Skolas izmēģinās datoriku, jaunus eksāmenus un centīsies dzīvot tikumīgi 0
Vēl tikai nepilna nedēļa, un klāt būs jaunais mācību gads. Būtiskas pārmaiņas mācību saturā un skolu finansēšanā tajā vēl nebūs, tās gaidāmas vēlāk. Taču jau šajā mācību gadā pēc jauniem principiem finansēs augstskolas, un arī vispārējā izglītībā daži jaunumi tomēr gaidāmi.
Stāstot par jaunumiem izglītības sistēmā 2015./2016. mācību gadā, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsvēra: svarīgi nodrošināt gan kvalitatīvu, gan pieejamu izglītību, turklāt tādu, kas veicina bērna attīstību. Jaunais mācību saturs – modernizēts un atbilstošs mūsdienām, turklāt balstīts uz kompetenču attīstību –, gan gaidāms tikai 2018. gadā, taču jau līdz tam tas pakāpeniski tiks aprobēts skolās.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja: līdz šim skola biežāk skolēniem devusi prasmes un zināšanas, taču kompetence aptver arī vērtības. Jau nākamajā mācību gadā jaunu mācību programmu “Datorika” izmēģinās 157 skolās.
Jāmāk risināt problēmas
Daļai 12. klases skolēnu jārēķinās ar to, ka 2016. gada 13. aprīlī nāksies kārtot tā saukto piloteksāmenu fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās. Plānots, ka šāds izmēģinājuma eksāmens notiks aptuveni 170 skolās. Dabaszinību eksāmenu izmēģinās apmēram 800 skolēniem, bet gan fizikas, gan arī ķīmijas eksāmenu – ap 1200 skolēniem. G. Catlaks teica, ka vēl nav zināms, kuras skolas iesaistīsies pilotprojektā, kā arī atzina, ka tiem skolēniem, kam nepiešams centralizētā eksāmena sertifikāts ķīmijā vai fizikā, būs jākārto gan piloteksāmens, gan īstais eksāmens. Kā zināms, piloteksāmens vajadzīgs tāpēc, ka iecerēts: nākotnē visiem vidusskolu absolventiem pēc izvēles būs jākārto centralizētais eksāmens ķīmijā, fizikā vai dabaszinātnēs. Kaut arī izvēles obligātais eksāmens būs paredzēts visiem, G. Catlaks apgalvoja, ka tas nebūšot vieglāks kā pašreizējie dabaszinātņu eksāmeni, ko parasti kārto tikai tie, kam attiecīgie mācību priekšmeti labi padodas. Izmēģinājuma eksāmenu saturs tikšot veidots tā, lai pārbaudītu skolēnu prasmes risināt problēmas. Plānots, ka eksāmenā būs dažādu grūtības pakāpju uzdevumi, lai katrs varētu atrisināt vismaz daļu uzdevumu.
Toties plānots no svešvalodu centralizētā eksāmena atbrīvot tos skolēnus, kuri nokārtojuši kādu no starptautiskajiem svešvalodu prasmju testiem. Lēmums par to, ar kuru testu sertifikātiem varēs aizstāt svešvalodas eksāmenu, gan vēl jāpieņem.
Tikumības noteikumu nav
Neskaidrības jaunajā mācību gadā skolās varētu radīt Saeimā šovasar pieņemtie labojumi Izglītības likumā, kas paredz liegt skolās izmantot tādus mācību materiālus, kas var traucēt skolēnu tikumiskajai attīstībai. Turklāt šādā kontekstā vērtēt mācību materiālus un metodes varēs arī skolu padomes, kuras lielākoties veido vecāki. Pēc likuma, valdībai jāpieņem noteikumi, kā izvērtēšanai jānotiek, taču valdība to nav paveikusi. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča aicināja skolu vadību neskaidrību jautājumā zvanīt dienestam, kas izskaidrošot, kā kurā situācijā rīkoties atbilstoši spēkā esošajiem likumiem. Viņa atgādināja, ka skolu padomju lēmumiem joprojām ir ieteikuma raksturs. Par to, kādas mācību metodes un materiālus skolā izmanto, ir atbildīgs skolas direktors. Tāpat izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs, lai visi skolā strādājošie skolotāji būtu lojāli valstij, kā to arī kopš vasaras prasa Izglītības likums. Savukārt par paša direktora lojalitāti jāgādā skolas dibinātājam, kas visbiežāk ir pašvaldība.
