Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. jūlijs, 2013
Drukāt

Galvenais nāves cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības

Foto-LETAFoto-LETA

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā – 55% gadījumu no visiem mirušajiem, atsaucoties uz statistikas datiem, sacīts Veselības ministrijas sagatavotajā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2013.-2015.gadam, kuru pirmdien, 15.jūlijā, skatīs Ministru kabineta komitejā (MKK).

Plāns izstrādāts atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteiktajam apakšmērķim – samazināt saslimstību un mirstību no neinfekciju slimībām. Tā mērķis ir samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

Ministrija norāda, ka šo slimību dēļ kopējais mirušo skaits 2011.gadā bija 15,7 tūkstoši, no kuriem aptuveni 17% miruši līdz 64 gadu vecumam. Standartizētās mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidējie Eiropas Savienības (ES) valstu rādītāji – 2010.gadā kopējais standartizētais mirstības rādītājs Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām uz 100 000 iedzīvotājiem bija 478, Lietuvā – 495, Somijā – 214, savukārt vidēji ES valstīs tas esot 222.

Turklāt pasaulē katru gadu 17,3 miljoni nāves gadījumu saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis ES, izraisot nāvi aptuveni 40% jeb diviem miljoniem cilvēku gadā. Sirds un asinsvadu slimības skar sirdi un tuvējos asinsvadus, un tās var izpausties dažādos veidos, piemēram, ar augstu asinsspiedienu, koronāro artēriju slimību, sirds kaiti un insultu.

Veselības ministrija piedāvā koncentrēt rīcību četros galvenajos virzienos – sirds un asinsvadu slimību profilakses veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana, sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, sirds un asinsvadu slimību profilakses un veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošana, kā arī sirds un asinsvadu slimību monitoringa – darbības izvērtēšanas – pilnveidošana.

Plāna īstenošanai ministrijai ir nepieciešami papildu līdzekļi.

Sirds un asinsvadu slimību profilaksei un riska faktoru ietekmes mazināšanai nepieciešams papildu finansējums 82 872 latu apmērā, paredzot veikt vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas, tostarp par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kurus var novērst, lietojot atbilstošu uzturu, par nepieciešamo fizisko aktivitāšu biežumu, intensitāti, veidiem dažādās vecuma grupās, par miokarda infarkta/stenokardijas simptomiem.

Tāpat papildus nepieciešami 316 911 lati, lai nodrošinātu sirds un asinsvadu slimību monitoringu, veicot nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījumu, kā arī pētījumus par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, Latvijas skolēnu veselību ietekmējošajiem paradumiem, jauniešu smēķēšanu, bērnu antropometriskajiem parametriem un skolu vidi, Latvijas iedzīvotāju pēc darbaspējīgā vecuma veselību ietekmējošajiem paradumiem un funkcionālo spēju un Latvijas pieaugušo iedzīvotāju kardiovaskulāro riska faktoru epidemioloģisku šķērsgriezuma pētījumu.

Sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai un ārstēšanai primārajā līmenī nepieciešami papildu 1 929 023 lati. Tie tiktu izmantoti, lai sagatavotu ģimenes ārstu praksēm metodiskos materiālus, ģimenes ārstu prakses veiktu SAS skrīningu 11 gadus veciem bērniem un sievietēm 50, 55, 60 gadu vecumā un vīriešiem 45, 50, 55, 60 gadu vecumā, lai tiktu nodrošinātas kompensējamās zāles SAS atklātajiem jaunajiem pacientiem skrīninga laikā, kā arī EHO izmeklēšanas nodrošināšanai augsta riska grūtniecēm 14-16 grūtniecības nedēļā.

Tikmēr sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai sekundārajā līmenī – reģionālie kardiologi un slimnīcu konsultācijas centri – nepieciešami papildu 1 053 459 lati, lai nodrošinātu kardiologa padziļinātu sirds un asinsvadu slimību izmeklēšanu, funkcionālos izmeklējumus pa skrīninga grupām un pulsa oksimetrijas veikšanu jaundzimušajiem.

Lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu terciārā līmenī un terciāro profilaksi, ir nepieciešams papildu finansējums 1 232 695 latu apmērā, kas ietver neatliekamās kardioloģiskās palīdzības apjoma palielināšanu, kā arī ortotopisko sirds transplantāciju ieviešanu un kompensējamo medikamentu nodrošināšanu pēc sirds transplantācijas.

Sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošanai nepieciešams papildu finansējums 129 229 latu apmērā, paredzot stiprināt Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti, izveidojot vienu papildu štata vietu NVD medicīnisko tehnoloģiju reģistrēšanai un vienu papildu štata vietu SPKC veselības veicināšanas un profilakses nodrošināšanai sirds un asinsvadu slimību jomā, kā arī nodrošināt kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetu darbību, kur strādā kardiologs un medicīnas māsa.

Savukārt atsevišķi pasākumi tiks realizēti iesaistītajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros savā kompetencē esošo pasākumu īstenošanai un ES fondu finansējuma ietvaros.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+