Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

Vislabākie darba apstākļi pedagogiem esot Pierīgas skolās

Lizda_10

Tāds iespaids radās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā konferencē “Cienīgs darbs pedagogiem”. Tajā tika stāstīts arī par pirmajiem secinājumiem, ko guvusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieku grupa, veicot pētījumu “Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā”. Šāda veida pētījums, kura gaitā aptaujāti 1500 pedagogi visā valstī, Latvijā veikts pirmo reizi. Tajā centās noskaidrot, ko skolotāji saka par savas darba vides drošību – gan fizisko, gan psiholoģisko –, ko domā par pedagogiem pieejamajām sociālajām garantijām un par iespēju ietekmēt lēmumus izglītības jomā.

Labie piemēri 
arī Latvijā


Kaut arī bieži dzirdēts par pedagogu niecīgo atalgojumu un dažādām citām problēmām, LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina, ka arī “Latvijā ir labi piemēri”, tātad skolas, kur skolotājiem ir nodrošināti cienīgi darba apstākļi. Konferencē klāt bija arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, klātesošos iepriecinot ar ziņu, ka nākamajā gadā minimālā algas likme skolotājiem būs 295 lati.

Apmēram ceturtdaļai pedagogu ir veselības apdrošināšanas polise, taču ne visiem tā ir darba devēja apmaksāta, citur pašvaldība vien organizē polišu kolektīvu iegādi.

Taču, protams, pētījums atklāj arī daudz negatīvā. Uzdodot skolotājiem jautājumu par to, kāda ir sociālpsiholoģiskā vide viņu darbavietā, atklājās, ka skolotājus lielākoties apmierina gan patstāvība skolas darbā – iespēja izvēlēties pašam mācību metodes un līdzekļus –, gan profesionālās izaugsmes iespējas un attiecības ar kolēģiem. Visvairāk neapmierina, ka nav brīvības darba laika izvēlē un, protams, “darba apjomam neatbilstošs atalgojums”. 72 procenti aptaujāto atalgojumu nosaukuši par neatbilstošu. Interesanti, ka piecus procentus aptaujāto atalgojums tomēr apmierina, 12 procentus – drīzāk apmierina, bet 11 procentiem par algu nav bijis konkrēta viedokļa.

62 procenti skolotāju pilnībā nav pārliecināti par to, ka viņi nākotnē varētu saņemt cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju. Skolotāji pauduši, ka protesti par algām līdz šim bijuši pārāk miermīlīgi.

Kad skolotājiem jautāja, kādiem sociālpsiholoģiskās vides riskiem viņi savā darbavietā ir pakļauti, kā visbiežāk sastopamo viņi nosauca psiholoģisko vardarbību no izglītojamo puses. Tikai 29 procenti aptaujāto ar to nav saskārušies nekad. Diemžēl gandrīz tikpat bieži pedagogi sastopas ar ētikas normu neievērošanu no skolas vadības puses. Tajā pašā laikā, kad skolotājiem vaicāja, no kā visbiežāk viņi saņem atbalstu vai palīdzību, skolotāji tūlīt pēc kolēģiem minēja skolas vadību. Visretāk atbalsts sagaidīts no valsts. Skolotāji pārmetuši Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) dialoga trūkumu.

 

Baidās no 
bomža likteņa


Atzinību skolotāji visbiežāk saņem no kolēģiem, bet visretāk – no sabiedrības. Viena no pētījuma veicējām – sociālo zinātņu doktore Dina Bite – secinājusi: “Pedagogi jūtas nenovērtēti un neaizsargāti. Kādā anketā pedagogs rakstījis, ka par pilnu slodzi “uz rokas” saņem vien 270 latus. Tas liek justies nožēlojami, traucē arī apziņa, ka pēc dažiem gadiem viņa novads varētu būt tukšs no cilvēkiem un skolotājs drīzumā savos 55 gados varēs mācīties “bomzēt” pilsētiņas pievārtē.”

Skolotāji arī atzinuši, ka viņiem pietrūkst zināšanu, lai tiktu galā situācijās, kad skolēni uzvedas disfunkcionāli. Psiholoģiskais stress rodas arī no tā, ka skolotājs ir publiska persona, kam astoņas stundas dienā jāstāv publikas, proti, klases priekšā. “Kurš aktieris gan to izturētu?” pētījuma ietvaros notikušās diskusijas laikā jautājusi kāda no fokusgrupas dalībniecēm.

