Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. marts, 2013
Drukāt

Gaļas liellopi nav tikai desām

Foto - LETA un Timurs SubhankulovsFoto - LETA un Timurs Subhankulovs

Latvijā atšķirībā no citām nozarēm gaļas liellopu audzēšanā patlaban darbojas tikai viens atzīts kooperatīvs – LPKS “ABC projekts”. Šajā gadā tas iecerējis vairāku projektu īstenošanu. Par kooperatīva līdzšinējo veikumu un nākotnes iecerēm stāsta “ABC projekts” valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ VĀGNERS un valdes loceklis DAINIS RUNGULIS. 


 

– Kāpēc nozarē darbojas tikai viens gaļas liellopu audzētāju kooperatīvs?

D. Rungulis: – Ir vairāki iemesli. Mūsu produkts ir salīdzinoši mazāka apjoma gan tonnās, gan naudā nekā, piemēram, graudkopībā. Arī naudas ienākumus liellopu gaļas audzētājs saņem divas reizes gadā – rudenī un valsts subsīdijas jūlijā. Liellopu gaļa zināmā mērā ir nišas produkts, kas nav tik plaši izplatīts un pieprasīts kā piens vai graudi. Nozare jau ir dabūjusi punus – pirms vairākiem gadiem daži kooperatīvi pārstāja darboties, kas radīja ne visai labas atskaņas. Patlaban esam ļoti piesardzīgi, lai nenonāktu līdzīgā situācijā. Katru savu darbību kooperatīvā iepriekš rūpīgi pārdomājam.

Lauksaimnieki pārbauda mūs. Pirms pusotra gada kooperatīvā bija 20 biedru. Uzticēšanās aug. Cilvēki sāk uzticēties, stāties kooperatīvā. Kooperatīva biedriem mēs cenšamies piedāvāt pakalpojumus ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā tiem, kas nav biedri.

– Kādus pakalpojums “ABC projekts” patlaban piedāvā?

M. Vāgners: – Vislielākā rūpe ir dzīvnieku pārdošana un ciltsdarbs. Mēs secinājām – lai nodrošinātu veiksmīgu pārdošanu, svarīga ir augsta dzīvnieku kvalitāte, ko var nodrošināt mērķtiecīgs ciltsdarbs.

Varam investēt savā saimniecībā, ganāmpulkā, pirkt labu vaislas materiālu, ar to darboties, tomēr pretim ir jābūt pārdošanai. Mēs ražojam augstvērtīgu produktu, bet Latvijas tirgū nevaram to pārdot.

– Kāds ir iemesls?

– Latvijā patlaban pārdošana balstās galvenokārt uz vienas reizes darījumiem ar mērķi iekasēt savu starpniecības maksu, nevis veidot ilglaicīgu stabilu tirgu. Latvijas tirgū ļoti liels īpatsvars ir importam no citām valstīm, kur ir cita nodokļu politika, cits atbalsta mehānisms, cita tirgus segmenta stimulācija.
Rungulis1_TS_11

D. Rungulis: – Gaļas liellopu audzēšanas un ēšanas tradīcija Latvijā ir samērā jauna. Cilvēkiem aizvien liellopu gaļa asociējās ar desu gaļu. Ar kaut ko, kas paliek pāri no piena govīm. Gaļas liellopu audzēšana un kooperācija Latvijā ienāca pirms aptuveni 20 gadiem. Zemnieki patlaban prot izaudzēt liellopu, bet ir jāiemāca patērētājam ēst tā gaļu. Nevarētu teikt, ka patērētājs pavisam nav gatavs pieņemt šo produktu, jo cilvēki ceļo pa pasauli, zina, ko nozīmē labs steiks, laba liellopu gaļa, tomēr šīs zināšanas ir nepietiekamas stabila patēriņa veidošanai. Ik gadu rīkojam govju dienas, aicinām piedalīties pavārus, kas rāda, kā viegli un ātri gatavot, cik garšīgi var to izdarīt.

Ganāmpulku lielums kooperatīva biedriem ir dažāds, no desmit līdz tūkstoš liellopiem. “ABC projekta” biedriem ir arī piena govis. Tā kā esam arī atzīta šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija piena lopkopībā, tad sniedzam viņiem ciltsdarba pakalpojumus.

Kooperatīva izaugsmi veidojam evolūcijas ceļā. Vispirms kopā ar lauksaimniekiem daudz mācījāmies, īstenojām dažādus projektus, tad strādājām pie audzējamo dzīvnieku ģenētiskā materiāla izkopšanas. Patlaban esam sākuši trešo posmu – pārdošanu. To īstenojam uz vietas Latvijā ar sadarbības partneriem, pērn kopā ar Igaunijas un Lietuvas saimniekiem nopietnu projektu sākām ar Šveici. Pirmā gaļa jau ir aizvesta uz šo valsti.

