Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. augusts, 2012
Drukāt

Galerijā “Istaba” gleznotāja Otto Zitmaņa personālizstāde

ReklāmfotoReklāmfoto

Mājīgā galerija “Istaba” līdz 8. septembrim aicina baudīt “Pusnakts zupu ar dāmu un sarkano kaķi”, kas ir gleznotāja Otto Zitmaņa kārtējā personālizstāde.

 

Otto Zitmanis pieder jaunākajai latviešu gleznotāju paaudzei ar ļoti izteiktu savu personīgo māksliniecisko redzējumu. Savu pirmo mākslas kritiķu un profesionāļu atzinumu viņš saņēma, būdams vēl Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa students 2001. gadā. Kopš brīža aizritējuši daudzi gadi, kuru laikā tapušas vairākas personālizstādes, ņemta dalība dažādās grupu izstādēs un starptautiskos mākslas projektos.

Daudziem mūzikas cienītājiem viņš palicis atmiņā arī kā grupas “Prāta vētra” albumu “Tur kaut kam ir jābūt”, “ШAГ” un “Years and Seconds” ilustrāciju autors. Savulaik Krievijā O. Zitmaņa izstāde tika reklamēta, kā “vispieprasītākā Latvijas mākslinieka darbu skate”.

Viss ir subjektīvs mākslā, un tāpēc būs tādi, kas attieksies noraidoši pret O. Zitmaņa radītiem darbiem, uzskatot tos par brutāliem un perversiem, nespējot saskatīt smalko ironiju un attēloto subjektu dramatisko izjūtu piesātinātās attiecības. O. Zitmaņa glezniecība ir kā atbilde šodien tik populārajam un pielūgtajam “superskaistajam”, virspusējam pārdzīvojumam un izklaidei, kur visbiežāk sastopamies ar dekorativitāti un saturisku tukšumu – bezsaturu. Tādēļ viņa izvēlētā glezniecības valoda ir pilna salauzītu, deformētu formu, asu ēnu, krāsu pretkrāsām, uzsvērti brutāliem krāsu triepieniem. Mākslinieks provocē skatītāju, atklājot izteikti emocionālu pasauli attieksmē pret īstenību, vēr
tību kritērijiem, izpratni par dažādām dzīves situācijām, ilūzijām, zaudējumiem. Viņš joprojām paliek uzticīgs saviem personāžiem – nesavaldāmām sievieškārtas fūrijām, dēmoniem, kur, akcentējot kailo ķermeni, vērojama savdabīga “zitmaniska” simbolu valoda.

O. Zitmaņa personālizstāde “Pusnakts zu-pa ar dāmu un sarkano kaķi” piedāvā ekspresīvu mākslinieka sacerētu stāstu, kas radīts speciāli izstādei un iesākumā tapis kā literārs darbs paša autora vajadzībām, taču skatītājiem šobrīd tiek piedāvāts aplūkošanai gleznās, kas uztveramas kā atsevišķi zīmīgi stāsta stopkadri.

Mākslinieks atzīst, ka viņam nepatīk runāt par savām bildēm. Labāk lai cilvēki ļaujas fantāzijas lidojumam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+