Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. jūnijs, 2014
Drukāt

Galvas reiboņi. Vai viltus trauksme? Viena izpausme, dažādi iemesli

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Katram ir savs priekšstats par reiboni. Taču tā ir nevis slimība, bet gan tikai viena no pazīmēm. Par ko tieši tas liecina, jālemj ārstiem, tomēr šo to der zināt arī pārējiem.

Kad vērts uztraukties


Ja galva sareibst mīļotā apskāvienos, uzstājoties lielas auditorijas priekšā vai sapulcē pie dusmīga priekšnieka, nav vērts uztraukties – ar veselību viss ir kārtībā! Reiboni izraisa adrenalīna pēkšņa nokļūšana asinīs, jo spēcīgās nervu spriedzes dēļ rodas gludās muskulatūras, arī asinsvadu, spazmas, kas vienlaikus īslaicīgi ietekmē smadzeņu apasiņošanu.

Dažkārt reibonis uznāk transportā, karuselī un kinoteātrī, ja filma uzņemta ar rokas kameru. Šajā situācijā vainojama vestibulārā aparāta nespēja uztverto saskaņot ar acīm redzamo. Smadzenes vienlaikus analizē abus saņemtos signālus, rodas sajukums un nepatīkamās sajūtas. Pārvietojoties ar ūdenstransportu, to sauc par jūras slimību.

Nav bīstami, ja galva sareibst arī lielā augstumā, jo, skatoties tālumā, acīm ir grūti tūliņ koncentrēties uz tuvumā esošajiem priekšmetiem. Citkārt galva sagriežas, ja ir traucēta asinsrite smadzeņu centros, kas atbildīgi par līdzsvaru. Taču nav jābūt slimam, lai tas notiktu, – atliek vien neveiksmīgi pagriezt galvu (tāpēc kakla muskulatūras vingrojumi jāveic ļoti prātīgi). Tiesa, daudz nopietnāk jāizturas, ja galva sareibst, lokoties vai pat mierīgi grozot galvu. Iespējams, tas liecina par mugurkaula kakla daļas osteohondrozi. Ja reibonis ir īslaicīgs – tik vien, kā mainot ķermeņa stāvokli vai noteiktā galvas pozīcijā, tā pamatā mēdz būt dažu vestibulārā aparāta receptoru traucējumi

Galva var sareibt arī tad, ja piemirstas paēst, jo asinīs, iespējams, ir par maz glikozes. Daļai cilvēku reibonis ir kā antihistamīnu, pretdrudža medikamentu, antibiotiku, miegazāļu un trankvilizatoru blakne.

Surdoloģiskās un vestibulārās rehabilitācijas centra “Surdovest” otorinolaringologs Aivars Plēpis mudina pārliecināties, vai ausīs nav izaugumu, iekaisumu vai sēra korķu.

Laiks doties pie ārsta


Ja galva reibst bieži vai šī sajūta ir visai pastāvīga, visticamāk, tā ir kādas slimības simptoms. Lai noteiktu cēloni, jāņem vērā arī citas sūdzības.

Reiboni, kas saistīts ar vestibulārā aparāta traucējumiem, ārsti dēvē par vertigo. Tas ir pēkšņs un rada ķermeņa vai apkārtējo priekšmetu pārvietošanās ilūziju. Vienlaikus var būt slikta dūša, vemšana un auksti sviedri. Šādas nepatīkamas izpausmes rada pat ikdienišķs otīts – viens no vidusauss iekaisumiem, jo turpat netālu, iekšējā ausī, atrodas vestibulārais aparāts. Tā darbību nosaka noteikts šķidruma jeb endolimfas daudzums. Tajā mirkst matainas šūnas, un virs tām ir sīki kaļķa kristāliņi, kas uz šīm šūnām rada spiedienu. Tiklīdz ķermeņa stāvoklis mainās, pārvietojas arī kristāliņi un kairina citas šūnas, no kurām signāls nonāk smadzenēs. Neiroloģe Daina Jēgere skaidro, ka, pieliecot galvu, Zemes pievilkšanas spēks maina endolimfas stāvokli, un šūnu matiņi vai nu tajā iegrimst, vai izspraucas ārā; neironi analizē situāciju, signalizējot smadzenēm, kā turēt līdzsvaru.

Ja lēkmjveida reiboņi turpinās vairākas stundas un vienlaikus ir trokšņi ausīs, visticamāk, tā ir Menjēra slimība, kas rodas palielināta endolimfas daudzuma dēļ. Cilvēks šādā situācijā var nedzirdēt runu parastā skaļumā, taču spēj lieliski saklausīt čukstus.

Ja reiboņi sākas neuzkrītoši un dzirde pasliktinās vienā ausī, jāpārbauda, vai nav galvas audzēja. Pēkšņa dzirdes kvalitātes pazemināšanās nav tik bīstama, taču diagnoze nav maznozīmīga, jo var būt plīsusi membrāna vidējā un iekšējā ausī, – par to liecina reiboņa pastiprināšanās klepojot vai šķaudot.

Galvas griešanās, slikta dūša, troksnis ausīs un teju sāpīga skaņas un gaismas uztvere ir migrēnas priekšvēstneši. Galvassāpes un reibonis mēdz būt, saindējoties ar alkoholu, smagu intoksikāciju vai galvas smadzeņu traumu gadījumā.

Diemžēl pēkšņs reibonis, redzes, jušanas un koordinācijas traucējumi, vājums, samaņas zaudēšana var liecināt par smadzeņu asinsrites traucējumiem – insultu. Ja vērojami šādi simptomi, steidzami jāzvana ātrās palīdzības mediķiem.

Depresijas vai neirozes gadījumā ir gan reibonis, gan apjukums, bailes pakrist, viss šķiet kā miglā tīts. Šādām izpausmēm ir psiholoģiska izcelsme, un tās var turpināties nedēļām un pat mēnešiem, taču tas nenozīmē, ka nekas nav jādara lietas labā!

Rīcības plāns


Ja negaidīti sareibst galva, vispirms ir jānomierinās un jāpacenšas nenokrist, jo ļoti bieži zūd arī līdzsvars. Ir vērts apsēsties vai, ja vien iespējams, apgulties tā, lai galva un pleci atrodas vienā līmenī. Šāda pozīcija uzlabo smadzeņu apasiņošanu. Un, protams, nekādu strauju kustību! Var mēģināt piesaistīt skatienu kādam nekustīgam priekšmetam vai vienkārši pievērt acis. Ja nav citu simptomu un nav zināmi reiboņa iemesli, turklāt galvas griešanās ilgi nepāriet, ieteicams atgūties un pieteikt vizīti pie neirologa vai vismaz pie ausu ārsta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+