Latvijā
Politika

NATO ģenerālis Bredšovs novērtē Latvijas iepirkto bruņutehniku un armijas spējas 8

NATO Sabiedroto spçku augstâkâs virspavçlniecîbas Eiropâ komandiera vietnieks ìenerâlis Adrians Bredðovs (Adrian Bradshaw). 27/09/2016 foto: Valdis Semjonovs/Latvijas Avîze/

NATO sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis sers Adrians Bredšovs intervijā vērtē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spējas un to, kāda būtu atbilstošākā rīcība, atbildot uz Krievijas provokatīvajām darbībām.

– Kas mainīsies, kad Latvijā tiks izvietots NATO sabiedroto spēku bataljons Kanādas vadībā?

– Tas apliecina ļoti būtisku apņemšanos – karaspēks no otras Atlantijas okeāna puses garantēs drošību un aizsardzību Eiropas valstij, kura ietilpst aliansē. Tas tieši norāda, ka NATO ir transatlantiska alianse, un parāda, ka Kanāda un ASV iesaistās Eiropas aizsardzībā. Arī militāri tas ir reāls spēks, lai tiktu galā ar ierobežotu konvencionālu militāru iebrukumu. NATO lēmums ļoti acīmredzami norāda, ka ikviena konvencionāla naidīga darbība, kas tiks vērsta pret Latviju, ir vērsta arī pret visu aliansi.

– Krievija regulāri rīko “pēkšņos vingrinājumus” (“snap exercises” – angļu val.) netālu no Baltijas valstu robežām, gar valsts teritoriālo ūdeņu robežu kursē Krievijas militārie kuģi un iznīcinātāji. Jūsuprāt, kāda ir atbilstošākā atbilde šādām agresīvām Krievijas darbībām?

– Vislabākais ir saglabāt vēsu prātu, palikt nelokāmi uzticīgiem kolektīvās aizsardzības principam un tam, ka mēs esam aizsardzības alianse. Mēs neatbildam uz negaidītām agresīvām aktivitātēm, taču paliekam nelokāmi uzticīgi mūsu principiem. Ja arī kāda agresija notiks, mēs atbildēsim ar lielu apņēmību.

– Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers uzsvēris, ka nepieciešama savstarpēja ieroču kontrole starp NATO un Krieviju. Kā jūs lūkojaties uz šo ideju?

– Jebkas, kas var vecināt caurspīdīgumu un savstarpēju uzticību, ir laba lieta. Krievija pašlaik tērē milzīgu naudu aizsardzībai, neproporcionāli tās vajadzībām palielinot savas militārās spējas. Mēs vienmēr esam veicinājuši aktivitātes, kas ir vērstas uz ieroču kontroli – visas NATO valstis ir parakstījušas līgumu par konvenciālajiem spēkiem Eiropā (CFE), kura mērķis ir arī ieroču kontrole, lai izvairītos no jaunas bruņošanās sacensības. (Krievija no šī līguma saistībām ir atteikusies. – Ģ. V.). Šobrīd mums ir svarīga atturēšanas politika, un ir būtiski, lai Krievija to saprot.

– Kā jūs vērtējat Latvijas bruņoto spēku spējas?

– Esmu bijis saskarē ar Latvijas NBS karavīriem starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā. Jūsu armiju raksturo augsta profesionalitāte, mērķtiecība un apņemšanās. Latvijas NBS sniedz lielu ieguldījumu NATO.

– Bet kādas ir jūsu domas par Latvijas NBS spējām stāties pretim iespējamai Krievijas agresijai?

– Esmu pilnībā pārliecināts, ka Latvijas NBS ar milzu apņēmību cīnīsies pret iespējamu konvencionālo agresiju. Tāpat esmu pārliecināts, ka jūsu armija šādā gadījumā izmantos apvidus priekšrocības. Tāpēc ir veikti attiecīgi militārās tehnikas iepirkumi. Kamēr darbojas sabiedroto saistības palīdzēt Latvijas aizsardzībai, NBS apņēmībai aizstāvēt valsti nevajag mazināties.

