Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. novembris, 2013
Drukāt

Garāžas “jālegalizē” vai jānojauc (12)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Uz manas mantotās zemes atrodas vairākas padomju laikā uzceltas garāžas. Kam tās pieder, nevaru noskaidrot tāpēc, ka tās nav reģistrētas ne Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, ne zemesgrāmatā. No garāžu īpašniekiem gribu prasīt zemes nomu, taču viņi ar mani neielaižas nekādās sarunās. Kā rīkoties? Kam ir tiesības reģistrēt šīs garāžas? 
Irēna Kupča Rīgā

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ir noteikts, ka šajā gadījumā garāžu uzmērīšanu un reģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastrā var ierosināt: paši to īpašnieki; zemes īpašnieks; pašvaldība – par tiem nekustamiem īpašumiem, kas pēc likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā kā ar šo nodokli apliekamo ēku uzskaitījumā ir arī garāžas, pašvaldībai ir šādas tiesības. Tomēr pašvaldība drīkst to darīt, ja konkrētā būve ir uzbūvēta un kopš tās būvniecībai izdotās atļaujas derīguma beigu termiņa pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

Kā paskaidro Valsts zemes dienesta kadastra un reģistru departamenta kadastra metodikas daļas vadītāja Jana Supe, ja zemes īpašniece izlemtu pasūtīt šādas nenoskaidrotas piederības būvju kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēšanu, tad viņai jādodas uz Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Klientu apkalpošanas centru Rīgā, Puškina ielā 14. Ja šīs ēkas apliek ar nekustamā īpašuma nodokli, tad zemes īpašniece vēl varētu lūgt pašvaldībai reģistrēt viņai nepiederošās būves Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.

Par šādām Rīgā uzceltām būvēm, par kuru reģistrēšanu īpašnieki neliekas ne zinis, tiesības iesniegt datus Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā ir Rīgas pilsētas būvvaldei.

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Luste vēsta, ka būvvalde jau paguvusi iesniegt Valsts zemes dienestam datus par aptuveni 130 dažādām būvēm.

Taču iesniegt datus reģistrēšanai Valsts zemes dienestā var tikai tad, ja tādi vispār ir pašvaldības rīcībā, proti, ja šo garāžu būvniecība savulaik notikusi likumīgi, – bijis izstrādāts projekts, bijusi izdota būvatļauja, ēkas uzceltas un nodotas ekspluatācijā. Zemes īpašniece to varētu noskaidrot, vēršoties ar iesniegumu Rīgas pilsētas būvvaldē Rīgā, Amatu ielā 4.

Tā kā garāžas ir uzceltas pirms vairākiem gadu desmitiem, būvvaldes rīcībā varētu nebūt būvniecības likumību apliecinošu dokumentu. Taču, kā Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ar to vien varot nepietikt, lai tā pati varētu prasīt to nojaukšanu. Ja arī garāžu īpašnieki nespētu nekā pierādīt būvniecības likumību, to varētu prasīt zemes gabala īpašniece tiesā.

Cits ceļš – legalizēt savulaik būvētās garāžas. Lai savulaik šādu bez dokumentiem būvētu garāžu vai citu ēku būvniecību atzītu par likumīgu, tās “legalizēšanai” būvvaldē jākārto visa ar būvniecību saistītā procedūra, tostarp jāsaņem plānošanas un arhitektūras uzdevums; jāpasūta būvprojekts; jāsaņem būvatļauja; “legalizējamais objekts” jānodod ekspluatācijā. Atliek tikai noskaidrot, kas uzņemsies šīs klapatas, ņemot vērā, ka procedūras saistītas ar samērā lieliem naudas izdevumiem.

Būvniecības likumā noteikts, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. Ja ar šo legalizēšanu gribētu nodarboties garāžu īpašnieki, jebkurā gadījumā būtu nepieciešama zemes gabala īpašnieces piekrišana. Ja zemes un uz tās celto ēku īpašnieki nespēj vienoties savā starpā ne par garāžu legalizēšanu, ne par zemes nomas maksas noteikšanu, viņu strīdu var izšķirt tikai tiesā.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Iesaku zemes īpašniekam sarunāt cilvēku ar mērierīcēm un , garāžu lietotājiem (vismaz dažiem) redzot, apmērīt garāžas. Ja kāds jautā – kāpēc, paskaidrot – ierakstīšu zemesgrāmatā un pārdošu.
    Lietotāji uzreiz sarosīsies.

