Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
13. novembris, 2017
Drukāt

“Lielo Kristapu” saņem “Melānijas hronika” un tās režisors Viesturs Kairišs (5)

Foto - LETA, kolāža - la.lvFoto - LETA, kolāža - la.lv

Šovakar nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps” gada labākas pilnmetrāžas spēlfilmas balvu saņēma vēsturiskā drāma “Melānijas hronika”, bet tās režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru.

Labākās aktrises balvu saņēma Sabīne Timoteo par lomu filmā “Melānijas hronika”, bet par labāko aktieri tika atzīts Kaspars Znotiņš par lomu filmā “Pirmdzimtais”.

Timoteo apbalvošanas ceremonijā paziņoja, ka savu balvu dāvina Melānijas Vanagas muzejam. Tieši Vanagas lomu Timoteo atveidoja filmā “Melānijas hronika”.

Kā labākā otrā plāna aktrise tika atzīta Vizma Kalme par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Savukārt par labāko aktieri otrā plāna lomā “Lielu Kristapu” saņēma Uldis Dumpis arī par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.

Par labāko scenāristi tika atzīta Lote Eglīte par scenāriju animācijas filmai “Bize un Neguļa”.

Andris Dzenītis par savu muzikālo veikumu filmā “Pirmdzimtais” saņēma balvu kā labākais komponists.

Filma “Atbrīvošanas diena” saņēma “Lielo Kristapu” nominācijā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Savukārt par labāko dokumentālā kino operatoru tika atzīts Valdis Celmiņš par savu darbu filmā “Atbrīvošanas diena”, bet Krista Burāne saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā dokumentālās filmas režisore par filmu “Pasaka par tukšo telpu”.

Balvu par visvairāk skatīto filmu “Splendid Palace” saņēma “Melānijas hronika”, kas kinoteātri skatīta 99 reizes, bet portāla “Delfi” skatītāju simpātijas balvu saņēma Vara Braslas filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.

Studentu filmu konkursā, iegūstot balvu “Kristapa lukturītis”, uzvarēja Liene Linde ar filmu “Septiņas neveiklas seksa reizes. Pirmā daļa”.

Kategorijā “Labākā debija” balvu saņēma filma “Vectēva tēvs”, kuras režisors ir Kārlis Lesiņš.

Par labāko animācijas filmu “Lielo Kristapu” saņēma “Atom Art” studijas filma “Bize un Neguļa”, kuras režisors Edmunds Jansons arī saņēma balvu kā labākais animācijas filmas režisors.

Kā labākais animācijas filmas mākslinieks “Lielo Kristapu” saņēma Toms Burāns ar filmu “Pasaka par tukšo telpu”.

Savukārt Edmunds Jansons saņēma balvu kā labākais animācijas filmas režisors par jau pieminēto filmu “Bize un Neguļa”.

Balvu kā labākie skaņu režisori saņēma “Atbrīvošanas dienas” komandas dalībnieki Ernests Ansons un Artis Dukaļskis, kuru komandas biedri Uģis Olte un Gatis Belogrudovs tika atzīti par labākajiem montāžas režisoriem.

Kā aģentūru LETA informēja “Lielā Kristapa” preses sekretāre Elīna Cire, par gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzītā “Melānijas hronika” kopumā saņēma sešus “Lielos Kristapus”. Tieši šo filmu Latvijas eksperti šogad izvirzījuši cīņai par iespēju kandidēt ASV Kinoakadēmijas balvai nominācijā “Labākā ārzemju filma”.

Četri “Lielie Kristapi” tika piešķirti dokumentālajam trillerim “Atbrīvošanas diena”. Trīs “Lielos Kristapus” saņēma gan animācijas filma “Bize un Neguļa”, gan arī spēlfilma “Pirmdzimtais”, bet pa diviem “Lielajiem Kristapiem” nopelnīja bērnu piedzīvojumu filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, kā arī dokumentālā filma par leģendāro scenogrāfu Andri Freibergu “Pasaka par tukšo telpu”.

“Lielā Kristapa” balva tiek pasniegta jau 29.reizi. Festivālu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība kopš 1977.gada, un patlaban ir atjaunota tradīcija to rīkot katru gadu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. personīgs viedoklis Atbildēt

    Filma šķita reālistiska. Tā ļauj domāt, ka daži pēc Sibīrijas izdzīvoja. Līdz šim redzētās filmas šķita demonstratīvas, vairāk no malas. Šīs filmas vēstījums vairāk saprotams šo laiku cilvēkam kurš nav pabijis izsūtījumā.

  2. Pretkrieviskais ,naida kurināšanas izstrādājums par saimnieku naudu.

  3. vam kriš, nam kairiš

  4. Kārtējais bezspēka, pelēcības, tukšuma, drūmuma, nacionālistiskas šaurības un slēpta, maziska atriebīguma apliecinājums. Kas ir tas lielais vēstījums – ka kara laikā cieš nevainīgi cilvēki un neievēro cilvēktiesības? ka cilvēkam salst un gribas ēst? ka propaganda spēj noskaņot cilvēku pret cilvēku? Tas pat nebija cietums – varone bija ļoti grūtos apstākļos, bet tomēr dabā, ar dzīviem cilvēkiem, kuri neskatoties uz staļina ideoloģiju, bija cilvēki, nevis vienkārši “ļaunie krievi”. Turklāt divreiz izglāba viņai dzīvību. Ja katra tauta rakstītu tikai savas Melānijas hronikas, pasaulē valdītu tikai naids un haoss. Kā informatīvs un individuāls stāsts saprotams. Kā patosa un lepnuma pilns latviskuma simbols – nožēlojams. Latviešos ir daudz vairāk spēka, ticības, sirsnības un gudrības nekā to saredz Kairišs. Melānijai cieņa par izciestām grūtībām, Kairišam vēlējums iziet soli ārpus dekadentiskās šaurības un ieraudzīt, ka vismaz vasarās nesnieg. Pat Sibīrijā.

    • Precīzi izteiktas manas izjūtas. Man filma šķita , kā viena aktiera teātris. Otrā plāna aktiera vīriešu lomas pat nebija. Un tas nobeigums operā – krievu klasika. Izlasot grāmatu, biju ilgi tās iespaidā. Noskatoties filmu – vīlusies

Draugiem Facebook Twitter Google+