Mobilā versija
+1.8°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
31. augusts, 2015
Drukāt

Kā novados sagaida jauno mācību gadu?

Foto - LETAFoto - LETA

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Pirmo septembri sagaidām ļoti labā noskaņā. Līdz šim valsts brīvpusdienas finansēja 1. – 3. klašu audzēkņiem, ar jauno mācību gadu – arī 4. klašu bērniem. Savukārt pašvaldība brīvpusdienas nodrošinās visiem novada vispārizglītojošo skolu 5. – 10. klašu audzēkņiem. Iepriekšējā mācību gadā nodrošinājām 4. – 6. klašu bērnus. Šogad brīvpusdienām kopumā esam atvēlējuši 200 000 eiro, nākamgad atvēlēsim vēl vairāk. Skolotāju augusta konferencē sveicām pedagogus darba apaļajās un pusapaļajās jubilejās, īpaši tika sumināta novada gada skolotāja Vigra Leismane no Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas Padures filiāles, pašvaldība viņai par panākumiem darbā ar mazpulcēniem uzdāvināja datoru. Visus priecē, ka īsi pirms jaunā mācību gada sākuma noslēdzām līgumu ar celtniekiem par Kuldīgas novada sporta skolas rekonstrukciju un peldbaseina būvniecību. Būvdarbi ir jau uzsākti, tie izmaksās 2,2 miljonus eiro. Naudu pašvaldība aizņēmās Valsts kasē, celtniecība jāpabeidz 2017. gadā. Taču mums ir arī citi lieli plāni. Kuldīgas vecās slimnīcas ēkā, piesaistot Eiropas struktūrfondu finansējumu, esam paredzējuši iekārtot mākslas radošo klasteri. Tur būs telpas arī Latvijas Mākslas akadēmijas filiālei, mākslinieku rezidencei un radošajam inkubatoram, kurā varēs mācīties jaunieši, kas vēlas kļūt par uzņēmējiem.”

 

Edvīns Meņķis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs: “Mums jaunais mācību gads sākas gan ar prieku, gan ar rūgtumu. Gandarījums ir par to, ka atradām iespēju piešķirt brīvpusdienas 5. – 12. klašu audzēkņiem, kuri ir deklarēti novadā, lai tādā veidā censtos panākt, ka bērnus neaizvilina uz citu novadu skolām. Par Zasas vidusskolu reizē rūgtums un prieks – Eiropas naudu šādas nelielas skolas remontam nesaņēmām, labi, ka to spējām saviem spēkiem. Protams, sāpīgi, ka novadā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, sarūk bērnu skaits, un šā iemesla dēļ šovasar mums nācās slēgt Leimaņu pagasta Bērzgala pamatskolu, kuras uzturēšanas izmaksas bija nesamērīgi augstas. Nācās nopirkt skolas autobusu, lai bērnus varētu vadāt uz Zasas vidusskolu. Tagad bērnus ar astoņiem autobusiem vedīsim uz piecām novada skolām.”

 

Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Jaunā mācību gada priekšvakarā mūs patīkami pārsteidza, ka Naukšēnu novada vidusskolas filiāles – Ķoņu skolas – vizuālās mākslas, mājturības un tehnoloģiju skolotāja Aiga Stiere bija vienīgā novadu pārstāve astoņu pedagogu vidū, ko godināja Ata Kronvalda balvas pasniegšanā. Četri lielo pilsētu skolu pārstāvji saņēma naudas balvas, vēl četri skolotāji, mūsējo ieskaitot, – goda rakstus. Gandarījums vēl jo lielāks tāpēc, ka skolotājas augsto darba novērtējumu saistām ar citu priecīgu ziņu – jaunajā mācību gadā mums ir 30 skolēnu vairāk nekā iepriekšējā. Tie ir citu novadu bērni, kas pēc pārmaiņām skolu tīklā izvēlējušies braukt nevis uz sev tuvāko skolu, bet gan uz mūsējo. Tā ir zīme, ka mūsu novada skolas izglītības līmeni arī tālākas apkārtnes iedzīvotāji vērtē augstu. Pašvaldība skolotāju algām mēnesī piemaksā ap 10 000 eiro, tas ļauj piesaistīt labus skolotājus un paaugstināt mācību procesa kvalitāti. Ģimenes novērtē arī to, ka brīvpusdienas piešķiram 5. – 9. klašu audzēkņiem, arī pūtēju orķestra dalībniekiem un tiem skolēniem, kuriem ir augsta vidējā atzīme. Un kur tad vēl skolas materiālās bāzes paplašināšana un uzlabošana!”

 

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Lai gan bērnu skaits novadā sarūk, pagaidām turamies, neko nelikvidēsim, pietiek jau, ka to nācās darīt agrāk. Ciblas vidusskolā vecākajās klasēs gan mācās tikai pa 10 – 12 audzēkņiem. Sniedzam atbalstu maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm. Vidusskolas ēka ir nosiltināta, nomainīta apkures sistēma, arī ventilācija ierīkota no jauna. Bērnu pārvadājumiem transports ir nodrošināts.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+