Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. maijs, 2012
Drukāt

Gar veikalu plauktiem

veikalaa_247

“Veselībai nelabvēlīgas pārtikas lietošanas dēļ slimojam arvien vairāk, un dzīves ilgums Latvijā strauji samazinās. Ko īsti dara gandrīz 500 PVD inspektori un eksperti, kurus vēl nav skārusi konsolidācija un kurus mēs uzturam no saviem nodokļu maksājumiem?

 

Kāpēc nekad tos neesmu redzējis nevienā lielveikalā, pārbaudot augļus, dārzeņus vai citus produktus? Ja viņi tomēr to dara, tad kā? Kādas tehnoloģijas ir PVD rīcībā, cik ir, piemēram, nitrotesteru NUC-019-2 vai tml.?”
 Rolands Alojā

 

 

Sausi skaitļi

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) strādā 290 inspektori un 23 vecākie inspektori – PVD pārvalžu vadītāji un vietnieki. No tiem 137 ir pārtikas inspektori (veic pārbaudes pārtikas ražošanas un tirdzniecības vietās), 76 ir veterinārie inspektori (pārbaudes veic veterinārās uzraudzības objektos), 72 – robežinspektori (strādā uz Eiropas Savienības ārējās robežas un kontrolē kravas, ko no trešajām valstīm ieved Eiropas Savienībā), un pieci inspektori veic ciltsdarba un piena kvotu uzraudzību.

Kopš 2008. gada PVD pārtikas inspektoru skaits ir samazinājies par 50 cilvēkiem, bet veterināro inspektoru skaits – par 53.

Pērn PVD bija reģistrēti 31 286 pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi. No tiem lielākā daļa jeb 14 517 nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību. Līdz ar to vidēji valstī vienam inspektoram ir jāpārbauda 228 uzņēmumi gadā, bet pārbaužu biežums ir atkarīgs no uzņēmuma veida un iepriekšējiem rezultātiem, tādēļ tas svārstās no vienas reizes divos gados līdz vienai reizei ceturksnī.

Pagājušajā gadā pārtikas tirdzniecības uzņēmumos ir veiktas 19 306 plānveida pārbaudes un 9 899 ārpuskārtas pārbaudes, balstoties galvenokārt uz patērētāju sūdzībām.

Pērn notikušas arī 1468 pārbaudes, kurās noskaidrota 7422 dažādu produktu partiju kvalitāte.

 

Papīri un netīreļi

Pārbaude pārtikas tirdzniecības vietā notiek ne tikai pircējiem redzamajā daļā – tirdzniecības zālē, bet arī viņiem nepieejamajās telpās – uzglabāšanas vietās, ražošanas, gaļas sadales cehos u.tml.

Tirdzniecības zālē PVD inspektors pārbauda pārtikas preču marķējumu, piemēram, derīguma termiņu, produktu uzglabāšanas temperatūru vitrīnās un ledusskapjos, novērtē tirdzniecības zāles atbilstību higiēnas prasībām.

 

Inspektori skatās, kā preces uzglabā, vai tās atbilst pavaddokumentiem, vai personāls ievēro higiēnas prasības utt.

 

Ja nepieciešams, PVD inspektori ņem arī pārtikas produktu paraugus un nosūta laboratoriskajai izmeklēšanai. Diemžēl piešķirtais finansējums šīm nolūkam pēdējā laikā ir būtiski samazināts.

Līdzīgi kā citus gadu, arī pērn visbiežāk pārkāpumi pārtikas uzņēmumos konstatēti paškontroles sistēmas ieviešanā un funkcionēšanā, dažkārt uzņēmumu iekārtas un aprīkojums neatbilst prasībām un redzama nolaidība telpu un personāla higiēnā.

 

Pārdošanai neder!

Papildu uzņēmumu pārbaudēm, PVD inspektori veic arī svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes atbilstības kontroles. Viņi pārbauda produktu atbilstību tirdzniecības standartos noteiktajām kvalitātes un marķējuma prasībām, skatās vai produkti nav puvuši vai citādi bojāti. Pērn pārbaužu laikā galvenokārt pārbaudītas aizdomīgas kvalitātes produktu partijas, kas neatbilst vai varētu neatbilst tirdzniecības standartu prasībām.

Lai novērstu patērētāju maldināšanu, inspektori pastiprinātu uzmanību pievērš produktu izcelsmes valsts norādei, pārbauda produktu marķējumu, pavaddokumentus un izsekojamību. Pārbaudītajām produktu partijām visvairāk konstatētas marķējuma neatbilstības. Lielākoties veikalos cenu zīmēs netiek korekti norādīta izcelsmes valsts vai trūkst citas normatīvajos aktos noteiktās informācijas. Dažkārt inspektori konstatē daudz produktu, kas neatbilst minimālajiem kvalitātes rādītājiem, ir puvuši vai citādi bojāti. Bojātos produktus pārbaužu laikā atlasa un izņem no pārtikas aprites.

 

Pesticīdu analīze

PVD katru gadu realizē Eiropas Komisijas koordinēto un nacionālo pesticīdu atlieku kontroles programmu, ņemot produktu paraugus laboratoriskajai testēšanai uz pesticīdu atliekām. Ir noteikti gan produktu veidi, kam jāņem paraugi, gan paraugu skaits. Katru gadu šie produkti mainās. Piemēram, šogad uz pesticīdu atliekām jāpārbauda paprika, kvieši, ziedkāposti, zirņi, baklažāni, vīnogas, banāni, kartupeļi, burkāni un sīpoli. Vienu produkta paraugu izmeklē uz vairāk nekā 150 pesticīdu veidiem. PVD izskata katru gadījumu atsevišķi, un, ja produktā ir konstatētas Eiropas Savienībā neatļautu vai Latvijā nereģistrētu pesticīdu atliekas vai tās pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās normas, izvērtē konkrēto situāciju, piesārņojuma rašanās iemeslus un lemj par tālāko rīcību.

Lasītāja jautājumā minētā nitrotestera metode netiek uzskatīta par pietiekami precīzu. Lai skaidri noteiktu nitrātu daudzumu augļos un dārzeņos, ir jāveic produktu laboratoriska kontrole. Turklāt ne visiem augļiem un dārzeņiem Eiropas Savienībā ir noteiktas pieļaujamās nitrātu normas. Tādas ir tikai spinātiem, salātiem, pārstrādātai graudu pārtikai, zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai. Konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos nosaka Eiropas Komisijas regula Nr.1881/2006. Līdz ar to, laboratoriski izmeklējot citus produktus, var konstatēt nitrātu daudzumu, taču pieļaujamo normu nav, un nevar strikti apgalvot, vai piesārņojums ir vai nav paaugstināts un tādēļ produkts ir vai nav izņemams no tirdzniecības.

 

Konsultēja Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova un Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+