Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. aprīlis, 2013
Drukāt

Gandrīz katrs otrais nodarbinātais cieš no stresa darba vietā

Foto - Stock.XchingFoto - Stock.Xching

45% nodarbināto cieš no stresa darba vietā un uzskata, ka darba devēji nepievērš ar stresu saistīto problēmjautājumu risināšanai pietiekami lielu uzmanību. Īpaši aktuālas stresa situācijas darba vidē ir lielajiem uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti 250 un vairāk darbinieki, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati.

Šo svētdien, 28.aprīlī, Latvijā un citur pasaulē jau vienpadsmito gadu tiks atzīmēta Pasaules darba aizsardzības diena. Tās mērķis ir veicināt visā pasaulē darba vides, kas neapdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī negrauj viņu pašcieņu, attīstību.

Darba vide ir viena no piecām jomām Ilgtspējas indeksā**, kurā savu „veselības pārbaudi” jau ceturto gadu veic Latvijas uzņēmumi un kurā līdz šim uzrādīti viszemākie rezultāti. Tāpēc ar mērķi noskaidrot, kā ar darbinieku labklājību saistīti aspekti tiek īstenoti Latvijas uzņēmumos, šā gada sākumā tika veikts pētījums, kura dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumiem par atvaļinājumu pieejamību, mikroklimatu uzņēmumā, stresu, darba laiku, fizisko un emocionālo drošību.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju uzskati par nodarbināto labklājību Latvijas organizācijās atšķiras, un šīs atšķirības lielā mērā ietekmē viņu pārstāvētā uzņēmuma lielums. Piemēram, 81% nodarbināto norāda, ka var saņemt atvaļinājumu likumā noteiktajā apjomā. Šajā ziņā pozitīvi izceļas lielie uzņēmumi, t.i., uzņēmumi, kuri nodarbina 250 un vairāk darbiniekus. Tajā pašā laikā tieši lielajiem uzņēmumiem biežāk raksturīgas mikroklimata problēmas – ar negodīgu, nicinošu vadītāju attieksmi ikdienas darbā saskaras katrs trešais lielo uzņēmumu darbinieks un tikai 10% mazo un vidējo uzņēmumu darbinieku.

Vērtējot koleģiālās attiecības, vairākums strādājošo (83%) norāda, ka savā pašreizējā darba vietā ar negodīgu, nicinošu attieksmi nav saskārušies. Interesanti, ka darbinieki vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem negodīgu un nicinošu kolēģu attieksmi izjūt retāk, ko var skaidrot ar lielāku profesionālo un cilvēcisko attiecību pieredzi.

Salīdzinoši pozitīvi vērtējami arī tādi darbinieku labklājības aspekti kā fiziskā un emocionālā drošība – ar fizisku ietekmēšanu un seksuālu uzmākšanos darba vietā ir saskāries katrs desmitais strādājošais.

„Arī Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka darbinieki visbiežāk sūdzas par jautājumiem, kas saistīti ar darba algas izmaksu, atvaļinājumu organizāciju, virsstundu darbu u.c. Pieaug arī to darbinieku skaits, kas lūdz palīdzību mobinga un bosinga gadījumos,” norāda Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne, piebilstot, ka kopumā darba vides psihoemocionālo riska faktoru problemātika pieaug visā Eiropā, tāpēc laikā no 2014. līdz 2015. gadam Eiropas Savienības dalībvalstīs stresam darba vidē tiks pievērsta īpaša uzmanība, organizējot informatīvo kampaņu „Veselīgas darba vietas uzvar stresu!”. Tās ietvaros Latvijas uzņēmumi tiks aicināti dalīties savā pieredzē. Tāpat jau devīto reizi tiks pasniegta Labas prakses balva „Zelta ķivere”.

„Darbinieku labklājības jēdziens ir samērā jauns, tomēr jau nopietni pētīts dažādu organizāciju vidēs, lai izprastu tā ietekmi uz organizācijas ilgtspēju, finanšu rezultātiem un produktivitāti. Lai arī var likties, ka darbinieku emocionālā, fiziskā un mentālā labsajūta ir katra paša ziņā, jāatzīmē, ka nodarbināto labklājība ir darba devēja interesēs un būtu jāiekļauj organizāciju stratēģiskajos rīcības plānos kā aktivitātes, kas sekmē darba produktivitāti un uzņēmuma rentabilitāti,” uzsver KIAI eksperte Ieva Kukule.

Savukārt TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norāda: „Darba devēji nodrošina saviem darbiniekiem materiālos resursus, lai viņi varētu veiksmīgi strādāt, tāpēc ir viegli novērtēt – šie nosacījumi izpildās vai nē. Tomēr ir ļoti būtiski, lai uzņēmumos tiek pievērsta uzmanība arī darba procesa nemateriālajai daļai, piemēram, savstarpējām attiecībām ar kolēģiem vai vadītāju, stresa līmenim un citiem emocionālās labklājības aspektiem. Latvijas darbinieku labklājības aspektu pētījums atklāj, ka uzņēmumiem vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības celšanā. Turklāt uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā viņu ieteikumus.”

* Aptauja veikta interneta vidē laikā 2013. gada februārī. Tajā piedalījās 493 strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi un izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā TNS stingri ievēro ESOMAR rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.

** Ilgtspējas indekss – starptautiski atzīta iniciatīva uzņēmumu ilgtspējas novērtēšanai piecās jomās (uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība), kas Latvijā tiek īstenota kopš 2010. gada. Šī  ir vienīgā šāda rakstura iniciatīva pasaulē, kurā spēkus apvienojuši biznesa un darba ņēmēju pārstāvji. Latvijā tās autori un īstenotāji ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un KIAI. Aktivitāte tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001 “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+