Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. maijs, 2012
Drukāt

Ganāmpulka veselība (1)

vetaarsts_6021

Par ganību sezonas priekšrocībām un īpatnībām, par pavasarī biežāk izplatītajām slimībām liellopu ganāmpulkos stāsta veterinārārsts Aigars Podkalns.

 

Aigara Podkalna pārraudzībā ir Jelgavas novada Glūdas pagasta SIA “Daile Agro” ganāmpulks – 280 slaucamās govis un 200 jaunlopu. Pārsvarā Holšteinas melnraibās, kas izceļas ar produktivitāti, taču, salīdzinot ar citām šķirnēm, ir kaprīzākas – prasīgas turēšanā un ēdināšanā, jo piena ražošanai izsmeļ visas organisma iekšējās rezerves.

Ganāmpulkā ir arī Latvijas brūnās (aptuveni 30 %), kas mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotākas, ģenētiski izturīgākas, ar garāku mūžu, bet ne tik pienīgas, tāpēc saimniecībā notiekot holšteinizācija – pakāpeniska pāriešana uz Holšteinas melnraibajām. Ganāmpulku atražojot paši, iepirkto vietējo un importēto govju neesot.

 

Pielāgošanās citai barībai

Veterinārsts atklāj, ka “Daile Agro” fermā no holšteinietes gadā izslauc vidēji 7 tonnas piena. Tas esot vidējs rādītājs, jo šīs govju šķirnes ģenētiskais potenciāls pieļauj ap 8,9 tonnām piena gadā.

– Izslaukums lielā mērā atkarīgs no tā, kā govis tiek barotas. Mūsu fermā barības bāzi veido stiebrzāļu skābbarība, kukurūza, paš­audzētie graudi (mieži, kvieši), ko pārstrādājam miltos, sojas rauši, rapša rauši un siens. Dodam arī barības piedevas un minerālvielas.

Fermas brigadiere Nadežda Zavadska skaidro, ka kūtī govis grupējot.

– To darām tāpēc, ka govij, kas atnesusies, dodam citādu barību, nekā pārējiem lopiem, piemēram, grūsnām telēm. Atšķiras gan barības veids, gan tās daudzums, gan pievienotie vitamīni.

 

Lai grūsnās teles nesnaikstītos gar slaucamo govju barību un nepārēstos, kā parasti notiek, lopiņus sagrupējām. Vienīgais mīnuss – gotiņas pierod pie savas vietas, tāpēc, kad pārgrupēšanas dēļ nonāk citā kūts daļā, izjūt stresu. Turklāt šis stress “pielīp” blakus stāvošajām.

 

N. Zavadska uzsver, ka vislabākais piens govij esot divus mēnešus pēc atnešanās.

– Tad dienas barības deva ir 6 kilogrami spēkbarības, viens kilograms rapšu vai saulespuķu spraukumu, 200 – 250 gramu sabalansētas mikrobarības (šajā gadījumā tādas, kur vairāk kalcija).

Īpašu vērību veltot piena teļiem. 
vetaarsts_5858

– Tie ir jāsagatavo intensīvam, produktīvam darbam, tāpēc dodam speciālu papildbarību. Vispirms to, kas paredzēta piena teļiem no 7 dienu vecuma (sastāvā ir piena aizvietotājs, melase, vit­amīni), tad papildbarību, kas domāta vecākiem teļiem – no viena līdz sešiem mēnešiem. To saņemot, dzīvnieks ātrāk pieņemas svarā, ir veselīgāks, – norāda fermas brigadiere.

Izmantojot papildbarību piena teļiem Pectolit, kas satur glikozi, vitamīnus un minerālvielas.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt sabalansētu ēdienkarti, kad govis palaiž ganos. Pāreju no ziemas barības uz zāli veicot pakāpeniski – tā ilgst aptuveni divas nedēļas. Šajā laikā lopi noteikti jāpiebaro. Svarīgi, lai ēdienkartē būtu pietiekami daudz šķiedrvielu normālai barības sagremošanai, citādi iespējami vielmaiņas traucējumi, kas var izraisīt uzpūšanos.

