikas un Aigara darinājums ir skaists un unikāls profesionālu mākslinieku rokudarbs – tapis Latvijā, no dabiskiem izejmateriāliem. Lai radītu, piemēram, sarkano rozi “Mīlavīla”, ko droši vien daudzi Latvijā pazīst no populārā TV seriāla “UgunsGrēks” kadriem, nepieciešams pulka izdomas, darba, pacietības un laika. Aigars atzīst: – Gribētos īstenot vienu otru neparastāku ideju, jo tādu ir daudz. Taču sanāk strādāt vairāk ar rokām nekā ar galvu. Diemžēl rokas par īsām… Un katram tās ir tikai divas. Ja būtu četras, varētu padarīt krietni vairāk.

Nu jau arī sanāk vairāk, jo nesen abiem pievienojusies Līva – vecākā no trim meitām. Kā tad ir – vai jaunam cilvēkam ir interesanti strādāt, ja priekšnieki ir vecāki? Līva teic, ka tīņa gados, šādu iespēju apsverot, domājusi – nemūžam! Tad atskārtusi, ka bonusu šeit ir vairāk, nekā strādājot pie sveša darba devēja, kur birojā nereti vienkārši jāatsēž garas stundas. – Man patīk tas, ko viņi dara, un ir prieks, ka varu viņiem palīdzēt, – tā Līva un piezīmē, ka pašai tuvāka siltā, nevis vārgā, aukstā dienasgaisma. Un veikalā, ja labi pameklē, siltos gaismas toņus varot atrast arī ekonomisko spuldžu klāstā.

Preces cenai veidojoties, ir svarīgi arī, no kā gaismeklis darināts. Ērikas un Aigara lampas izgatavotas galvenokārt no papīra; ne velti darbnīcas pirmais nosaukums bijis “Papīra lampu dizaina darbnīca”. Kā papildmateriāls izmantots metāls, stikls, audums, šamots, porcelāns, koks… Iedomājieties: lampa no koka un papīra! Mazliet neierasti, vai ne?

Abi mākslinieki ir vienisprātis, ka Latvijā papīra iespējas novērtē pārāk zemu. Kā gaismas objekta pamatmateriāls tas vienmērīgi izkliedē gaismu, radot telpā patīkamu, mājīgu gaisotni un neļaujot spuldzei apžilbināt acis. Viņu izstrādājumiem izmantotais papīrs tapis pašu darbnīcā.

Katram skolniekam zināms, ka papīra izgatavošanai izmanto kokšķiedru vai otrreizējās izejvielas – makulatūru. Agrāk bijušas papīra dzirnavas, kur samaltas linu un kokvilnas lupatas, no kurām tad veidota papīra masa. Mājas apstākļos no lupatām papīru nesaražosi… Tomēr papīra liešana nemaz neesot tik sarežģīta, to varot izdarīt jebkurš. Tikai vajadzīgs laiks, pacietība un dažas lietas, piemēram, īpašs siets un parastais blenderis. Ja vēlaties pamēģināt, sameklējiet žurnāla “Praktiskie Rokdarbi” šā gada marta numuru!

Ērika stāsta un rāda, ko var pievienot papīra masai, lai iegūtu attiecīgu faktūru vai krāsu toni: pieneņu un ugunspuķu pūkas, dadžus, graudzāļu sēklas, lapseņu pūžņa atliekas… Galu galā pirmais papīra ražošanas tehnoloģijas patents pieder lapsenēm, kuras, pārstrādā koku un augu šķiedras, lai radītu smalku, papīra masai līdzīgu materiālu savu pūžņu būvēšanai.

Lampu darbnīcā izmanto oriģinālu, autortehnikā apstrādātu šķiedru materiālu – papīru ar zīda stiebriem. Pašdarinātajam papīram ir atšķirīga faktūra – gluds, mazliet, vidēji un pat stipri grubuļains. Kā var panākt šādu efektu? Mākslinieki sasmaidās – esot pat katram savs papīra izgatavošanas tehnoloģijas noslēpums, bet visus meistarstiķus atklāt viņi nemaz negrasās. Arī ķīnieši savu papīra izgatavošanas recepti rūpīgi slēpa vairākus gadu simteņus!

