Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. janvāris, 2012
Drukāt

Galvenās tēmas – Krievija, ES, NATO

Foto - LETAFoto - LETA

Attiecības ar Krieviju, Eiropas Savienības lietas, kā arī NATO un drošības politika varētu būt galvenās tēmas, kuras šonedēļ Saeimā notiekošajās ārpolitikas debatēs sola uzsvērt Saeimas deputāti.

 

Pagājušonedēļ notikušajā Saeimas Ārlietu komisijā notika “iesildīšanās” debatēm sēdē, uz kuru bija aicināti ārpolitikas eksperti. Izskanēja kritika par to, ka ārlietu ministra ziņojumā maz vietas atvēlēts attiecībām ar Krieviju – vien īsa rindkopa, kurā uzsvērts, ka “Latvijas interesēs ir stabilas, drošas, demokrātiskas un modernas Krievijas Federācijas attīstība”. Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Jānis Tomels sacīja, ka ziņojumā trūkst skaidrojuma, kas notiks ar Latvijas un Krievijas attiecībām, ja Krievija tajā valdošo vēsmu dēļ kļūs vēl nedemokrātiskāka. Savukārt Austrumeiropas politikas centra vadītājs Ainārs Lerhis norādīja, ka Krievija pēdējos gados aktīvi izvērš tā dēvēto tautiešu politiku, kuras sekas var just Latvijā. “Tagad esam nonākuši tik tālu, ka nāk krievu valodas referendums un ir piesolīti vēl dažādi referendumi,” teic A. Lerhis. “Mēs nebijām tik ambiciozi ar Krieviju – varējām tāpat kā poļi izveidot savstarpējo “grūto jautājumu” komisiju,” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds.

Komisijas deputāts Jānis Dombrava (NA) gaidāmajās ārpolitikas debatēs sola runāt par Krievijas ietekmes telpas paplašināšanos. Kā piemēru viņš min to, ka ne tikai Latvijā, bet vairākās citās vietās notiek referendums par krievu valodu. Dombrava aicina drošības iestādes izmeklēt, vai Latvijā iniciētajā krievu valodas referendumā netiek izmantota Krievijas nauda. “Krievija savas imperiālistiskās tendences nav zaudējusi. Kad ASV un ES ir novājināta, Baltijas valstīm jāapzinās potenciālie draudi,” teica deputāts.

Deputāte Iveta Grigule (ZZS) uzskata, ka Latvija nevar izvairīties no Krievijas, jo tā ir mūsu kaimiņvalsts un ar to jāsadzīvo mierā.

 

Pēc viņas domām, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova nesenie izteikumi par krievu valodas lomu Latvijā saistāmi ar “absurdo situāciju”, ka šeit var notikt referendums par krievu valodu. Deputāte uzskata, ka uzlabot integrācijas procesu Latvijā varētu arī, ja dubultpilsonību piešķirtu ne tikai latviešiem no rietumvalstīm, bet arī tiem, kas bijuši izsūtīti vai ieprecējušies un palikuši Krievijā un citās zemēs.

 

Deputāts Kārlis Eņģelis (ZRP) spriež, ka Latvijai jākalpo kā tiltam starp Eiropu un Krieviju. “Šobrīd abu valstu attiecībās ir tāds kā atdzišanas moments, neredzu aktivitāti, taču Krievija pašlaik fokusējas uz iekšpolitiku,” teica K. Eņģelis.

Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš domā, ka Krievija debatēs nebūs prioritāte. Ierosināto “grūto jautājumu” komisijas izveidi ar Krieviju viņš uzskata par interesantu ideju, taču varētu veidot arī plašāku – Baltijas un Krievijas “grūto jautājumu” komisiju, kas gan vēl rūpīgi jāapdomā.

Komisijas vadītājs teic, ka viena no debašu pamattēmām būs plānotais finanšu stabilizācijas mehānisms, kuru vēlas ieviest ES. “Svarīgi, ka Latvija izlēmusi būt “Eiropas kodolā”, un mums jādara viss, lai nodrošinātu eirozonas stabilitāti.” uzsvēra O. Kalniņš. Viņam gan iebilst I. Grigule, kura vēlas plašu diskusiju Saeimā par jauno ES līgumu. “Tajā būs minētas soda sankcijas valstīm par kritēriju neievērošanu, turklāt nacionālie budžeti būšot jāsaskaņo ar ES. Tas var likt Latvijai zaudēt savu ekonomisko suverenitāti,” teica deputāte. Debatēs ZZS iecerējusi norādīt uz ES lomu lauksaimniecībā un kohēzijas politikā, kurā esot nepieciešams vismaz saglabāt esošo finansējumu. I. Grigule sola arī aktualizēt jautājumu par to, lai Latvija pēc 2015. gada iegūtu cukura ražošanas kvotas.

O. Kalniņš teic, ka debatēs svarīgs jautājums būs drošības politika. Šogad Čikāgā notiks NATO samits, kurā Latvijas mērķis ir panākt, ka NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija pēc 2014. gada tiek pagarināta uz beztermiņa laiku. “Skaidrs, ka NATO arī sagaida lielāku devumu no Baltijas valstīm, tādēļ mums jāskatās, kā varam palielināt aizsardzības budžetu,” sacīja komisijas vadītājs. Debatēs viņš arī vēlas uzsvērt Austrumu partnerības jautājumus, jo sevišķi attiecībās ar Gruziju un Moldovu.

J. Dombrava sola, ka NA iepazīstinās ar savu redzējumu par diplomātisko pārstāvniecību tīklu un ierosinājumiem, kurās valstīs vēstniecības slēgt un kurās atvērt jaunas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+