Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. septembris, 2016
Drukāt

Galerijā “Istaba” īpaša Omas istaba

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ēriks Caune ar savu omu Maiju Cauni izstādes atklašanā pie savas lielformāta gleznas.

Galerijā “Istaba” līdz 3. septembrim Ērika Caunes pirmā personālizstāde “Oma”, kas galerijas vēsturē ir nebijušā izstādes formātā – izstādes darbs ir sienas gleznojums. Izstādes atklāšana tika īstenota kā pārsteiguma ballīte Ērika omai Maijai Caunei, kas neko par izstādes ieceri nenojauta.

Šajā reizē skatītājiem ir iespēja apskatīt “istabu” “Istabā”! Galerijā apskatāms mākslinieka viens darbs – sienas gleznojums, kas ir stāsts visā izstādes telpā. Mākslinieks mēģinājis vizuāli pārnest savas vecmāmiņas istabu no viņas vienistabas dzīvokļa, kurā savulaik pats bieži mitinājies. “Šī izstāde ir lēciens atpakaļ nākotnē. Pirms gandrīz desmit gadiem, mācoties Rīgā, bet dzīvojot ārpus tās, ne vienmēr spēju izbraukāt līdz mājām un atpakaļ, tādēļ bieži paliku pie omas. Omas istaba bija mājīguma iemiesojums – viss bija ļoti parocīgs, kompakts un jauks,” tā par savu pirmo personālizstādes darbu teic Ē. Caune.

Arī galerijas “Istaba” izvēle savai pirmajai personālizstādei nav nejauša. “Laiks, kad dzīvoju pie omas, man asociējas arī ar netālu esošo galeriju “Istaba”, uz kurieni gāju samērā bieži. Tur pavadīju laiku, vienkārši skatoties kartītes, izstādes un baudot atmosfēru. Man bija kādi 14 gadi, un, protams, naudas man nebija, taču ik pa brīdim atļāvos iegādāties “Istabas” sērkociņus, pastkartītes vai uztaisīt kādu piespraudi. Izstādes rīkošanas mērķis ir šobrīd – daudzus gadus vēlāk – atkal šīs abas vietas un sajūtas uz mirkli apvienot. Tagad oma jau piecus gadus dzīvo ārpus Rīgas un ar viņu tiekos samērā reti, bet sazvanāmies gan katru dienu. Viņa ir ļoti ekspresīva sieviete, kurai patīk draudzēties, runāties, balles, dejas, prieki un dziesmas… Pēdējos gados tas viņai tiek dikti maz,” teic mākslinieks. Oma ir jaunā mākslinieka autoritāte.

Mākslinieks Ēriks Caune paralēli studijām Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā iesaistās Rīgas un citu Latvijas pilsētu brandmūru gleznojumu projektos. Par brandmūru gleznojumiem mākslinieks teic: “Es esmu ar brīvu roku zīmētājs. Man papīrus griezt ne visai patīk.” Liepājā, Krišjāņa Valdemāra un Peldu ielas stūrī, mākslas foruma “Atklāj savu dzintaru!” ietvaros, Dainis Rudens kopā ar Ēriku uzbūra lielformāta sienas gleznojumu “Skaņu vīrs”. Ēriks zināja, ka nodarbosies ar ielas mākslu, pirms vēl bija pamēģinājis ko uzpūst uz sienas. Viņš sāka krāsot uz sienām 2009. gada beigās. “Es nezinu kāpēc, bet tas notika ļoti intuitīvi. Bet vispār es ar to uzaugu. Mans brālis kaut kad senāk mūžīgi skicēja, mums bija grāmatas par grafiti. Kad iestājos Rozentāļos, man tas ar lielu vilni uznāca virsū no jauna,” teic Ē. Caune.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+