Veselam
Ārstēšana

Uzzinām vairāk par galvas utīm 16

Foto – Shutterstock

Viduslaiku Eiropā utis uzskatīja par Dieva pērlēm, kas sevī nes kristiešu asinis, un nemazgāšanās visa mūža garumā bija īpaša svētuma pazīme. Tolaik šie kukaiņi bija nenovēršama parādība un savā varā pārņēma gandrīz ikvienu galvu. Pilsētnieki pat nereti izklaidējās, pārmeklējot viens otru un sacenšoties, kurš salasīs vairāk parazītu. Mūsdienās par tām kaunas, pedikulozi jeb utainību aplami uzskatot tikai par netīrīgu cilvēku slimību.

Galvas utis ir aptuveni 2–4 milimetrus lieli parazīti ar garenu ķermeņa daļu un sešām labi attīstītām tvērējkājām, kas ļauj veikli pārvietoties pa matiem. Tās parasti ir gaiši brūnā vai pelēkā krāsā, tāpēc labi maskējas. Skatītas ar neapbruņoti aci, utis atgādina skudras, taču, ieskatoties labāk, var pamanīt daudz masīvāku vēdera daļu.

*

Utis par savu mājvietu visbiežāk izvēlas galvas siltākās daļas – pakausi un aizauss apvidu. Par galveno lokācijas vietu pieņemts uzskatīt tieši matus, taču dažos gadījumos, intensīvi vairojoties, tās var izplatīties arī uzacīs, skropstās, ūsās un bārdā, tomēr nekad nebūs atrodamas zemāk par kaklu. Tās, kas dzīvo apmatojumā zemāk, ir cita veida utis.

*

Parazīts dzīvo aptuveni 40 dienu un visu šo laiku strauji vairojas. Mātīte diennakts laikā var izdēt līdz desmit oliņām jeb gnīdām, kuras pa vienai piestiprina matos galvas ādas tuvumā. Dziedzeru izdalītais lipīgais sekrēts saskarē ar gaisu ātri sacietē, tāpēc oliņa ļoti stingri pielīp. Gnīdas ir ovālas, dzeltenīgi baltas vai brūnas un parasti sasniedz smilšu grauda izmērus. Jaunās utis izšķiļas aptuveni 8–9 dienu laikā. Atbrīvoties no gnīdām ir daudz grūtāk nekā no pašām utīm, tāpēc, jo ātrāk tiek konstatēta to klātbūtne, jo vieglāks būs atutošanas process.

*

No oliņas izšķiļas nimfa, kas izskatās tieši tāpat kā pieaudzis parazīts, taču ir mazāka, bez dzimumorgāniem un nespēj vairoties un inficēt citus cilvēkus. Nimfa par pieaugušu uti attīstās 9–12 dienu laikā. Lai tas notiktu, nimfai ne vēlāk kā 24 stundas pēc izšķilšanās jāiegūst barība, pretējā gadījumā topošā uts lemta bojāeja.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

*

Galvas utis ir pielāgojušās dzīvei tieši cilvēka matos, tāpēc nespēj parazitēt uz citiem dzīviem organismiem. Labvēlīgos apstākļos, iekožoties galvas ādā, utis barojas ar asinīm ik pēc 2–3 stundām. Lai uzturētu sevi pie dzīvības, tām obligāti jāpaēd vismaz reizi 24 stundās, tāpēc, šķirtas no matiem, tās nespēj izdzīvot ilgāk par trim dienām.

*

Pieaugusi uts vienas maltītes laikā izdzer aptuveni 0,5 miligramus asiņu. Tās sūc asinis no cilvēka ādas vidējā slāņa jeb dermas, jo virsējā – ādas aizsargslānī – asiņu nav. Barība tiek iegūta, ar speciālu mutes orgānu caurdurot ādas un asinsvadu sieniņas. Ēdot parazīts brūcē ievada siekalu fermentus, kas aizkavē asiņu sarecēšanu. Šī viela rada niezi un nereti izraisa alerģiju. Visvairāk utis traucē naktīs, jo šajā laikā parazīti ir visaktīvākie.

