Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. marts, 2013
Drukāt

Galvenais – visu laiku nesēdēt mājās

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Jo vairāk gadu, jo labāk dziedātāji apzinās mūsu tautas bagātību – Dziesmu svētkus,” teic Valija Ezeriņa (86), bijusī dziedāšanas skolotāja un kormeistare Cesvainē, aizrautīga kordziedātāja, tagad Mazās ģildes senioru kora “Sudrabotā gaisma” vadītāja un diriģente. 


Sievietes viņas vadītajam dziedātāju pulkam pievienojas, kad beidzies darba un rūpju mūžs. Daudzas neiztur vientulību, jo agrāk ikdiena pavadīta cilvēkos. Atnāk dziedātājas no citiem koriem, kuros savu gadu dēļ vairs neiederas. Dažas uz mēģinājumiem ierodas gandrīz pēdējiem spēkiem. Ir tādas, kas sezonas laikā nenokavē nevienu mēģinājumu. Ne visas dalībnieces ir rīdzinieces – brauc no Ogres, Ķekavas, Saulkrastiem. Daudzus gadus kordziedāšanas entuziaste Vija Ozoliņa ieradās no Stendes, taču pēdējā laikā to liedz veselības problēmas.

Katru gadu nākas dziedāt atvadu dziesmas kapu kalniņos. Arī pašu “Sudrabotās gaismas” koristu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis gandrīz uz pusi (tajā dzied 35 dalībnieces no 59 līdz 89 gadu vecumam) un tikai kādām trim četrām vīri ir mājās.

Birutu Boržemsku (83) uz “Sudraboto gaismu” pēc meitas nāves atvedusi mazmeita, teikdama: tu vairāk mājās nesēdēsi un neraudāsi, bet iesi cilvēkos. Biruta priecājas par saviem trim mazbērniem un gaidāmo mazmazbērniņu, tomēr atzīst, ka pēc vīra un meitas nāves dzīvē iestājies tukšums, ko tagad aizpilda koris.

Viņa dziedājusi jau jaunībā, bijusi skolotāja, virsvadītāja rajonu deju kolektīvu skatēs, tādēļ ievēlēta par kora vecāko.

Ilga Grasmane (78) glābiņu dziesmā meklējusi pēc vīra nāves. Viņa ir iesaistījusies arī Latviešu biedrības nama pensionēto skolotāju vokālajā ansamblī “Saskaņa”. “Meita mēdz sacīt: mammu, kad tu vēl strādāji, tik traki neņēmies. Visiem senioriem iesaku dziedāt korī, bet tiem, kuri to nevar, – dejot vai darīt ko citu. Galvenais – visu laiku nesēdēt mājās,” aicina Ilga.

Velta Lāce (73) dzied arī Nacionālās apvienības korī “Degsme”. Viņai patīk vērot citas paaudzes diriģenta darba stilu un censties izpildīt visas prasības, taču baidās, ka no jauneklīgā kora neatskaita sirmās galvas dēļ.

 

Tomēr prieks, 
nevis mocības

“Daži virsdiriģenti ir sacījuši, ka nevajag vecus cilvēkus mocīt, liekot piedalīties skatēs. Nereti gadās, ka kādam kļūst slikti no uztraukuma. Man arī ir dažādas kaites. Kādreiz, izejot no mājām, šķiet, ka nespēšu nokļūt līdz ģildei, taču, ierodoties šeit, visas bēdas un sāpes izgaist. Veciem ļaudīm, piemēram, soprāniem, ir grūtāk izdziedāt augšējos toņus, tomēr paredzēto repertuāru apgūstam. Daudzas korī dzied tikai tādēļ, lai piedalītos Dziesmu svētkos, taču man visvairāk patīk mācīšanās process,” atzīst Ilga Grasmane.

Gados vecākiem cilvēkiem balsis tiešām vairs neskan tik dzidri kā jaunībā, tomēr svarīgākais, lai nebūtu problēmu ar dzirdi un varētu apgūt melodiju, uzskata diriģente Ezeriņa.

Ne visas kundzes arī pazīst notis, tad dziesmas jāmācās pēc dzirdes un atmiņas, taču ar laiku kaut kas aizmirstas. Diriģente novērojusi, ka tām seniorēm, kuras domāšanas rosināšanai risina krustvārdu mīklas vai spēlē kārtis, vieglāk apgūt nepieciešamo.

Vera Frankovska (87), kura šajā korī no pašreizējām dalībniecēm ir visilgāk – jau kopš 1981. gada, atklāti saka: “Agrāk dziedāju no galvas, bet tagad turu vārdus priekšā. Dažas dziesmas grūti padodas, taču beigās, kad sanāk, ir liels prieks.”

Dziedātājas lepojas, ka korī ir siltas un sirsnīgas attiecības un, tā kā visām ir līdzīgas finansiālās, veselības un citas problēmas, viņas saprotas no pusvārda.

Pošoties šā gada Dziesmu svētkiem, koristes visus Kultūras ministrijas piešķirtos līdzekļus ieguldījušas audumā, lai brunčus šūdinātu pašas, jo izlēmušas, ka tā guvums būs bagātīgāks. Daudzām ir savi personīgie tautastērpi, bet – katrai citādi, nevis kā “bagātiem” kolektīviem – visiem dalībniekiem vienādi.

Seniores tiekas ne tikai divreiz nedēļā mēģinājumos, bet arī atsevišķās sanākšanās un padziedāšanās pie kādas dalībnieces mājās vai citās telpās, kā arī kopā brauc ekskursijās. Viņas vienojušās maksāt biedru naudu – 50 santīmus mēnesī –, ko izmantot dalībnieču sveikšanai jubilejās un citām vajadzībām.

 

Fakti

* Latvijā darbojas 28 jauktie un 13 sieviešu senioru kori, kuros dzied vairāk nekā 1000 dalībnieku.

* Šogad XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā senioru koru kopkoncerts notiks 5. jūlijā Ķīpsalā pulksten 18.

 

VIEDOKLIS

Senioru koru virsvadītājs Bruno Cabulis: “Senioriem ir savs repertuārs – pārsvarā dzīvespriecīgs un jautrs –, ko viņi spēj “pacelt”, lai gan dziedātāju gribēšana nereti ir lielāka par varēšanu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+