Gaļas liellopu saimniecībām gaidāmi grūtāki laiki; jāpāriet uz rentablāku ražošanu 0
Gaļas liellopu nozares dzīvotspēja nākotnē jāvirza uz produkcijas kvalitātes celšanas un patērētāju izglītošanas bāzes, tik ļoti vairs nekoncentrējoties uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu, secināts Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) gaļas liellopu nozares darba grupas sanāksmē.
Diskusijā izkristalizējās jautājums par to, ka liellopu gaļas saimniecībām jau tagad jāsāk plānot un izprast situāciju, kas varētu rasties pēc 2020.gada, ņemot vērā, ka atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem, brīvprātīgi saistītais atbalsts un bioloģiskie maksājumi gaļas liellopu audzētajiem būtiski samazināsies. Līdz ar to katrai saimniecībai pašai jāizvērtē iespējamie situācijas scenāriji un risinājumi, secināts sanāksmē.
Kā sanāksmē akcentēja LOSP dalīborganizācijas – Latvijas Jauno Zemnieku klubs pārstāve Alma Bērziņa, tikai kvalitatīvs produkts varēs saņemt augstu cenu un nodrošināt saimniecības dzīvotspēju ilgtermiņā.
“Aktualizējām jautājumus gan par kvalitatīvi nobarotiem jaunlopiem un gaļas ražošanu, gan kvalitatīvu vaislas dzīvnieku audzēšanu, jo abos gadījumos nepieciešams izglītot lauksaimniekus par to, kā izaudzēt kvalitatīvu produkciju, neatkarīgi no tā, ko paši nolēmuši ražot. Lai ieņemtu vietu maksātspējīgākos tirgos, saimniekiem ir jāstrādā kopīgi pie apjomu nodrošināšanas, un līdztekus tam steidzami jāmācās pāriet uz rentablu ražošanu, lai izdzīvotu arī bez subsīdijām,” teica Bērziņa.
Viņa arī norādīja, ka saimniecībām mērķtiecīgi jāizglīto arī patērētāji jautājumā par to, kas ir patiešām kvalitatīva liellpu gaļa.
“Lai visi nozares attīstības soļi ietu secīgi, nevaram iztikt arī bez savas produkcijas gala patērētājiem, līdz ar to arvien mērķtiecīgāk strādāsim pie iedzīvotāju izglītošanas. Skaidrosim, kas ir kvalitatīva liellopa gaļa un kā to atšķirt milzīgajā piedāvājuma klāstā, lai radītu tai stabilu ilgtermiņa pieprasījumu arī mūsu valstī,” norādīja Bērziņa.
Kā ziņots, iepriekšējo divu gadu laikā gaļas liellopu nozare piedzīvojusi izaugsmi, kad saistībā ar piena krīzi daudzas piensaimniecības pievērsās gaļas liellopu audzēšanai. Tāpat nozares izaugsmi veicināja arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšana.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta datiem, Latvijā 2017.gada decembrī reģistrēti 15 658 liellopu ganāmpulki. Savukārt govs liemeņa vidējā cena pērn bija 223,18 eiro par 100 kg, kas ir 48% pieaugums salīdzinājumā ar 150 eiro rādītāju tieši pirms gada.
Kopumā Eiropas Savienībā (ES) liellopu gaļas ražošana pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri kritusies par 0,1%. ES vidējā liellopu gaļas cena decembrī pret iepriekšējo mēnesi palielinājusies par 0,4% (pret iepriekšējo gadu bijis 4,3% pieagums). Tādejādi tirgū ir sasniegts noturīgs līdzsvars.
ES liellopu gaļas eksports gada nogalē kāpināts par 11,8%, sasniedzot 707 000 tonnas, pateicoties tādiem galamērķiem kā Honkonga (+57%), Turcija (+37%), Izraēla (+9%), Filipīnas (+78%) u.c. No svarīgākajiem galamērķiem kritums ir uz Libānu (-10%).
Tikmēr liellopu gaļas imports ES gada nogalē samazinājies par 7,6%. Turpina samazināties imports no Brazīlijas (par 18%), imports samazinājies arī no Austrālijas (-21%) un Jaunzēlandes (-16%). Bet to kompensē importa pieaugums no Argentīnas (+15,6%), Urugvajas (+7,6%) un ASV (+5,5%).
