Mobilā versija
-1.9°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Franks Gordons: Cik prātīga doma ir vienota ES armija? (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienības ietvaros te vienā, te otrā dalībvalstī pēdēja laikā aug spriedze starp divām tendencēm: pa labi no centra politiķi un publicisti liek uzsvaru uz identitāti, uz etnisko pašapziņu, uz attiecīgas pamattautas saknēm un patību, ko “Brisele” it kā vēloties notušēt, atšķaidīt, kamēr pa kreisi no centra politiķi un publicisti liek uzsvaru uz cilvēktiesībām, uz katra indivīda cieņu, uz nepieciešamību izbeigt jebkāda veida diskrimināciju, kas vērsta pret sievietēm, pret invalīdiem un arī pret seksuālajām minoritātēm.

Var saprast abu šo tendenču paudēju motīvus un satraukumu gadījumā, ja attiecīgais princips tiek apdraudēts, taču, manuprāt, būtu pilnīgi iespējami un vēlami visas ES ietvaros un katrā no tagad nu 27 dalībvalstīm panākt gan katras pamattautas identitātes saglabāšanu un kopšanu, gan pasargāt pieminēto grupu pārstāvjus no diskriminācijas darba vietā un darba tirgū, no apvainojumiem un vajāšanas. Šajā ziņā, manuprāt, tā sauktajai Stambulas konvencijai nav nekādas vainas, un nekādus “ģimenes pamatus” tā negrauj.

Pēc satricinājuma, ko izraisījis ar tikko manāmu balsu pārsvaru izspiestais (jā gan) “Brexit”, Briseles kabinetos un, teiksim, gaiteņos tiek visā nopietnībā apsvērta doma par Eiropas Savienības pārvēršanu tādā kā kopvalstī, kur līdzās jau pastāvošai kopējai valūtai eiro tiktu unificēta nodokļu sistēma, ieviests kopīgs kriminālkodekss un pat izveidota kopīga armija. Šo, manuprāt, pārsteidzīgo, pat avantūristisko plānu izperinājuši Francijas un Vācijas pārstāvji ES vadošajās struktūrās, un vissparīgākais šīs pārgalvīgās reformas virzītājs ir Vācijas vicekanclers un ārlietu ministrs, sociāldemokrāts Franks Valters Šteinmaiers, kurš pēdējā laikā “nez kāpēc” sācis paģērēt arī mīkstāku kursu attiecībā uz Putina Krieviju, arī sankciju jomā.

Vācija un Francija ar šo projektu iepazīstinājušas tā sauktās Višegradas grupas valstis – Čehiju, Poliju, Slovākiju un Ungāriju, kas to vērtē kā pilnīgi bezjēdzīgu. Tagad, kad Britānija dodas prom, Vācija un Francija vēlas uzņemties vadošo lomu Eiropas Savienībā, un rodas nojauta, ka tām gribētos mazināt NATO lomu Eiropas drošības nostiprināšanā.

Tā ir aizdomīga, pat bīstama doma. Kam vajadzīga, ja seko šī pārsteidzīgā plāna tēzēm, kaut kāda “Eiropas armija”, ja tai pašā Briselē atrodas un sekmīgi darbojas NATO štābs, un taisni Ziemeļatlantijas alianses ietvaros vitāli svarīgs ir tas, ka atlantiskās sistēmas militārais mugurkauls ir Amerikas Savienotajām Valstīm.

Noslēgumā gribētos pakavēties pie Eiropas vēstures apskata ar klātpieliktām kartēm, kas publicēts laikrakstā “Wa­shington Post” un ko sastādījuši Išans Tarūrs un latvietis Laris Kārklis. Īpaši izteiksmīgas ir divas no šīm kartēm: 1812. gada pavasarī gandrīz visa Eiropa, izņemot Angliju, Zviedriju un Portugāli, atradās Francijas imperatora Napoleona tiešā vai pastarpinātā pakļautībā. Liktenīgs Napoleonam kļuva karagājiens pret Krieviju, ko viņš uzsāka – piemetināšu no sevis – minētā gada 24. jūnijā, viņa armijai pārceļoties pār Nemunas upi. Un 1942. gada vasarā visa Eiropa, izņemot Angliju, Zviedriju, Šveici, Spāniju un Portugāli, atradās rasistiskās Lielvācijas fīrera Ādolfa Hitlera pakļautībā. Drīz pēc tam kļuva skaidrs, ka viņam liktenīgs bija karagājiens pret staļinisko Padomju Savienību, ko viņš uzsāka 1941. gada 22. jūnijā, Vērmahta divīzijām pārceļoties pār Nemunas upei – tāpat kā Napoleona karapulki 1812. gadā.

