Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. maijs, 2014
Drukāt

Gandrīz 60% Latvijas vecāku atzīst: es peru savu bērnu (3)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Kopumā 59% Latvijas vecāku, kas piedalījušies ģimenes portāla „Mammamuntetiem.lv” veiktajā aptaujā, atzinuši, ka savus bērnus audzina ar vardarbīgām metodēm. Lai vecākiem sniegtu izglītojošu informāciju par bērnu audzināšanu bez pēršanas, „Mammamuntetiem.lv” līdz ar Starptautisko Bērnu aizsardzības dienu uzsāk sociālo kampaņu „Necel roku!”.

„Agrāk pēru, tagad to nožēloju” – šādu atbildi veiktajā aptaujā izvēlējušies 12% respondentu. Viens no kampaņas uzdevumiem ir mainīt – palielināt – tieši šo rādītāju. „Psihologi allaž uzsver, ka vardarbīga izturēšanās pret bērnu atstāj sekas gan bērna psihē, gan bērna un vecāku attiecībās. Taču tie vecāki, kas paši bērnībā ir pērti, bieži portālā „Mammamuntetiem.lv” raksta, ka tās ir muļķības. Par labiem cilvēkiem viņi izauguši tieši tāpēc, ka pērti, līdz ar to tagad laiku pa laikam ieper arī savus bērnus,” stāsta kampaņas „Necel roku!” iniciatore, portāla „Mammamuntetiem.lv” īpašniece Inga Akmentiņa-Smildziņa.
„Tas ir mīts, ka pēršana ir palīdzējusi izaugt par labu cilvēku. Sišana nekādā gadījumā nevar būt pieņemama bērnu disciplinēšanas metode, lai arī kāds būtu to vecāku viedoklis, kuri paši bērnībā ir pērti,” uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Uz aptaujas jautājumu „Vai tu per savu bērnu?” atbildi „Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu” izvēlējušies 44% respondentu. Taču uzšaušana pa dupsi, raušana aiz auss vai bizes, bērna purināšana, kniebšana arī ir vardarbīgas bērnu audzināšanas metodes.
„Būtu maldīgi uzskatīt, ka vardarbība pret bērnu ir bijusi tikai gadījumos, kad paliek zilumi, ir sasitumi un šāda rīcība atkārtojas bieži. Bērna psihi var ietekmēt jebkurš fizisks pāridarījums, arī tad, ja tas notiek „tikai dažreiz”. Jāatceras, ka fiziskai vardarbībai ir dažādas „sejas” un tās visas bērnam ir biedējošas,” saka L. Rieksta-Riekstiņa.

Kampaņas mērķis ir nevis apelēt pie vecāku sirdsapziņas, ka izvēlējušies savu bērnu disciplinēt ar vardarbīgām metodēm, bet gan sniegt izglītojošu informāciju, atbildes un piedāvāt veidus, kā bērnu iespējams audzināt bez vardarbības. „Ja mammai vai tētim pašiem bērnībā uzšauts pa dupsi, tad brīdī, kad ir sarežģīta situācija ar savu bērnu, viņi nonāk strupceļā – vienīgais problēmas risināšanas veids, ko vecāki ir iemācījušies, ir sišana. Ir dzirdēts, ka sist nav labi, bet… kā tad problēmsituāciju risināt? Trūkst padoma,” skaidro I. Akmentiņa-Smildziņa. Tāpēc kampaņas „Necel roku!” ietvaros portālā „Mammamuntetiem.lv” publicēta rakstu sērija par bērnu audzināšanu bez pēršanas. Bērns sit mammai un tētim. Kādai jābūt vecāku reakcijai? Kāpēc vecāki per bērnus? „Ej kaktā!” – vai šis ir piemērots bērna sodīšanas veids par nepaklausību? Ar ko aizstāt mazuļa pēršanu? Konsultējoties ar speciālistiem, apskatīti minētie un citi temati.

Tāpat kampaņas „Necel roku!” ietvaros visu jūniju, sākot no Bērnu aizsardzības dienas, portālā „Mammamuntetiem.lv” būs iespēja bez maksas uzdot speciālistiem savu jautājumu un saņemt atbildi par bērnu disciplinēšanu bez pēršanas.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Manuprāt pareizi dara, katram bērnam laiku pa laikam vajag uzšaut ar siksnu!

  2. Vecos labos laikos bērnus slānīja par katru sīkumu. Pieņemsim, ka tā bija nežēlība un cietsirdība.
    BET BĒRNA “AUDZINĀŠANA” VISATĻAUTĪBĀ IR NE MAZĀKA NEŽĒLĪBA UN CIETSIRDĪBA!

  3. es daudz ceļoju un esmu redzējusi valstis kur aizliegts bērnus fiziski ietekmēt un pacelt balsi un skatoties uz viņiem man žēl tos vecākus, jo šiem bērniem ir visatļautība. ja es dzīvotu tādā valstī es nopietni apsvērtu vai es vēlos vispār bērnu.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+