– Cik svarīgs ir šis starptautiskais projekts?

– Tas ir liela vēriena daudzu miljonu latu vērts projekts astoņiem gadiem. Projektu finansē Šveices lielveikalu ķēde “Coop”, kurā ir vairāk nekā tūkstoš veikali. Šveiciešu iecere – Latīņamerikas gaļu, kas patlaban Šveicē veido aptuveni 20% lielu īpatsvaru, aizstāt ar Baltijas valstīs ražoto gaļu. Mūsu kooperatīvs ir atbildīgs par katru Latvijā Šveices tirgum nokauto dzīvnieku. Tas nozīmē, ka saimniecības iepriekš ir jāapseko, jānoslēdz līgums, ir jābūt skaidram, kā notiek ražošana, kā ievēro vides un dzīvnieku labturības prasības, lai produkts atbilstu Šveices kvalitātes prasībām. Gaļu Šveicē pārdos ar preču zīmi “Baltic Grassland Beef” (Baltijas zālājos audzēta liellopu gaļa).

Ar ES atbalstu veidojam dzīvnieku savākšanas punktus visā valstī, pirksim transporta līdzekļus. Pirkt šos pakalpojumus ir dārgi, turklāt nereti pakalpojuma kvalitāte ir zema.

Daudz dauzītajam un svaidītajam Latvijas lauksaimniekam patlaban ir grūti uzticēties pastāvīgam partnerim ilgtermiņā. Viņš, no vienas puses, saprot – ir labi, prestiži audzēt gaļu Šveices pircējam. No otras puses, zemnieks ir piesardzīgs, jo patlaban viņš dzīvnieku izaudzē, tad meklē tīmeklī pircēju, zvana, interesējas, kas maksā vairāk. Mūsu uzdevums ir radīt šo uzticēšanos ilgā termiņā – radīt kārtību, lai cilvēks justos droši. Pēc astoņiem gadiem ir iecerēts no Baltijas valstīm uz Šveici pārdot 
20 000 nokautos dzīvniekus gadā. Mūsu mērķis Šveices projektā nav strādāt ar pilnīgi visiem Latvijas gaļas liellopu audzētājiem, svarīgi ir, lai lauksaimnieks var un vēlas ražot šim konkrētajam tirgus pieprasījumam atbilstošu produktu.

– Cik izdevīgi ir piedalīties Šveices sadarbības projektā?

Vagners2_TS_11M. Vāgners: – Ir apsolīts, ka Šveicē pārdotās liellopu gaļas cena būs vidēji par 10 – 20% augstāka nekā mūsu valsts vidējā liellopu cena. Patlaban strādājam pie tā, kā objektīvi noteikt šo Latvijas cenu kvalitatīvai liellopu gaļai. Cena nebūs astronomiski augstāka kā Latvijā, tomēr tai vajadzētu ļaut pelnīt. Zemniekam ir jāzina savas ražošanas pašizmaksa, lai kooperatīvs varētu to izmantot sarunās ar partneriem.

– Vai no kooperatīva tā pastāvēšanas laikā ir izstājušās saimniecības?

– Ir izstājušās, tomēr vien tāpēc, ka tās pārtrauca uzņēmējdarbību vai cilvēku sasniegtā vecuma dēļ. Patlaban 400 klienti gaida, kad kooperatīvs piedāvās pilnu pakalpojumu komplektu. Kad mums būs savs transports un savākšanas centrs.

– Kādas izaugsmes iespējas redzat nozarei?

D. Rungulis: – ES kontekstā redzam, ka lielās valstis pamazām atkāpjas no intensīvās lauksaimniecības. Anglijā lielo piena govju ganāmpulku īpašnieki sāk govis laist ganībās. Valsts netiek galā ar piesārņoto vidi un lielā mērā tāpēc sāk virzību uz ekstensīvāku lopkopību. Gaļas liellopu audzēšana nodrošina šo saudzīgāko ražošanu un vides izmantošanu. Mums ir daudz biedru un klientu, kam bez gaļas liellopu audzēšanas ir arī vēl cits bizness vai algots darbs. Līdzīgi darbojas zemnieki citās valstīs.

Mūsu Latvijas cilvēku mentalitāte ir ļoti piemērota lauksaimniecībai, latvieši ir zemnieku tauta. Gaišie prāti nāk no laukiem. Cilvēki vēlas laukos palikt. Vēlme saglabāt zemi, savu tēvutēvu māju ir ļoti liela. Ja nav iespēja pelnīt, tad ir jāpārdod. Gaļas lopi dod iespēju saglabāt māju, zemi un vienlaikus pelnīt ārpus mājas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+