Gaisotne – dzīvo, kā patīk 1
Autors: Aija Volka, Elīna Cepurniece
Pagājušonedēļ publicētais raksts “Katrs desmitais – dēliņš vecpuisis” (31.10.2013.) raisījis dažādas pārdomas mūsu lasītāju vidū.
Kāds vecpuisis, vārdu neatklājot, laikraksta mājaslapā rakstīja: “Man prieks, ka šajos laikos sabiedrībā tāda gaisotne, ka katrs var dzīvot, kā pašam patīk. Agrāk daudzi veidoja ģimenes, kaut paši to nemaz negribēja un labāk jutās vieni. Bet bija svarīgi – ko tauta teiks!” Savukārt Ojāram pārdomas par sievietēm Latvijā: “Nopīpējušās, nodzērušās, ne kauna, ne goda. Vai tad tādas grib precēt? Puiši tomēr mūsdienās sāk kļūt sakarīgāki. No kurienes rodas vientuļās mātes? Tikai no tā, ka, iepazīstoties tuvāk, izrādās, ka no tādas sievietes jābēg pa gabalu.” “Latvijas Avīzes” ilggadējā lasītāja Lilija Treice gan jau vairākkārt mums rakstījusi vēstules, paužot sašutumu par tiem vīriešiem, kuri “kā tauriņi lido no sievietes uz sievieti, atstājot aiz sevis sagrautas nelaimīgas dzīves”. L. Treice ironizē, ka, ja reiz vīrieši mēdz būt tik neizvēlīgi, bet sievietes aizvien ir vairākumā, varbūt jāļauj cilvēkiem pieņemt Muhameda ticību, lai vīri apņem “tik sievas, cik var apgādāt, lai radītu Latvijā demogrāfisko sprādzienu”. Par to liekot aizdomāties jaunais LNT raidījums “Runāsim atklāti”…
Arī Evita aizdomājusies par islāma ienākšanu Latvijā un jautā: “Vai Latvijā ļauj ierasties arī imigrantiem, kuru ticība atļauj dzīvot poligāmijā?” Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe atklāj, ka līdz šim praksē nav bijis gadījums, kad Latvijā ierastos imigranti, kas dzīvo daudzsievībā. Kā zināms, Latvijas Civillikumā teikts, ka Latvijā ir aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā. “Latvijā ir institūcijas un stingrs mehānisms, kas pārbauda cilvēku ģimenes stāvokli, tādēļ cilvēki nemēģina salaulāties, nenokārtojuši iepriekšējās attiecības juridiskā ziņā. Iespējams, ka tā mēdza darīt laikos, kad uzskaites sistēma nebija pilnīga un absolūti kontrolējama,” pieļauj Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs. Lai gan daudzsievība nav atļauta, dzīvē esot sastopami gadījumi, kad paralēli ir kopdzīve ar vairākiem partneriem. Ģimeņu atbalsta centra “Līna” ģimenes psihoterapeits Sandis Ratnieks stāsta: “Mūsu kultūrā ir cilvēki, kam ir vairākas ģimenes, un viņi dzīvo te vienā, te otrā ģimenē. Bet tā nav klasiska divsievība, kad vīrietim kā vīram būtu skaidri definēti pienākumi pret sievieti.” S. Ratnieks un K. Simanovičs ir vienisprātis, ka sabiedrībā vēl pastāv doma, ka ģimene ir vērtība. “Kad tiek pārkāptas robežas tradicionālajai izpratnei par ģimeni, tas rada satraukumu. Ja šādu gadījumu kļūst aizvien vairāk, vai mēģināt pārdefinēt laulības institūcijas robežas, ņemot vērā realitāti? Tas, šķiet, ir filozofisks jautājums,” saka K. Simanovičs. Psihoterapeits piebilst, ka “nākotnes perspektīvas ir atkarīgas no tā, vai mūsu sabiedrībai izdosies definēt savu vērtību standartu”.
