Viedokļi
Aptaujas

Vai esat atvērti dialogam par skolu tīkla optimizāciju? “LA” aptauja 10

Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Mēs esam piesardzīgi, jo neesam pārliecināti, ka iecerētā optimizācija ir pareizais ceļš. Ja galvenokārt tiek domāts par ekonomiju, turklāt ekonomiju uz bērnu un vecāku rēķina, tad tas neko labu nesola. Vecāki saviem bērniem taču grib normālas skolas gaitas. Pamatproblēma jau ir tā, ka sarūk iedzīvotāju skaits. Mēs savā novadā atjaunojām ceļus, cilvēku skaita samazinājums nav tik straujš. Taču tik un tā problēmas ar bērnu skaitu uztrauc.”

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Dialogs var notikt par nosacījumu, ka Izglītības ministrija un valdība ieklausās pašvaldībās. Pagaidām nešķiet, ka tā ir. Ministrs Šadurskis skaidro, ka pašvaldības ir skolu īpašnieces un darba devējas skolotājiem, turpretī valsts ir tā, kas maksā algas. Īstenība ir citāda. Tā Jersikas pamatskolā mācās 96 bērni, bet no valsts mērķdotācijas direktoram paredz tikai 0,91 slodzi, turklāt vietniekam finansējums nav paredzēts. Rudzātu vidusskolā ir 117 skolēni, bet direktora vietniekam valsts nodrošina 0,2 slodzes. Tā ir laba skola, kas tikko bioloģijas valsts olimpiādē ieguva divas otrās vietas, citās valsts olimpiādēs uzaicināti vēl septiņi skolēni. Jaunsilavas pamatskolā mācās 115 bērni, bet direktora vietniekam ir tikai 0,13 slodzes. Lai neciestu mācību process, pašvaldība piešķir papildu finansējumu. Saprotam, ka jārunā par skolām, kurās ir 30 vai 50 bērnu. Bet kāpēc jācieš skolām ar 100 un vairāk audzēkņiem?”

Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: “Pašlaik pamatskolas pēdējās trijās klasēs kopā jābūt noteiktam skolēnu skaitam – 21, turpmāk skaitu paredzēts palielināt. Lai ko mēs lemtu un darītu, galvenais arguments ir, lai iegūtu bērni. Mēs aicinām skolotājus un bērnu vecākus domāt, ko zaudējam, ko iegūstam. Un ne tikai naudas izteiksmē.”

LA.lv