Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. augusts, 2012
Drukāt

Galvu reibinoša karjera trijos gados

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Aleksejs Karulis (attēlā) no biļešu pārdevēja izaudzis līdz ārvalstu filiāles vadītājam. “Lai kaut ko sasniegtu, jāmīl savs darbs,” saka Aleksejs Karulis, kad vaicāju, kāda ir veiksmīgas karjeras atslēga.

 

 

Kopš pavasara 25 gadus vecais puisis vada starptautiskā pasažieru pārvadājumu uzņēmuma “Lux Express” filiāli. Vēl pirms trim gadiem Aleksejs bija tikko bakalaura grādu ieguvis jauneklis, kam bija grūti atrast pirmo darbu.

Pārvadājumu biznesā Aleksejs nokļuva nejauši: “Es tieši nevēlējos strādāt autobusu uzņēmumā, jo mans tēvs jau vairāk nekā 30 gadus strādā “Rīgas satiksmē” par mehāniķi un no viņa stāstītā šī joma man nelikās vilinoša.”

Pēc vidusskolas beigšanas puisis sapņoja par darbu kādā valsts iestādē vai pat par darbošanos politikā, tāpēc studēja politoloģiju Rīgas Stradiņa universitātē, kur 2009. gadā ieguva maģistra grādu. Tieši tobrīd valsts iestādes mazināja štatus un uz amatu jaunietim bez pieredzes nebija ko cerēt.

“Sapratu, ka jāiegūst darba pieredze citā jomā, nevis iecerētajā. Domāju – kāpēc gan nepamēģināt,” stāsta Aleksejs.

 

Lai cilvēks 
aiziet laimīgs

Pirmo mēnesi uzņēmumā “Lux Express” viņš bija biļešu reģistrators – pārbaudīja, vai autobusā iekāpušajiem pasažieriem ir biļetes. Pēc tam strādāja biļešu pārdošanas birojā un pie infotelefona. Tagad Aleksejs atzīst, ka tieši šis darbs bijis visgrūtākais, jo bijis jāsastopas ar visdažādākajiem cilvēkiem un viņu problēmām.

 

“Bija jāmāk ar katru atrast valodu un atrisināt problēmas. Ja klients kliedz, nedrīkst kliegt pretī, kaut arī kādreiz gribētos bļaut. Cilvēkam mierīgi viss jāpastāsta, lai viņš aizietu apmierināts.”

 

Drīz vien Aleksejs saņēma paaugstinājumu – kļuva par kooperatīvo klientu menedžeri. Tas nozīmē, ka viņam bija jāsadarbojas ar starptautiskiem uzņēmumiem, kuru darbinieki daudz braukā un ceļam izmanto autobusu, kā arī jāmeklē jauni korporatīvie klienti. “Ar uzņēmumiem sadarboties tīri psiholoģiski bija daudz vieglāk, jo spēles noteikumi skaidrāki – viņiem vajag braukt, mums piedāvāt,” teic Aleksejs. “Taču jebkurā gadījumā – gan strādājot ar individuāliem, gan korporatīvajiem klientiem – svarīgākais ir attiekties pret visiem ar cieņu.”

Aleksejs uz darbu ar prieku gāja arī tad, kad tirgoja braukšanas biļetes. Vēl, lai gūtu panākumus, vajadzīga izturība un neatlaidība. Ja kas nepadodas, nedrīkst nolaist rokas.

 

Strīdas 
par diviem latiem

Kad “Lux Express” nolēma dibināt filiāli Polijā, uzņēmumā izsludināja konkursu uz filiāles vadītāja amatu. Patiesībā gan vadītājam pirms filiāles vadīšanas tā bija arī jānodibina. Konkursā šā grūtā uzdevuma veikšanai pieteicās tikai divi starptautiskā uzņēmuma darbinieki. Piesakoties konkursam, bija jāiesniedz eseja, kurā jāizskaidro, kā saredz iespējamo uzņēmuma attīstību Polijā. Lai šo darbu paveiktu, Aleksejs rūpīgi izpētīja, kāds ir turienes pasažieru pārvadājumu bizness.

Tagad, kad puisis sācis darbu Polijā, viņš secina, ka poļi ir “pavisam interesanti un atšķirīgi cilvēki”: “Lielākoties viņi ir gatavi strīdēties par visu – pat par diviem latiem. Noteikumus nelasa, nopērk akcijas biļeti, kuru uzņēmums neatpērk, bet tik un tā prasa atpakaļ naudu.”

