Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. marts, 2015
Drukāt

Kā dzelzceļa “Rail Baltica” projektu vērtē pašvaldības, ko tieši neskars jaunā trase? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs: “Domāju, ka “Rail Baltica” jāuztver kā ģeopolitisks projekts. Priecē, ka to sapratušas gandrīz visas 15 pašvaldības, ko tiešā veidā skars šis projekts. Protams, cilvēciski var saprast daudzu attieksmi – ja iet caur kaimiņu druvu, lai iet, ja skar manu druvu – nē, nekādā gadījumā. Bet šis ir tas gadījums, kad jāvērtē valsts un visas Eiropas intereses. Ja reiz esam Eiropas Savienībā, mums jāmācās domāt plašākā mērogā, nekā esam pieraduši to darīt līdz šim. Turklāt Eiropas Komisija pirmajā būvniecības kārtā sola līdz 85 procentu lielu atbalstu. Kur vēl tik milzīgus līdzekļus savai attīstībai varam gūt? Vai neesam palaiduši garām pietiekami daudz lielo iespēju, celulozes rūpnīcas projektu ieskaitot? Tā jau varam atteikties no visa, lai pēc tam vaimanātu, ka Latvijā nekas liels nav uzbūvēts. Ģeopolitiski skaidrs – Ziemeļeiropu un veco Eiropu savienojošam dzelzceļam jābūt. Cita lieta, ka varam apspriest viedokļus, lai kopumā nonāktu pie izdevīgākā varianta. Man, piemēram, neliek mieru doma, vai arī Vidzemē nevajadzētu paredzēt pieturvietu. “Latvijas Avīzē” lasīju, ka Rīga būšot Latvijā vienīgā “Rail Baltica” pieturvieta. Vai tas tomēr nav par maz? Lai aizbrauktu uz Tallinu, vidzemniekiem būs jāmēro ceļš uz Rīgu. Ja jau tik vērienīgs projekts un dzelzceļš šķērsos visu Latviju, tad vairāk būtu jāpadomā arī par mūsu iedzīvotāju iespējām izmantot moderno vilcienu.”

 

Ervīns Grāvītis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs: “Pēc pašreizējā plānojuma mūsu novadu skar tikai paredzētās dzelzceļa līnijas aizsargjosla. Mēs īpaši neiespringstam. Katram jau savs krekls tuvāks, tāpēc grūti komentēt skaļos protestus, piemēram, Mārupē. Taču iespēju, ka no Rīgas astoņās stundās pa dzelzceļu varētu nokļūt līdz Berlīnei, garām laist jau nu nevajadzētu nekādā gadījumā. Gan jau būs labi, nav taču cara Pētera I laiki, kad dzelzceļu būvē visu izlēma ātri un vienkārši, nepieļaujot pat vismazākos iebildumus. Mūsdienu sabiedriskās apspriešanas galu galā ļaus daudziem cilvēkiem kaut ko arī saglabāt. Bet nevar jau katru koku un katru lauku apbraukt, dzelzceļš ir dzelzceļš. Kādi cilvēki, protams, būs arī cietēji. Ne jau visu var nosegt kompensācijas. Kad valstij jābūvē kaut kas ļoti svarīgs, atsavināšana taču paredzēta. Tā tas bija Gaismas pils būvniecībā, tā tas ir valsts robežas nostiprināšanā. Turklāt mūsdienās kā likums visos krustojumos uzbūvē divu līmeņu šķērsojumus, bet vietās, kur tas nepieciešams – troksni norobežojošās sienas. Tiesa, par projektu “Rail Baltica” cilvēki pagaidām maz zina, vienīgi tik, cik informē plašsaziņas līdzekļi. Arī mani interesē, kāda pasažieru plūsma paredzēta, cik varētu maksāt biļetes. Kuras valstis iegūs visvairāk? Un kāds būs jaunā dzelzceļa pienesums tieši Latvijai? Globālās aplēses ir un paliek globālas, bet kāds labums būs mūsu iedzīvotājiem? Par šo aspektu pašlaik cilvēkiem informācijas diemžēl pietrūkst.”

 

Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Kopumā Eiropas finansēto projektu vērtēju ļoti pozitīvi. Līdz šim taču Latvijā tik grandiozu projektu nav bijis. Iespējas kaut kā vienmēr esam palaiduši garām. Ceru, ka šoreiz tā nebūs. Tajā pašā laikā uzskatu, ka sabiedrībai vajag daudz vairāk skaidrot “Rail Baltica” nozīmi Eiropai un Latvijai. Mēs gribam zināt, kas būs šī dzelzceļa īpašnieks, līdz kādām pieturvietām varēs aizbraukt, kādas būs biļešu cenas. Galu galā – kāds konkrēti būs šis mūsdienu vilciens? Kas ražos vagonus, kāds komforts paredzēts? Un pāri visam – kāds būs ekonomiskais labums?”

 

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Pa gaisu vilciens nevar iet, tas ir skaidrs katram. Mums jāspēj saskatīt prioritātes. Vienalga, vai tas būtu transports, valsts aizsardzība, izglītība vai medicīna. Ja gribam attīstību, jābūt gataviem uz kompromisiem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ir interesanti pavērtēt plānojumu no ekonomiskās efektivitātes viedokļa. Šķiet, ka šis projekts vairāk tiek “stumts cauri”, nekā tajā ir rūpīgi pārdomāti un apsvērti kompleksie ģeogrāfiskie un saimnieciskie faktori tāpat kā ekonomiskie + sociālie ieguvumi un zaudējumi. Grūti saprast, kāpēc nevarēja izmantot kaut daļu veco, līniju (kuras vairs pat nefunkcionē), kas gauži adekvāti būtu paplašināmas, pārbūvējamas, uzlabojamas un izmantojamas, patrējot daudz mazāk līdzekļu, bet iegūstot daudzkārt vairāk. Uz projeku vien vērsta domāšana bez padziļināti nopietnas kompleksas iedziļināšanās daudzo faktoru kopumā, bez pamatotas labākā risinājuma izvēles, ko var sajust pēc vairākām apspriešanām, redzams, ka šis nav nedz tas labākais paņēmiens, nedz tas labākais variants šāda mēroga transporta būves un tās infrastruktūras veidošanai.

Draugiem Facebook Twitter Google+