*

Uts barošanās laikā notiek arī defekācija, tāpēc ar izkārnījumiem uz ādas var nonākt dažādi mikroorganismi, vīrusi un baktērijas. Tomēr šie parazīti tikai retos gadījumos pārnēsā vīrusus. Visbiežāk infekcija rodas niezes dēļ – kasot sakairināto ādu, cilvēks pats ar rokām pārnes dažādas baktērijas no apkārtējās vides, tāpēc nopietns iemesls apkarot utis ir ne tikai parazīta izraisītie ādas bojājumi, bet arī inficēšanās iespēja. Ielaistos pedikulozes gadījumos cilvēkam var attīstīties strutaini pūslīši jeb pioderma. Ārsti uzsver, ka utis nepārnēsā AIDS, hepatītu un citas saslimšanas, kuras parasti tiek nodotas ar asinīm un limfu.

*

Pedikulozi pieņemts uzskatīt par netīrīgu cilvēku slimību, tomēr šie parazīti neizvēlas garus, īsus, tīrus vai netīrus matus, tāpēc no inficēšanās nav pasargāts neviens. Utis barību iegūst caur ādu, bet netīrās galvās, kur uzkrājies tauku slānis, to izdarīt ir grūti. Šā iemesla dēļ parazītiem labvēlīgāka vide ir tīri cilvēki.

*

Utainība var skart ikvienu, taču statistikas dati rāda, ka visvairāk tā tiek konstatēta maziem bērniem un skolēniem. Par biežāko pedikulozes izplatīšanās veidu uzskata tiešu fizisku saskari. Taču pastāv arī netieši invāzijas ceļi – ķemmes, cepures, šalles vai citas galvassegas, dvieļi, spilvendrānas un apģērbs.

*

Kaut gan galvas utu izplatībai nav raksturīga sezonalitāte un tās var parādīties jebkurā gadalaikā, spriežot pēc novērojumiem, parazītus biežāk konstatē laikā, kad bērni pēc vasaras brīvdienām atsāk gaitas skolās un bērnudārzos. Vienkopus pulcējoties samērā nelielās telpās, utīm tiek dota zaļā gaisma ātri un viegli ceļot, lai nokļūtu pie nākamā upura. Visbiežāk ar utīm inficējas bērni un skolēni 3–11 gadu vecumā.

*

Bērni reti sūdzas par galvas niezi, tāpēc ir grūti pamanīt pedikulozes sākumu.

Taču par to var liecināt šādu pazīmju kopums:

pastāvīga spēcīga galvas un kakla mugurējās daļas ādas nieze;

ādas (aiz auss un kakla mugurējā daļā) sakasījumi – mazi, sarkani uztūkumi un ādas sacietējumi ar ūdeņainiem izdalījumiem;

mazi, balti plankumi pie matu saknēm, ko ir grūti atdalīt (gnīdas);

redzami paši parazīti – utis.

Utis un gnīdas vislabāk konstatēt matos tuvu galvas ādai, vietās, kur tie ir visbiezākie, jo parazīti vairās no gaismas.

*

Utis nespēj lēkt, lidot vai peldēt, taču ir pielāgojušās izdzīvot lielā aukstumā un neiet bojā pat pēc ilgstošas galvas mazgāšanas: ar āķiem, kas atrodas kājiņās, tās apķer matu un aizver elpošanas atveres savos sānos. Ūdenī tās spēj izdzīvot pat līdz divām diennaktīm, tāpēc baseinus un citas ūdenstilpes var uzskatīt par vienu no netiešajiem invāzijas ceļiem.

*

Sausos matos utis pārvietojas ar ātrumu 23 cm minūtē, tāpēc var tikt nodotas no vienas personas otrai arī pavisam īsā saskarsmes laikā. Tās inficē citus, pat ja galvā ir vien pārītis parazītu. Tāpēc nereti viens bērns var aplipināt visu bērnudārza grupiņu, vēl pirms tās atklātas viņam pašam.