– Daudzās fermās govīm nedod sienu, ko uzskatu par kļūdu. Sienā ir daudz šķiedrvielu, kas govs kuņģī līdzsvaro skābes līmeni un normalizē gremošanas procesu. Leknā ganību zāle ir bagāta ar proteīnu, dažādiem makro un mikroelementiem, kā arī ar vitamīniem. Strauji mainoties barības bāzei, organismā vairs nav līdzsvara. Ja mēs govīm tagad nedotu sienu, viņu kuņģa darbība un vēdera izeja būtu tik jaudīga, ka attiecīgajā brīdī vismaz pusotra metra tuvumā nedrīkstētu rādīties…

 

Ganību priekšrocības

Pēc garās ziemas, kas pavadīta kūtī, dodoties ganībās, svaigā gaisā un saules staros nostiprinās veselība, uzlabojas vielmaiņa un citas organisma funkcijas. Jaunlopi aug straujāk, bet govīm palielinās apaugļošanās iespēja, vieglāk norit dzemdības, retāk rodas pēcdzemdību slimības, teliņš piedzimst spēcīgāks.

Pirms ganību sezonas uzsākšanas notiek intensīvs ganāmpulka sagatavošanas darbs, lai dzīvniekiem būtu mazāk stresa un veselības problēmu, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem. Veterinārsts Aigars Podkalns stāsta:

– Divas nedēļas pirms ganāmpulka palaišanas ganībās govju organismu stiprinām ar kalcija fosfātu, kura sastāvā ietilpst magnijs. Šo preparātu lietojam arī, lai novērstu ganību tetāniju, gremošanas traucējumus (caureju, uzpūšanos), pēcdzemdību parēzi (gulēšanu). Magnija oksīds kopā ar kalciju īpaši noderīgs straujas barības maiņas laikā, govju pēcdzemdību periodā, jauniem dzīvniekiem straujas augšanas laikā.

 

Govij pēc atnešanās iekšējās rezerves ir izsīkušas, bieži trūkst magnija un kalcija, tādēļ nebūs piena un spēka piecelties kājās – nogulsies un nekustīgi gulēs. Ja govij netiek sniegta savlaicīga palīdzība un nav barības bāzes nodrošinājuma, no tās jāatvadās vai arī, ja paspēj, medikamentozi jāiejaucas.

 

Lai zinātu, kā dzīvniekiem norit vielmaiņa, jāveic asins analīze, nosakot magnija, nātrija un kalcija saturu asinīs. Ņemot vērā gan šīs analīzes, gan to, ar ko baro lopus, izvēlas piemērotāko kalcija fosfāta preparātu.

– Devu teorētiski var izrēķināt ganāmpulka īpašnieks pats. Jāzina dzīvnieka svars un konkrētās darbīgās vielas īpatsvars šķīdumā. Šie preparāti ievadāmi intravenozi, subkutāni (zem ādas), vai per os (mutē). Ja medikamentu ievada intravenozi, tas dzīvnieka organismā izplatās ļoti strauji, tāpēc jāuzmanās, lai nebūtu šoka. Preparātu ievadot zem ādas, uzsūkšanās process notiek pakāpeniski. Ja ievada caur muti, tas ir, gremošanas sistēmā, uzsūkšanās notiek ļoti lēni, pakāpeniski, un šī zāļu koncentrācija saglabājas ilgākā laika periodā. Tas ganāmpulka īpašniekiem ir izdevīgāk gadījumos, kad govs taisās nākt slaucama. Pirms atnešanās ielej gotiņai mutē šo zāļu vienu devu, pēc atnešanās – otru, vakarā – trešo devu. Tad diezgan droši var garantēt, ka govij vetārsta palīdzība nebūs vajadzīga.

 

Divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – ganāmpulkā veic nagu apstrādi. Ja tie nav kārtībā, dzīvniekam ir grūti pārvietoties, noplūkt zāli, rodas dažādas kāju slimības.