– Kas ietver jūsu pieminēto atturēšanas politiku?

– Atturēšanas politikas būtība ir izvairīties no līdzīgiem notikumiem, kas norisinās Ukrainā. Tā ietver sevī būtisku pretrunu – jūs attīstāt ļoti spējīgus bruņotos spēkus, bet arī apzināties, ka tos jums varbūt nekad nevajadzēs pielietot. Tās mērķis ir pārliecināt potenciālo agresoru, ka agresija nav ceļš, kuru izvēlēties. Esmu pārliecināts, ka Latvija šajā jomā ir spēcīga.

– Nākamajā gadā Latvija aizsardzības nozarei paredzējusi tērēt 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tomēr IKP prognoze iepriekš bijusi optimistiskāka, un tas nozīmē, ka Latvija aizsardzībai tērēs par 24 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Kā to uztvers NATO?

– Lēmumi attiecībā uz Latvijas aizsardzības izdevumiem ir valdības darīšana, bet ne NATO jautājums. Mēs NATO esam savstarpēji vienojušies, ka valstis aizsardzībai tērē divus procentus no IKP. Latvijas izvēlētais ceļš: nākamgad aizsardzībai atvēlēt 1,7 procentus no IKP parāda pareizo virzienu, lai pamazām sasniegtu nepieciešamos divus procentus.

– Latvija iegādājusies CVRT bruņumašīnas no Apvienotās Karalistes. Kā britu armijas pārstāvim jums droši vien ir viedoklis par to spējām?

– Karjeras laikā esmu izmantojis šīs bruņumašīnas. Tās ļoti labi atbilst Latvijas apvidus apstākļiem. CVRT bruņumašīnas labi darbojas mīkstos un purvainos apstākļos, tām ir labas manevrēšanas spējas, un tās ir lieliski piemērotas mežainai valstij. Tās ir ideālais variants Latvijas vajadzībām.

– Baltijas valstis ir satraukušās par ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa izteikumiem, ka viņš, kļūstot par prezidentu, varētu ierobežot ASV finansējumu valstīm, kuras maz tērē aizsardzībai. Kāds ir jūsu vērtējums?

– ASV un Kanādas apņemšanās un saistības aizsardzībā šobrīd ir tikpat nemainīgi spēcīgas kā visas iepriekšējās desmitgades.Neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta ASV attieksme attiecībā uz Vašingtonas līgumu paliks nemainīga, nav pazīmju, ka šajā ziņā kas mainīsies.

– Jūs esat asimetriskās karadarbības piekritējs. Paskaidrojiet vairāk par šo konceptu…

– Mēs esam piedzīvojuši, kā Krievija izmanto hibrīdkaradarbību Krimā un Austrumukrainā, izmantojot militāros, paramilitāros un ar militāro jomu nesaistītus līdzekļus. Es uzskatu, ka mums ir jāattīsta hibrīd­veida atturēšanas politika, kas ietver ideju par asimetrisku atbildi. Hibrīdā atturēšanas politika sniedzas pāri militārajām spējām, tā ietver visu sabiedrību un tajā darbojošos spēkus.

– Eiropas futbola čempionāta laikā piedzīvojām nemierus tribīnēs Krievijas un Anglijas futbola spēles laikā, un vēlāk tie turpinājās Marseļā. Bija versija, ka Krievija to bija izmantojusi kā hibrīdkara elementu.

– Jau uzsvēru, ka Krievija izmanto nemilitārus līdzekļus un nepieciešama atbilstoša atbilde. Slikta futbola līdzjutēju uzvedība ir jautājums, kas attiecas uz iekšlietu struktūrām un policiju. Neizteikšu spriedumu tam, kas notika futbola spēles laikā. Tomēr, ja mēs skatāmies plašāk uz Krievijas darbībām, mums jābūt gataviem tam, ka tiek izmantoti gan militārie, gan nemilitārie līdzekļi, kuri sader kā cimds ar roku.

LA.lv