*

Tautā valda uzskats, ka katram cilvēkam zem ādas ir utis un liela stresa gadījumos tās parādās galvas virspusē. Taču tas nav iespējams, jo šis parazīts nekad nenonāk zem ādas. Nepastāv arī nekāda korelācija starp pedikulozi un lielu stresu. Vienīgā varbūtība – stresa laikā cilvēks kļūst neuzmanīgāks un utis atklāj vien tad, kad invāzija jau ir lielākā mērogā.

*

Senos laikos ārstēšanai ieteica galvas ādu ierīvēt ar siļķu vai anšovu sālījumu, petroleju vai pilnībā noskūt galvas matus un visu pārējo ķermeņa apmatojumu. Mūsdienās tik radikālus līdzekļus vairs neizmanto, tikt vaļā no parazītiem kļuvis daudz vieglāk, ātrāk un veselīgāk. Līdz šim pedikulozes ārstēšanai lietoja galvenokārt medikamentus, kas, bojājot kukaiņu nervu sistēmu, tos nogalināja. Taču laika gaitā utis kļuvušas stiprākas un viltīgākas – zāles, kuras vēl pirms pārdesmit gadiem palīdzēja, šodien vairs nav pietiekami efektīvas.

*

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ja konstatēts inficēšanās gadījums, jāizvairās no tiešas saskares ar citiem, kamēr nenotiek efektīva ārstēšana un cilvēks nav brīvs no insektiem un gnīdām. Pirmām kārtām jālieto speciāla ķemme, ar ko utis dabūt laukā no matiem. Ar ķemmi var izķemmēt tikai pieaugušās utis, bet gnīdas paliek pielipušas pie saknēm. Lai tās atmiekšķētu un nogalinātu, jāizmanto speciāli līdzekļi. Aptiekās bez receptes ir pieejami dažādi šampūni, losjoni un geli, kam papildus var lietot niezi mazinošus preparātus.

*

Lai samazinātu atkārtotu inficēšanos un pasargātu citus mājiniekus, pēc pretutu līdzekļu lietošanas mājās nekavējoties jāveic ģenerāltīrīšana. Ar putekļu sūcēju rūpīgi jāiztīra mīkstās mēbeles un paklāji. Apģērbu, ko nedrīkst mazgāt, var nodot ķīmiskajā tīrītavā vai iepakot polietilēna maisos, maksimāli ierobežojot gaisa piekļuvi un atstājot uz divām nedēļām. Tāpat polietilēna maisos noglabā rotaļlietas un citus priekšmetus, kurus nevar mazgāt. Ķemmes un matu rotas var dezinficēt, iemērcot un paturot spirtu saturošā (ne mazāk kā 40 grādu stiprā) dezinfekcijas šķīdumā vismaz 10 minūtes. Ja ar utīm sirgstošais pārvietojas ar privāto automašīnu, arī salons rūpīgi jāizsūc ar putekļu sūcēju vai ķīmiski jāiztīra.

*

Saistītie raksti

Pēc ārstniecības pasākumiem jāizvairās lietot citu cilvēku matu ķemmes, cepures, šalles, gultas veļu, dvieļus un apģērbus. Lai neinficētos atkārtoti, visi ģimenes locekļi jāārstē vienlaikus. Taču, lai apturētu plašāka mēroga izplatību, ļoti svarīgi ir par utīm informēt bērnudārzu vai skolu, lai varētu pārbaudīt arī citus bērnus. Nebūtu jābaidās ziņot par saslimšanu – pret galvas utīm jāizturas kā pret parastu lipīgu slimību, kas apdraud ikvienu.

*

Arī pēc parazītu likvidēšanas profilaktiskos nolūkos ieteicams ik pēc pāris dienām matus rūpīgi izķemmēt ar šim nolūkam paredzētu ķemmi, kas palīdzēs ātrāk atrast jaunas dzīvās utis. Atrodot tās, ārstēšana jāatkārto.

 

 

36,6°C konsultante JEKATERINA PUDOVA, dermatoloģe, triholoģe

LA.lv