 

– Nagu apkopi uzticam kompānijai “Ragi un nagi”, kas šo procesu veic automatizēti. Govi ieved stellēs, ar hidrauliku paceļ augšā un ar elektriskajiem instrumentiem apstrādā nagus. Ar ievešanu un izvešanu viena lopiņa četru kāju nagu apkope ilgst piecas līdz desmit minūtes. Nagu atbrīvo no visa liekā, saīsina, tam atkal ir pareizā forma un slīpums, lai, saskaroties ar zemi, būtu pareizais atbalsts. Ja tā nav, dzīvnieks traumē kāju stiegras, pakāpeniski attīstās klibums, piemeklē citas likstas. Tad govs vairs negrib ēst, dot pienu, jo ir diskomforta nomākta.

Šajā fermā ganāmpulku arī atrago.

– Ja kūtī ir piecas govis, to var nedarīt, bet lielos ganāmpulkos tas ieteicams traumatisma profilaksei. Atragotajām govīm mainās raksturs, tās kļūst mierīgākas.

 

Fermu sērga – mastīts

Veterinārārsts Aigars Podkalns, runājot par govju ganāmpulkos izplatītu slimību mastītu, saskata līdzību ar iesnām, no kurām cilvēkam esot grūti izvairīties:

– Tikai mastīts nerodas no caurvēja, to izraisa dažādu apstākļu komplekss: dzīvnieka individuālā spēja pretoties ārējās vides faktoriem, govju turēšanas, kopšanas un ēdināšanas apstākļi, tesmeņa higiēnas ievērošana. Izcelt kādu no faktoriem kā galveno nedrīkst, tie jāskata kopsakarībā. Diemžēl mastīts ir slimība, kas bija, ir un būs, turklāt tā rada pamatīgus zaudējumus.

Vides mastītu novēro dzīvniekiem, ja to novietnē ir netīras guļvietas, ja nepilnīgi funkcionē slaukšanas iekārtas, ja gotiņa nav pareizi sagatavota slaukšanai.

 

Viens no lipīgā mastīta ierosinātājiem ir zeltainais stafilokoks. Ja šo baktērijas izraisīto infekciju laikus neapkaro, tā strauji izplatās un inficē arī pārējās govis ganāmpulkā. Stafilokoki atrodas govs tesmenī, tie nevar ilgstoši saglabāties ārējā vidē, bet slaukšanas laikā izplatās no dzīvnieka uz dzīvnieku. Parasti govīm, kuras slimo ar mastītu, ir augsts somatisko šūnu skaits.

 

– Lipīgo mastītu ir daudz grūtāk izārstēt nekā vides mastītu. Lai izvairītos no šīs slimības, lopiem jānodrošina tīra, sausa guļvieta, jāievēro slaukšanas higiēna (ar papīra vai auduma dvieli katrai jānoslauka tesmenis, pirmā piena strūkla jānoslauc), jābūt pareizi noregulētiem slaukšanas aparātiem (ja ir nepareizs vakuums, tiek bojāti tesmeņa iekšējie audi), pēc slaukšanas saudzīgi jānoņem aparāts. Svarīgi ievērot, lai pēc slaukšanas gotiņa uzreiz nenoguļas, tāpat būtiski veikt kūts dezinfekciju, izglītot slaucējas. Ja kādu no šiem posmiem neievēro, aiziet ķēdes reakcija – govs saslimst ar mastītu, inficē blakus lopus, slimība sāk progresēt. Mastīta tuvošanos var paredzēt, analizējot ganāmpulka pārraudzības datus. Reizi mēnesī ciltsdarba zootehniķis veic piena analīzes, lai noteiktu somatisko šūnu līmeni. Ja tas ir augsts, to var uzskatīt par priekšvēstnesi, ka tuvojas problēmas. Tad dzīvniekam ir jāpalīdz, lai slimība neattīstītos, – govs jāizolē, jāārstē, izmantojot antibiotiku terapiju. Ārstēšana ilgst vismaz nedēļu, nepieciešami vismaz pieci injektori. Ja izmanto tikai trīs injektorus, var būt atkārtots slimības uzliesmojums,– mastīta profilakses pasākumus uzskaita veterinārārsts un piemetina, ka daudz kas esot atkarīgs no slaucējām. Ne jau visas strādājot atbildīgi, ar sirdi un dvēseli.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. labs raksts 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+