Noskaidrojās, ka ar fizisko darba vidi skolotāji biežāk ir apmierināti nekā neapmierināti. Tomēr visvairāk kritikas pedagogi izteica par mācību procesam nepieciešamo IT un citu materiāltehnisko līdzekļu nodrošinājumu, kā arī par atpūtas telpu esamību un pieejamību skolā. D. Bite sacīja, ka vide skolās ir ļoti atšķirīga pat vienas pašvaldības ietvaros. Valmieras 5. vidusskolas direktore Rudīte Markus, stāstot par skolotāju darba apstākļiem Vidzemes pusē, teica, ka klašu telpu stāvoklis ir ļoti dažāds. Vissliktāk ir tad, ja mācību klasēm nākas pielāgot mazas telpas. Viņasprāt, pedagogu darbu traucē arī tas, ka dažkārt viņi spiesti tērēt laiku nekvalitatīviem kvalifikācijas celšanas kursiem tikai tāpēc, ka nepieciešams sertifikāts par to apmeklēšanu.

Pierīgas novadu arod-organizācijas priekšsēdētāja Skaidrīte Marča secinājusi: jo tuvāk novads atrodas Rīgai, jo labāk klājas skolotājam. Tas tāpēc, ka Pierīgas novadi ir biezi apdzīvoti – skolās ir samērā daudz bērnu – un arī pašvaldības ir turīgas. “Atalgojums tur ir krietni augstāks par valstī noteikto minimālo,” teica S. Marča. Tāpat nodrošināti labi materiāltehniskie apstākļi. Piemēram, Babītes vidusskolā ir pat 20 modernās interaktīvās tāfeles!

Lielākajā daļā Pierīgas skolu slēgti koplīgumi starp skolu vadību un LIZDA, kā arī pašvaldību. Tie paredz apmaksātas veselības apdrošināšanas polises, pašvaldību piemaksas par kvalifikācijas pakāpēm, maģistra grādu, pabalstu veselības uzlabošanai, aizejot atvaļinājumā, papildu brīvdienas pie atvaļinājuma un citus labumus.

Tieši pieminētā Babītes vidusskola kopā ar Laucienes pamatskolu un Vangažu pirmsskolas izglītības iestādi “Jancis” bija arī viena no uzvarētājām LIZDA organizētajā konkursā “Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde”, kura laureāti tika sumināti konferences noslēgumā.

Konference notika LIZDA īstenotā projekta “Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” ietvaros. Šis projekts notiek ar Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai” atbalstu, tāpēc konferencē klāt bija arī Norvēģijas izglītības darbinieku “Finnmar” arodorganizācijas pārstāvji.

Viedokļi 


Kāpēc jūsu vadītā izglītības iestāde atzīta par pedagogam draudzīgāko?


Ilze Rozenberga, Babītes vidusskolas direktore: “Balvu saņēmām gan pašvaldības sniegtā materiālā atbalsta, gan psiholoģiskās gaisotnes dēļ. Mūsu skolā ir ar LIZDA slēgts koplīgums, to apstiprinājusi arī pašvaldība. Tas paredz, piemēram, 40 latu pabalstu briļļu iegādei, 50 procentu piemaksu pie darba algas, aizejot atvaļinājumā. Kopumā ir liels atbalsts no pašvaldības, kam izglītība ir prioritāte. Skolā ir laba materiāltehniskā bāze un draudzīgs kolektīvs, kurā ir neliela kadru mainība.”

Oļegs Solovjovs, Laucienes pamatskolas direktors: “Vērtējot skolu, svarīgi, kāda tajā ir savstarpējā komunikācija, psiholoģiskajai videi jābūt tādai, lai veicinātu veiksmīgu mācību procesu. Mūsu skolā ir koplīgums starp vadību un darbiniekiem, taču tajā nevaru solīt nekādus finansiālos bonusus, tāpēc patlaban runājam ar Talsu novada pašvaldību, lai tā piedalītos koplīgumu slēgšanā ar visām novada skolām.”

Kadrija Janisele, Vangažu pirmsskolas izglītības iestādes “Jancis” vadītāja: “Mūsu iestādē ir ļoti skaisti – te ir vide, kur gan pedagogam, gan bērnam ir patīkami uzturēties. Katram pedagogam ir savs darba kabinets. Pamazām gādājam datorus, lai katram skolotājam būtu savs. Cenšos gādāt, lai kolektīvā būtu labs mikroklimats. Nav nekāda favorītisma vai “uzēšanās”. Protams, gadās arī mums strīdi, taču savus lēmumus vienmēr pamatoju un paskaidroju. Arī pašvaldība ir ļoti atbalstoša. Ir noslēgts koplīgums, kas paredz papildu brīvdienas, naudas pabalstu līdz 50 procentiem no algas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+