Veselam
Ārstēšana

Nauda medicīnai no PVN vai obligātā maksājuma? Nākamtrešdien jābūt gala risinājumam0

Foto – Valsts kanceleja

Šonedēļ valdības vadītājs Māris Kučinskis tikās ar koalīcijas pārstāvjiem, lai oficiāli viņus iepazīstinātu ar viņa vadītās darba grupas diviem priekšlikumiem veselības aprūpes papildu finansējumam. Aizvadītajā nedēļā M. Kučinskis informēja par piedāvātajiem variantiem – 20 eiro obligātā maksājuma ieviešanu vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu par vienu procentu un novirzīšanu medicīnai caur sociālo budžetu. Koalīcijas partneri nākuši klajā vēl ar saviem priekšlikumiem, no kuriem uzmanību izpelnījusies “Vienotības” pārstāvju ideja palielināt sociālo nodokli no 34,09 līdz 35 procentiem.

Premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka valdības vadītājs savu viedokli nepaudīšot, kamēr nebūs gala varianta. Partiju pārstāvji ar izliktajiem priekšlikumiem dosies pie savām valdēm, lai tos apspriestu un nākamnedēļ trešdien koalīcijā nonāktu pie gala risinājuma.

Aizvadītajā nedēļā Ministru prezidents pēc darba grupas sēdes paziņoja, ka neesot bijis domstarpību vienīgi par veselības apdrošināšanas sasaisti ar sociālā nodokļa maksāšanas faktu, taču neesot bijis nekāda atbalsta darba spēka nodokļu palielināšanai un “Latvijas Bankas modificētajam piedāvājumam par diferencētu konstantu samaksu”. LB piedāvā ieviest obligāto maksājumu 20 eiro apmērā, ko, iespējams, varētu diferencēt pēc ienākumiem. Premjers uzskata, ka diferencēšana nav nepieciešama. Pats Kučinskis un Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbalsta pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu no 21% līdz 22% un tā novirzīšanu veselības aprūpei, kas dotu ap 80 līdz 95 miljoniem eiro gadā. M. Kučinskis pagājšnedēļ pēc darba grupas sēdes paziņoja, ka koalīciju iepazīstinās gan ar šo, gan arī 20 eiro obligātā maksājuma ieviešanu. Taču tajā pašā dienā Ministru prezidenta preses sekretārs izplatīja precizējumu tam, ko sacījis valdības vadītājs, proti, ka premjera Māra Kučinska piedāvātais modelis paredzot novirzīt veselības aprūpes sistēmai daļu jeb 1,5% no sociālā budžeta, kuru veido darba devēju un strādājošo iemaksas un ka šo summu kompensētu sociālajam budžetam PVN palielināšana par vienu procentu.

Pēc darba grupas sēdes labklājības ministram Jānim Reiram bija skaidrs, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas nepaaugstinās un no tām neatņems nevienu procentu, bet tagad, kad lūdzu viņa viedokli par 1,5%, ministrs atbildēja, ka pret to neiebildīs tikai tad, ja PVN nosegs šo pusotru procentu. Bet, visdrīzāk, tā nenotiks, un tad, visticamāk, ministrijai būs jāatsakās no slimības, bezdarbnieku pabalstu vai māmiņu algu finansēšanas, uzticot to valsts budžetam. “Svarīgi ir saprast, vai politiski esam gatavi palielināt PVN, un pārējais izrietēs no šī lēmuma. Ja premjera partija Zaļo un zemnieku savienība ir pateikusi, ka neatbalstīs PVN paaugstināšanu, tad kāda jēga par to lemt “Vienotībai”,” secināja labklājības ministrs. Reirs norādīja, ka sociālais nodoklis ir personificēts un ministrija var pateikt, kurš ir vai nav nodokļa maksātājs.

“Sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ir 34,09%. Ja tiek atrasti kompensējošie mehānismi, iezīmēšana ir iespējama, bet līdz tam diskusijas nav aizgājušas. LM galvenais uzdevums, lai mēs spētu finansēt esošos pakalpojumus no pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Labklājības ministrija organizēs un izpētīs jebkurus priekšlikumus, un mēs nejaucamies citu ministriju kompetencē, mēs rūpējamies par sociālā budžeta ilgtspēju,” skaidroja Reirs.

LA.lv