IKVD nākamajā mācību gadā arī īpaši raudzīsies, lai skolā būtu skolēniem droša vide.
Kā nākamā mācību gada jaunums tiek minēta arī valsts apmaksāto pusdienu nodrošināšana līdz 4. klasei.
Skolu finansēšanas jomā vairāk pārmaiņu gaidāms 2016./2017. mācību gadā, kad spēkā vajadzētu stāties jaunajam skolotāju algošanas modelim, kā arī tiks noteikti minimālā pieļaujamā skolēnu skaita ierobežojumi 10. klases atvēršanai.
Tomēr papildu finansējuma ienākšanu vispārējā izglītībā sola arī tuvākajā mācību gadā. Plānots, ka nākamgad skolu modernizācijai tērēs 12 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu naudas.
Profesionālajā izglītībā toties gaidāms, ka tiks pabeigti galvenokārt Eiropas struktūrfondu finansētie modernizācijas darbi gan mācību, gan dienesta viesnīcu telpās. Tāpat plašumā iešot darba vidē balstītās mācības – audzēkņu mācīšanās ne tikai skolā, bet arī uzņēmumā. Nākamajā mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs notiks mācību kvalitātes vērtēšana. To veiks darba devēju pārstāvji, bet, lai viņi būtu kompetenti vērtēt, viņus apmācīs IKVD.
Par pētniecību – vairāk naudas
Vairāk būtisku jauninājumu gaidāmi augstākajā izglītībā. Proti, pakāpeniski tiks ieviests jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis. Nākamajā studiju gadā augstskolas varēs iegūt papildu finansējumu par studentu iesaisti pētniecībā. Augstskolu, kā arī studiju programmu licencēšanu un akreditēšanu sāks veikt Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Pēdējos gados licencēšanu un akreditāciju bija uzņēmusies pati Izglītības un zinātnes ministrija. AIC strādāšot atbilstoši starptautiskiem standartiem, augstskolu un studiju programmu vērtēšanai piesaistīšot augsta līmeņa ārvalstu ekspertus.
Fakti
1. septembrī durvis skolēniem vairs nevērs slēgtās Bērzgala, Aulejas, Gārsenes un Sarkaņu pamatskolas.
11 skolas apvienotas, izveidojot piecas skolas. Trīs skolas reorganizētas, pievienojot citai, vēl trīs reorganizētas, mainot izglītības pakāpi, un tikpat reorganizētas, apvienojot skolas administrāciju, bet skolas saglabājot.
Lēmumu par skolu slēgšanu, apvienošanu vai reorganizāciju pieņem pašvaldības, bet Izglītības un zinātnes ministrija šos lēmumus saskaņo.
Viedokļi
Kas jūs satrauc, sagaidot jauno mācību gadu?
Vitālijs Poļakovs, Rīgas 41. vidusskolas direktors: “Pēdējās dienās pirms mācību gada sākuma ir daudz darba. Labi, ka atlikta jaunā pedagogu algu modeļa ieviešana, jo tajā bija daudz neskaidrību un jau no paša sākuma bija skaidrs, ka nebūs naudas, lai to pilnvērtīgi ieviestu.
Protams, bažas rada tas, ka ir pieņemti labojumi Izglītības likumā, bet skolās tā arī nav nonācis kāds standarts, pēc kura jāvadās, lai noteiktu, kas ir tikumība. Tas ir subjektīvs jēdziens, un skolotāju uzskati no vecāku domām šajā jautājumā var atšķirties.”
Vera Kalniņa, Salaspils 1. vidusskolas direktore: “Mācību gadu sagaidām bez lieliem uztraukumiem. Bija problēmas ar klašu izvietošanu nepabeigtu celtniecības darbu dēļ, taču šis jautājums atrisinājās, tāpat skolotāju netrūks un bērnu 10. klasē būs pietiekami. Labprāt iesaistāmies jaunās aktivitātēs, tāpēc arī mūsu skolā aprobēsim jauno mācību programmu “Datorika”. Iespējams, izmēģināsim arī jauno eksāmenu. Domāju, ka skolēniem par ļaunu nenāks, ja kādam nāksies divreiz nokārtot, piemēram, eksāmenu ķīmijā. Izmēģinājuma eksāmens palīdzēs labāk sagatavoties centralizētajam eksāmenam.”
