Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. jūnijs, 2013
Drukāt

Gaļas audzētāji: ES politika nav taisnīga pret Latviju

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde sarunā žurnālam “Agro Tops” stāsta par ciltsdarba problēmām gaļas lopkopībā.


 

– Lai vietējā tirgū parādītos Latvijā audzētu gaļas šķirņu liellopu gaļa, vai tā kādam būtu jāsubsidē?

– Tas nav ar subsīdijām risināms jautājums. Latvijā jau ir liela laba pieredze, kas notiek ar tirgu, ja tajā iesaistās subsīdijas. Mūsu uzņēmēji ir ļoti veikli, lai gūtu labumu sev un zemniekam izmaksas nesamazinātos ne par santīmu. Ja zemnieks izaudzēs dzīvnieku, par kuru būs, piemēram, 100 latu subsīdija, tad par šādu summu pārstrādes uzņēmums samazinās iepirkuma cenu – sak, no valsts taču jau saņēmi. Subsīdijas nav risinājums.

Patlaban zemnieks, realizējot uz ārzemēm kvalitatīvu 6 – 8 mēnešus vecu jaunlopu, saņem 500 – 700 latus. Ja dzīvnieku nobaro uz vietas, pēc pusgada zemnieks no pārstrādes uzņēmuma tāpat saņem 600 – 800 latus. Tāpēc neredzu īpašu jēgu šobrīd ieguldīt nobarošanā. Tā nav pievienotā vērtība, tas ir tikai aizņemts cilvēka laiks…

– Jūsu mērķis ir panākt atbalstu vaislas dzīvnieku ievešanai?

– Mēs gribētu šādu atbalstu saņemt, taču ministrija skaidro, ka Eiropas Savienības direktīvas nepieļauj vaislas dzīvnieku pirkšanas atbalstīšanu, jo tas kropļojot tirgu. Mūsu pārstāvji turpinās pie šī jautājuma strādāt, mēs neatkāpsimies.

Eiropas lauksaimniecības politika jau pamatu pamatos nav godīga pret Latviju, varbūt zemākos platību maksājumus mēs varētu kompensēt tieši ar šādu ekonomikas stimulēšanas veidu, pērkot kvalitatīvus vaislas dzīvniekus.

– Gada sākumā pārraudzībā bija 744 ganāmpulki. Ko saimnieks iegūst, stājoties pārraudzībā?

– Pārraudzība ir veids, kā saņemt valsts subsīdijas. Valsts atbalsta tikai pārraudzības saimniecības, un domāju, ka ir daļa saimniecību, kas tikai šā iemesla dēļ uztur pārrraudzību. Kad valsts atbalsts beigsies, tad arī pārraudzības ganāmpulku skaits samazināsies. Ja saimnieks savā ganāmpulkā sver un rēķina, tas varbūt nebūs īpaši sāpīgi, jo pārraudzība, kā zināms, ir brīvprātīgs pasākums, bet, ja to nedarīs, produktivitāte var kristies…

 

Visu interviju ar Ievu Freidenfeldi lasiet žurnāla “Agro Tops” jūnija numurā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+