Latvijā
Izglītība

Galīgajam lasījumam virza uzdevumu pašvaldībām piedalīties brīvpusdienu finansēšanā0

Foto-SpeedKingz/Shutterstock

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums nolēmis izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā virzīt grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz pienākumu pašvaldībām solidārā apmērā piedalīties skolēnu brīvpusdienu līdzfinansēšanā.

Vairāk nekā stundu ilgās debatēs komisija lēma par 44 likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem.

Atšķirībā no vairuma citu nākamā gada budžeta paketē iekļauto likumprojektu, komisija šajā likumprojektā atbalstīja vairākus opozīcijas priekšlikumus, kas gan dublē Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī parlamenta Juridiskā biroja priekšlikumus.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā izcēlās asas diskusijas par brīvpusdienu finansēšanas pienākuma uzdošanu pašvaldībām. Likumprojekts paredz solidāru 1.-4.klašu skolēnu pusdienu finansēšanu no valsts un pašvaldību budžetiem.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) interesējās, vai lēmums uzlikt papildu funkcijas pašvaldībām, šim mērķim nepiešķirot arī papildu finansējumu, nav pretrunā ar citiem spēkā esošiem likumiem.

Parlamenta Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone skaidroja, ka, ja tā ir jauna funkcija pašvaldībai, tad pašvaldībām ir jāpiešķir šīs funkcijas pildīšanai nepieciešamais finansējums.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure akcentēja, ka brīvpusdienu obligāta līdzfinansēšana noteikti ir uzskatāma par jaunu pašvaldību funkciju, jo līdz šim pašvaldības to varēja darīt brīvprātīgā kārtā, bet tagad paredzēts to uzlikt par pienākumu.

Viņasprāt, jaunā norma ir pretrunā ar noteikto likumā “Par pašvaldībām”.

Vilsone piekrita, ka obligāta līdzdalība brīvpusdienu finansēšanā ir jauna pašvaldību funkcija.

Izglītības un zinātnes ministrijas juristiem bija cits viedoklis, uzsverot, ka, ja līdz šim pašvaldības varējušas piedalīties brīvpusdienu finansēšanā, tad arī obligāta to finansēšana neesot uzskatāma par jaunu funkciju.

“Tikko kā valsts kaut ko nosaka, tā kļūst par obligātu normu. Konkrētajā gadījumā – par jaunu funkciju,” teica Dundure, uzsverot, ka šāda priekšlikuma virzīšana un atbalstīšana ir Satversmes pārkāpums.

Komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Satversmes pārkāpumus vērtē cita institūcija.

“Saeimai pašai būs jāaizstāv šī norma Satversmes tiesas priekšā,” par iespējamu scenāriju brīdināja Vilsone.

Atšķirībā no pirmā lasījuma, galīgajam lasījumam likumprojekts tiek virzīts ar priekšlikumiem izslēgt iepriekš piedāvātās normas par minimālo skolēnu skaita noteikšanu.

Saistītie raksti

Papildus likumprojektā paredzēts pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu, kā arī regulējuma par pašvaldības pienākumu konkrētos gadījumos slēgt līgumu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās termiņu.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020.gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13.novembrī un 14.novembrī.

LA.lv
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
VIDEO. Vīķe-Freiberga Latvijai dzimšanas dienā veltī īpašu rotu kolekciju
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atlaistā “RNP” valde tiesā apstrīdējusi Burova lēmumu 1
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Lecis “RNP” valdes atlaišanu skaidro ar “RS” mēģinājumu iekasēt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
FOTO, VIDEO: Rīgas “Dinamo” piedzīvo sezonas dramatiskāko zaudējumu
1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Vai nākotnē latviešu valoda būs tikai ķēķa valoda? 8
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Āgenskalnā uz ielas apvārdo vīrieti, lai nolaupītu mobilo tālruni
30 minūtes
RR
Raivo Rosts
Ekonomika
Raivo Rosts: Kā mobilās tehnoloģijas ļauj pelnīt vairāk
5 stundas