Mobilā versija
+0.5°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
16. marts, 2016
Drukāt

Ko ieguvuši pirmslaulību mācību programmā iesaistītie pāri? (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Jānis un Liene Jelgavā: “Pirmslaulību kursus nolēmām apmeklēt tāpēc, ka ilgu laiku dzīvojām kopā un jautājums par precībām bija aktuāls. Savā ikdienā tagad esam ieviesuši vienkāršotu mājsaimniecības grāmatvedību, kas palīdz sekot līdzi naudas plūsmai un saprast, no kā varam atteikties, lai veidotu iekrājumus. Tas darbojas – ir vairāk līdzekļu, ko novirzām “lielajām lietām”. Vērtīga bija arī informācija par uzkrājumu veidošanas modeļiem, piemēram, pensijas trešo līmeni, bet to pagaidām nav izdevies likt lietā. Pirms kursiem nezinājām, ka nav vēlams bērnu laist bērnudārzā līdz aptuveni triju gadu vecumam. Finansiālā situācija lielu daļu vecāku tam piespiež, bet bērnam pirmajos trīs dzīves gados iespējami lielāku daļu laika vēlams pavadīt pie mātes. Nezinām, vai pašiem izdosies šādu modeli realizēt, bet centīsimies. Kursi mudināja vairāk apdomāt savu uzvedības modeli un konfliktu risināšanas veidus.”

 

Jurģis un Anna Jelgavā: “Kursos bija iespēja bez maksas klausīties nozaru ekspertus par tēmām, kas mums ir aktuālas un kļūs vēl aktuālākas laulībā. Piemēram, bērnu vecumposmu attīstība un bērna ienākšana ģimenē. Turklāt tā bija iespēja pavadīt laiku kopā, domājot un runājot par mūsu attiecībām un dzīvi laulībā, kā arī vēl lieku reizi apspriest jautājumus, kurus tāpat ikdienā neapspriež. Šie kursi nav salīdzināmi ar pāru terapiju pie psihologa un, mūsuprāt, nebūtu jāapmeklē, ja ir radušās šaubas par laulībām. Tie ir noderīgi, ja pāris nolēmis attiecības ievirzīt “nākamajā līmenī” – laulībā. Kursos neviens nestāsta, “kā pareizi dzīvot laulībā”, bet gan aktualizē ar jaunā pāra ikdienu saistītās tēmas un jautājumus. Piemēram, kā mainās mantiskās attiecības pēc laulībām un kā racionāli plānot ģimenes budžetu. Viena daļa no uzzinātā bija vienkārši saprotamā veidā izstāstīta informācija, kuru citādi būtu iespējams uzzināt, mēģinot “izrakties” cauri mājaslapai “likumi.lv” un juridiskajai literatūrai. Savukārt otru daļu, piemēram, par pāra saskarsmi, visi jau it kā zina un saprot, bet ikdienas komunikācijā par to aizmirstam. Šiem kursiem ir jābūt tieši tādiem, kādi tie ir plānoti – brīvprātīgiem. Tie pāri, kuriem kādi no kursu moduļiem būs aktuāli, tos apmeklēs. Valsts iniciatīva sniegt topošajām ģimenēm šādu informatīvu un izglītojošu atbalstu būtu jāvērtē tikai kā pašsaprotama.”

 

Pēteris un Ieva Rīgas rajonā: “Par pirmslaulību kursiem uzzinājām no sludinājuma laikrakstā. Nolēmām aizbraukt uz pirmo nodarbību un sapratām, ka turpināsim braukt arī uz pārējām. Tēmas nebija tādas, par kurām mēs it kā neko nebūtu zinājuši. Tomēr interesanti bija tas, ka nodarbības tika organizētas ļoti praktiskā veidā. Ar dažādiem uzdevumiem mums bija iespēja uzzināt citu pāru viedokli, salīdzināt to ar savējiem un tā padomāt par jautājumiem plašāk. Mums patika, ka nevienā tēmā netika lasītas tikai teorētiskas lekcijas, bet bija daudz kopīgu praktisku uzdevumu un spēļu. Mēs nebraucām uz kursiem ar mērķi risināt savas problēmas, bet lai kopīgi paklausītos tēmas, kas attiecas uz ģimenes dzīvi, ko gatavojamies dibināt. Tieši tas, ka varējām abi kopā klausīties un pēc tam pārrunāt, šķita svarīgi. Iepazīstoties ar internetā izskanējušo ažiotāžu par šo programmu, bijām pārsteigti, jo neko sliktu šajos kursos nesaskatījām. Interneta citāti šķita izrauti no programmas konteksta. Runājot par attiecību modeli ģimenē, tika uzsvērts, ka nav viena pareiza modeļa vai vienas pareizas atbildes. Galvenais ir tas, lai pāris par to vienotos un abiem tas būtu pieņemami. Mums tieši visvairāk patika, ka pasniedzēji ļāva pāriem dalīties savos viedokļos, kur atklājās uzskatu dažādība. Galvenais ir savstarpēji vienoties, izrunāt un akceptēt.”

 

UZZIŅA

* Pirmslaulību mācību programmas ietvaros pieci laulībām gatavojušies pāri pagājušogad apmeklējuši apmācības par finanšu pratību, laulības tiesiskajiem, psiholoģiskajiem un ētiskajiem aspektiem, kā arī vecāku pienākumiem un atbildību.

* Programmu izstrādājis, īstenojis un nepieciešamos speciālistus apmācījis Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs.

* Līdz 16. maijam atbildīgā darba grupa gatavojas iesniegt tieslietu ministram priekšlikumus par programmas turpmāko ieviešanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ieguvām saprašanu, ka bērnus taisīt ir
    pareizi, kā to darīja vēl mūsu senči, kokos sēdēdami. 🙂

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (3)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Stabilitāte noziedzībā

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka Latvijā noziedzības līmenis ir stabils, un pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, noziegumu skaits ir pat samazinājies. Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus ģenerālprokurors teicis jau agrāk. Tā, piemēram, prokuratūras gada pārskata sanāksmē 2014. gadā Ēriks Kalnmeiers, vērtējot datus par noziedzīgiem nodarījumiem (toreiz noziegumu skaits gada griezumā bija mazinājies), paudis uzskatu, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo “ir meli, lieli meli un statistika”, taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+