Vecā labā Eiropa – Reina un Donava, rātslaukumi un katedrāles…

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. ES armija un ar kādu mērķi – palīdzēt Krievijai sagraut NATO? ES ”spējas ” jau redzamas bēgļu krīzē Vidusjūrā – kad migrantu laivas neatgriež atpakaļ, bet kādēļ tad tur peld? Laikam lai panāktu neko…

  2. Sāku lasīt un brīnīties – kas tad nu – vai Gordons sācis runāt taisnību? nē nē – rekur jau sākas viltīgā maldināšana un pēdu aizslaucīsana: “Šo (par eiropas valstu un tautu likvidāciju) manuprāt, pārsteidzīgo, pat avantūristisko plānu izperinājuši Francijas un Vācijas pārstāvji ES vadošajās struktūrās,”
    NEE GAN, Gordon! 🙂 Gribam piesegt globālos lielkapitālistus, kas šo plānu cerēja strauji uztiept eiropai un tagad cer to iespēt realizēt nakotnē, vaine 😉

    Kad jūt, ka savu nevaram izbidit cauri, pārmet kažoku uz otru pusi. To pašu tagad dara Soross. Cenšoties novelt visu vainu uz Merkeli. Vienkārši nekad nekad nekad šādiem cilvēkiem neuzticieties. Vai viņi runa jums pa spalvai vai pret. Pieaudziet un pārstājiet uzklausīt un uzticēties. Neuzķerieties uz to, ka viņi kaut ko pasaka jums šķietami patikamu.

  3. А без дежурного плевка в сторону России нельзя было обойтись? У автора это становится уже ритуальным действием. А плохо скрытое сожаление по поводу участи Гитлера и его войск, высказанное евреем, вызывает просто недоумение.

    • Viņš jau ne-“spļāva” Krievijā atrasdamies !
      Jeb tev liekas, ka arī te ir Krievija ?
      .
      Ko darīsim ar Latvijas apspļaudīšanu Krievijas mēdijos ?
      Tev ir ierosinājumi tā novēršanai ?
      Jeb tev “abižotais”, liekas, ka tas ir normāli ?

    • Grafists ir malacis, jo saka, ko doma, ne ta ka jus, censdamies izdabat tevocim Semam no aizjuras zemem. Ko tie amerikanu demokrati dara Eiropa un musu Latvija, lai vacas prom no Latvijas un Eiropas! Redziet, tad kad musu milie demokrati apsplauda Krieviju, tad tas protams ir labi un jauki, bet, kad pret musu demokratu apvainojumiem atbild Krievija, tas jau ir splaviens mums seja.

    • Jā man ari tas pats jautājums. Kāpēc starp mums ir svešie, kas uztraucas par citu valstu problēmām, nevis par mūsējām, kā tam NORMALI VESELIGI būtu jabūt 🙂 Atbilde ir – imperiālisti veido masu migrāciju. Un tas veido cilvēkus ar traumētu identitāti. Imperijas brūk, bet viņš tas cilvēks paliek kaut kur … mācība: turieties pie savām mājām, dārgie tautieši! Neiemainiet savi Tēvzemi pret materiāliem labumiem.

  4. ES progresīvos nodokļus Latvijā! Atbildēt

    Redzot,kur Latviju ir noveduši divdesmit gadus ilgie,pašmāju finanšu analfabētu eksperimenti ar nodokļiem,nevar nepiekrist vienīgi unificētai ES nodokļu sistēmai!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+