Aleksejs arī atklājis, ka “transporta sistēma Polijā ir ļoti švaka – vāji attīstīts gan autobusu, gan vilcienu bizness”: “Sabiedriskā transporta tīkla pārklājums vēl ir salīdzinošo labs, bet pakalpojums kā tāds gan nav kvalitatīvs. Brauc ar Polijā ražotiem autobusiem, kas visu laiku lūst. Gan autobuss, gan vilciens var vispār neatnākt, un nav iespējams iegūt informāciju, kad transports pienāks.”

Alekseja uzdevums ir attīstīt Polijā “Simple Express” autobusus, kas vairāk paredzēti jauniešiem, kam patīk ceļot, bet nav daudz naudas. Kaut arī tas nav luksusa klases autobuss, arī tajos pie-
ejams internets un pasažieru sēdekļos iebūvēti pat planšetdatori, lai var skatīties filmas vai klausīties mūziku. Pagaidām atklāts reiss no Viļņas uz Berlīni caur Varšavu un Poznaņu. Nākotnē iecerēts atklāt arī citus starptautiskus reisus no Varšavas vai caur to. Aleksejam jāpanāk, lai Polijā “Simple Express” zīmols kļūtu zināms.

Birojā viņš strādā mazā, bet starptautiskā komandā – kopā ar divām meitenēm – lietuvieti un polieti.

 

Visinteresantākais pašreizējā darbā bijusi iespēja “sākt no pašiem pamatiem, dibināt jaunu uzņēmumu svešā valstī”. Protams, arī atbildība liela – ja gadās kāda kļūme, to nevar novelt uz priekštečiem. Toties par problēmām Aleksejs nevēlas runāt – nav vērts tās apspriest, jo visas problēmas iespējams atrisināt.

 

Atvērt uzņēmumu Polijā nav bijis grūti, ar pārmērīgu birokrātiju Aleksejs nav saskāries. “Taču attīstīt biznesu nav viegli kaut vai tāpēc, ka Polijā reti kurš, pat jauniešu vidū, prot angļu valodu,” viņš stāsta. Visur jādodas kopā ar kolēģi polieti, kurai jādarbojas arī kā tulkam. Ja poļi runājot lēni, Aleksejs daudz saprotot, jo arī pats pamazām mācoties izteikties šajā valodā.

 

Pieradis 
lasīt grāmatas

Aleksejs uzskata – viņa karjeras kāpumu veicinājis tas, ka, vēl strādājot biļešu kasē, viņš pieteicās un iekļuva “Lux Express” mentoru programmā. Tā nozīmē, ka kāds no vadības kļūst par mentoru četriem uzņēmuma jaunākajiem darbiniekiem, nododot jaunajiem savas zināšanas. Mentoru programmā iesaistītajiem ir arī pienākums ik mēnesi izlasīt kādu grāmatu par biznesa attīstīšanu un mārketingu angļu valodā. Par katru grāmatu bijis jāraksta kopsavilkums, kurā jāskaidro, kas no tās gūts un ko varēs reāli lietot ikdienas darbā. Aleksejs atzīst, ka grāmatu lasīšana devusi ļoti daudz, turklāt izveidojies paradums regulāri pasūtīt un lasīt speciālo literatūru. “Vismaz piecas lappuses dienā ir jāizlasa,” viņš nosaka. Programmas dalībniekiem, ņemot par pamatu teoriju no grāmatām, bija arī jāanalizē dažādi uzņēmumi un to darbība. “Visas šajā programmā gūtās zināšanas tagad noder izpilddirektora amatā,” tā Aleksejs. Programmas gaitā nācās arī risināt dažādus uzdevumus, piemēram, par naudas plūsmu, kā arī ģenerēt jaunas idejas par to, kā “Lux Express” varētu strādāt labāk. “Mentoru programmā apguvu daudz jauna, un sākums bija ļoti grūts, jo ekonomiku biju mācījies tikai vidusskolā. Manam pašreizējam darbam labāk būtu noderējušas ekonomikas nekā politoloģijas studijas. Taču, jo vairāk lasu, jo vieglāk strādāt. Gandrīz visās izlasītajās grāmatās esmu saskatījis kādus ieteikumus, kā strādāt tieši manā darbā,” atzīst Aleksejs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+