Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. novembris, 2013
Drukāt

Galerijā “Arkādija” būs skatāma izstāde gleznotāja Viļņa Eglīša piemiņai

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Līdz 14. decembrim mākslas galerijā “Arkādija” būs skatāma izstāde “Bez rāmjiem”, kas veltīta gleznotāja Viļņa Eglīša piemiņai, aģentūru LETA informēja galerijā.

Izstādes nosaukums nav izvēlēts nejauši, proti, izstādītās gleznas tiešām ir bez rāmjiem, kas liecina par to, ka redzamie darbi gandrīz nekad nav tikuši eksponēti. Arī visa gleznotāja atstātā māksla savā ziņā ir “bez rāmjiem”, jo savas dzīves laikā gleznotājs nebija ērts mākslinieks pastāvošajai iekārtai. Viņš neiekļāvās attiecīgā laika pieprasītajos mākslas standartos.

“Autora kaislīgā daba, temperaments atklājas te zibenīgos, te aprautos, te līganos otas rakstos, kas brīžiem var šķist haotiski un tādējādi tuvojas abstraktajai glezniecībai, lai gan par tādu nekļūst nekad, tā viņu pat īsti neinteresē. Svarīgāk viņam ir krāsās un ritmos, gleznu uzbūvē un otas vai paletes naža pieskārienos audeklam atklāt tā brīža emocionālos pārdzīvojumus, iekšējo nemieru un slēptākās domas. Neraugoties uz likteņa sarežģītajiem pagriezieniem, tumšā krāsa nedominē viņa paletē. Daudzveidīgi sarkanie, dzeltenie, zaļie un zilie toņi, nervozie otas vilcieni stāsta par tā brīža izjūtu dramatismu, garīgām kolīzijām,” par gleznotāju saka mākslas zinātnieks Māris Brancis.

Eglīša mākslā iespējams sastapties ar ļoti vīrišķīgu mākslinieku, kura gleznās atspoguļojas viņa šķietami mazliet bravurīgā, bet patiesībā ārkārtīgi jūtīgā un trauslā dvēseles dzīve.

Dzimtajā Liepājā vēl pašā zēnībā, kas ritēja kara apstākļos, liktenīga šķemba savainoja Eglīša labo roku. Spītībā viņš iemācījās ar kreiso roku rakstīt un zīmēt tik prasmīgi, ka iestājās un beidza Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1972.gadā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu.

Spītībā Eglītis cīnījās arīdzan par savu rokrakstu mākslā. Viņa gleznas nevar sajaukt ar citu kolēģu darbiem. Tiesa gan, viņš strādāja tradicionālos žanros – ainavā, aktā, klusajā dabā un portretā -, taču viņa gleznu krāsu valoda, pigmentu uzliciens ir tikai viņam piemītošs.

Paralēli galerijas izstādei Eglītim veltīta ekspozīcija ir skatāma arī grāmatu namā “Valters un Rapa”.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+