Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. aprīlis, 2013
Drukāt

Gājputni klāt. Kur vērosim?

Foto - Andris KlepersFoto - Andris Klepers

Lai arī šogad ziema ieilgusi un sinoptiķi siltāku laiku sola vien aprīļa vidū, pavasaris tuvojas, jo Latvijā jau manīti pirmie gājputni. Putnu migrācijas kulminācija gan sāksies pāris nedēļas vēlāk un ilgs līdz maija otrajai pusei, tādēļ vēl ir laiks sagatavoties spārnoto draugu vērošanai. 


 

Pavasara vēstneši

Kurzemē, kur šoziem sniega bija vismazāk, tas vietām pilnībā nokusa marta saulainajās nedēļās. Kā vēsta portāls “www.latvijasputni.lv”, pirmie divi lauku cīruļi šopavasar pamanīti jau 27. februārī virs Saldus, bet pirmās dzērves dabas draugi novēroja marta sākumā Zemgalē – Svētes lejteces laukos.

Turpretī Austrumlatviju vēl daudzviet klāj gandrīz pusmetru bieza sniega sega, taču daži pavasara vēstneši ieradušies arī te. Vietnē “Dabasdati.lv” 30. martā reģistrēta pirmā baltā stārķa ierašanās Madonas novada Biksērē, un 2. aprīlī, neskatoties uz vienlaidu sniega laukiem, tiek ziņots par cīruļa parādīšanos valsts ziemeļaustrumos.

Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts teic, ka tas nav nekas neparasts. “Gājputnus var iedalīt tuvajos un tālajos migrantos. Tuvie migranti, pie kuriem pieder cīruļi, ķīvītes, zosis, strazdi un citi, ziemo Dienvideiropā un pavasarī atgriežas ligzdošanas vietās, sekojot temperatūras izmaiņām. Kļūstot siltākam, tie dodas uz ziemeļiem, bet, uznākot atkal aukstumam, uz brīdi var griezties arī nedaudz atpakaļ.

Turpretī tālajiem migrantiem, kas ziemo Āfrikā un Āzijā, – baltajiem stārķiem, dzeguzēm, vairākām ķauķu sugām un citiem putniem – signālu atgriezties ligzdošanas vietās neatkarīgi no laika apstākļiem noteiktā laikā dod instinkts, un tie katru gadu uzsāk tālo mājupceļu.

Šogad sniegs un aukstums valda visā Centrāleiropā līdz pat Francijai un Itālijai, tādēļ vairāku sugu gājputnu masveida atgriešanās Latvijā un caurceļošana tālāk uz ziemeļiem aizkavēsies pāris nedēļas, taču tas netraucē atsevišķiem īpatņiem uz ligzdošanas vietām lidot agrāk, kamēr tur vēl valda ziemīgi laika apstākļi.

Aukstums gājputnu dzīvībai nav tik bīstams kā barības trūkums, taču arī šādos apstākļos putni pamanās atrast ko ēdamu. Piemēram, pirmie baltie stārķi, kas atgriezušies vēl sniega un ledus skautās ārēs, medī dažādus grauzējus un neatsakās notiesāt arī kādu atrastu maitu, atklāj putnu vērotājs.

 

Ar binokli 
Vidzemes jūrmalā

“Labākās putnu vērošanas vietas Vidzemes piekrastē ir Randu pļavas, Vitr-upes un Salacas grīva un Ainažu mols, taču tikpat interesanta un viegli sasniedzama ir tuvā Igaunijas piekraste ap Kābli un Hēdemēsti. Šeit ir ne tikai liela sugu daudzveidība, bet arī skaistas ainavas ar plašām upju grīvām, piekrastes pļavām un seklām lagūnām,” ar speciāli putnu vērotājiem izveidoto maršrutu iepazīstina Vidzemes Augstskolas docētājs un aktīvs putnu vērotājs Andris Klepers.

“Maršruts plānots tā, lai to vienā dienā varētu veikt ar automašīnu un būtu ko darīt arī līdzbraucējiem ar citām interesēm.

Es ieteiktu sākt ar putnu vērošanu Ainažu molā (apmēram stundu), kad saule tur spīd no mugurpuses, pēc tam pa veco Rīgas ceļu doties uz Igaunijas pusi, bet pēcpusdienā atgriezties Latvijā, apmeklēt Randu pļavas un dienu beigt pie Vitrupes ietekas jūrā.

Pie takas uz Kuivižu torni un Kābli torni ceļa malā ir uzstādīti informācijas stendi, bet uz torni Luitamā dabas liegumā norāda brūna zīme ar uzrakstu “Häädemeeste rannaniit ja vaatlustorn”.

Jūras ūdeņos pavasarī visbiežāk novērojami gul-bji, gārgales, gauras, gaigalas, kākauļi, pīles, piekrastē un uz sēkļiem – zīriņi, kaijveidīgie un tārtiņveidīgie putni. Krastmalas mežā ieraugāmi dažādi dziedātājputni, retāk zilrīklītes un Lapzemes stērstes. Starp visām maršrutā iekļautajām vietām izceļams Kābli tornis, kur diennakts laikā maijā izdevies novērot pat 142 putnu sugas.”

Andris atgādina, ka putnu vērošanai nepieciešama laba optika – binoklis ar palielinājumu no 8×30 līdz 10×50 reizēm vai teleskops, ar kuru varēs ne tikai precīzāk noteikt sugu atšķirīgās nianses, bet arī baudīt vērošanas procesu, netraucējot putnus. Izvēloties vismaz divdesmitkārtīga palielinājuma teleskopu, svarīgi, lai ārējās lēcas diametrs būtu virs 80 mm, kas dos labāku gaismasspēju. Vēlams līdzi paņemt arī kādu putnu noteicēju.

 

Ar ekspertu 
Kolkas ragā

13. aprīlī no plkst. 9 līdz 14 Kolkas ragā putnus varēs vērot kopā ar Slīteres nacionālā parka ornitologu Helmutu Hofmani. Kolka ir viens no intensīvākajiem putnu pavasara migrācijas punktiem, jo te īsu brīdi uzturas daudzas putnu sugas, kas Latvijā neligzdo.

“Tā kā pavasaris vēl kavējas, iespējams, novērojamo sugu skaits būs mazāks. Domāju, redzēsim kaijas, pirmās dzērves, zosis, mājas strazdus, zīlītes un citus mazputniņus, varbūt arī kādu plēsīgo putnu,” prognozē eksperts. Viņš uzsver, ka skatīties putnus var nākt ikviens interesents. Tā nebūs ekskursija, bet paredzētajā laikā ornitologs būs satiekams jūrmalā, gatavs stāstīt par putniem un palīdzēt tos atpazīt.

 

Uzziņa

Labākās putnu vērošanas vietas pavasarī

Kolkasrags

Liepājas jūrmala un Liepājas ezera apkaime

Akmeņrags

Ovīšrags

Lubāna ezera mitraine ar zivju dīķiem

Sedas tīrelis

Vitrupes–Ainažu jūrmala

Svētes grīva

Kaņiera ezers

Bērzciema jūrmala

Kaltenes jūrmala

Engures ezers

Mērsraga jūrmala

Avots: Portāls “www.putni.lv”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+