Aigars nesen pamēģinājis darināt papīru no rudzu zelmeņa. Un tad nav jābrīnās, ka šāds papīrs šķiet dzīvs – smaržo it kā pēc vasaras, it kā pēc siena… – Interesanta noņemšanās. Tās ir mūsu tehnoloģiskās izpriecas jeb eksperimenti, – saka Ērika. Pēdējā laikā viņa aizrāvusies tieši ar dabas krāsvielu izmantošanu un eksperimentē ar tām, krāsojot savu papīru. Piemēram, pieneņpūkas papīram dodot interesantu iedzeltenu toni. Kā parasti, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, jo arī mūsu senči kā krāsvielas lietojuši sīpolu mizas, ķērpjus, vībotnes, madaras, pat čiekurus un ko tik vēl!

Noskaņu un sajūtu nozare


Lai gan darbnīcas galvenais virziens ir jaunu gaismas objektu izgatavošana, tās saimnieki piedāvā iespēju lampas arī restaurēt, piemēram, XX gadsimta 30. gadu gaismekļus, kuriem bija raksturīgi auduma abažūri. Te lieti noder Ērikas māka šūt. Un vēl citas prasmes, piemēram, modē nākusī filcēšana. Dažkārt pieprasot arī gaismas ķermeņus ar filcētu abažūru, un Ērika rāda vēl kādu oriģinālu veikumu – balta filcēta vilnas auduma paraugu ar interesantām puķēm. Tas veidots ar speciālu filcējamo mašīnu, kurai liek tik daudz adatu, cik vajag.

Ērikas un Aigara veidotajiem gaismas ķermeņiem ir arī nosaukumi – “Purene”, “Venēcija”, “Lāses”, “Virsotnis”, “Vaira”, objekti “Metamorfoze”, “Raksti sniegā”, “Sniegoga”, “Vēju gaidot”… Sava romantiska pasaule, par ko abi mākslinieki izsakās lakoniski: – Katrs darbs jau kaut kā jānosauc, lai varētu to saimniecību pārvaldīt… Tas ir zināms darba kods”.

Lampu formas – tradicionālās: aplis, kvadrāts, taisnstūris, bet no pamatformas līnijas izvijas lietussarga, gliemežvāka vai zieda veidā, viļņo kā ūdens vai vēja brāzmas un dejo kā puteņa vērpete. Ieslēdzot jebkuru no viņu darinātajām lampām, uzreiz jūtams, kā materiāls, krāsa un forma spēlējas ar gaismu un ēnām, veidojot īstu gaismēnu gleznu. Patiesi – noskaņu un sajūtu nozare!

Kur var nopirkt “Lampu dizaina darbnīcā” tapušos darbus? Tirdzniecības centra “Spice home” salonā “Nakts mēbeles” un lampu veikalā “4 room”, kā arī internetā. Tomēr vislabāk sazināties ar māksliniekiem un doties uz darbnīcu. Viņu darinātie gaismas objekti atrodami dzīvokļos un privātmājās, kafejnīcās un restorānos, viesnīcās un viesu mājās. Tiem ir pircēji gan Latvijā, gan ārpus tās – Igaunijā, Lietuvā, Holandē, Vācijā, Francijā, Itālijā, ASV un Krievijā.

Pašlaik “Lampu dizaina darbnīcā” norit darbs pie jau pieminētā Rozes grāmatnīcas pasūtījuma, savukārt Skolas ielā nesen atklāts jauns restorāns “La`pas”, kur interjerā iekļaujas Ērikas un Aigara veidotie gaismas objekti “Oļi”. – Patlaban darba ir padaudz, – viņi secina.

Var apbrīnot un apskaust abu mākslinieku darbaspējas. Ērikai tās, šķiet, neizmērojamas: strādā darbnīcā, eksperimentē ar papīra liešanu, joprojām nodarbojas ar grāmatu māk­sliniecisko noformēšanu un sacerēšanu (pagājušajā gadā iznāca veselas trīs!), dzied folkloras draugu kopā “Savieši”, darina jaukus lina izstrādājumus un šuj elegantus tērpus (nesen uzšuva gan līgavas kleitu, gan līgavaiņa uzvalku meitas kāzām), veido burvīgus zīmējumus uz porcelāna krūzēm… Un atrod laiku, lai rūpētos par māju un ģimeni, lai gatavotu ēdienu saskaņā ar veselīgas ēšanas principiem un vienmēr lieliski izskatītos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+