  2. apnikuši tie zemes mantotāji un īpašnieki,saradies kā suņu.

  3. Jāizrok grāvis lai nevar braukāt,kā kāds sāks rakt ciet izsaukt policiju

  4. No juridiskā viedokļa tas ir strupceļš, jo patiesībā arī būvvaldes piedāvātais variants (lai gan to lieto lai atrisinātu šadus gadījumus ja nav strīdus situācija) īstenībā no būvvaldes puses ir normatīvo aktu pārkāpums. Īpašnieks šis ēkas nojaukt nedrīkst jo tās nav viņa īpašums. pašvaldība neko darīt nedrīkst jo zne zeme ne ēkas nepieder pašvaldībai. Pašvaldībai ir pienākums zemes īpašnieku sodīt par viņa zemes gabalā atrodošos patvaļīgo būvniecību. Garāžu lietotājiem arī neko nevar izdarīt viņus arī aizstāv civvillikums kamēr tās ēkas oficiāli nav ierakstītas zemes īpašnieka zemes grāmatā. Pēc civillikuma ir iespējams iegūt īpašumu pēc noilguma. šeit ir toiesas tiesas un nekāda rezultāta. patiesībā īpašnieks pats vaoinīgs ka paņema zemi ar nezināmas izcelsmes garāžām gribēja uzvārīties, bet dabūja juridisku hemoroju.

  5. un izraut visam garazam durvis, lai to ipasnieki saprot to ka majienu pamest to teritoriju.

    • Tā ir administratīvi sodāma lieta saucas patvaļa, var novest pie krimināllietas par svešas mantas (ne garāža bet tas kas garāžā) bojāšanu.

      • patvala ir uz citam piederosa ipasuma, bet uz sava vari darit ko velies. nu ok, tad izrakt apkart ipasumam 2 metru platu un tik pat dzilu gravi. lai iznem savus dranduletus ar celamkranu un pazud no kurienes nakusi.

        • Lūk tipisks “īpašnieciņa” viedoklis. Šādi “īpašnieciņi” ir pilnībā pelnījuši visu veidu juridiskos hemorojus visos caurumos, 50 visa veida inspekcijas līdz pat mantas konfiskācijai. Jaunam īpašuma lietotājam varbūt ieslēgsies smadzenes un tas sāks skatīties bišku tālāk par savu nabu. Starp citu lidzīga viedokļa paudēji, kuri iedomājas ka šie ir kingi un var darīt ko grib (tādi tipi diemžēl pie mums ir ļoti izplatīti un likums viņus īpaši neaplauž, atškirībā no pārējās Eiropas) arī ir galvenie vaininieki Maksimas traģedijā.

  6. Īpašnieks var paņemt un vinā jaukā dienā tās garāžas nojaukt. Ja tiem garāžu izmantotajiem nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu garāžu būvniecību un nodošanu ekspluatācijā (un visticamāk tādu nav), tad ar to pašu viss beigsies. Garāžu izmantotāji nevarēs izdarīt neko. Piem. ja kāds izdomās raktīt iesniegumu policijā par to, ka nojauca it kā viņa garāžu, to nevarēs izdarīt jo nav dokumentu, kas apliecinātu, ka tāda garāža vispār eksistē.

    • Neko viņs nevar. Viņs tām garāžām var pieķerties tikai ja kāds viņam tās ļaus legalizēt pēc būvvaldes ieteiktā varianta, bet garāžu lietotāji pie tāda mēģinājuma var iztiesāt no panckām gan būvvaldi gan īpašnieku.

  7. Ja nevar noskaidrot, kam tās garāžas ir piederējušas, vai kas tās izmanto, un ja nav noteikti īpašnieki, ieteiktu zemes īpašniekam sameklēt cilvēkus, kuriem ir nepieciešamas telpas, kur novietot auto…..Un pa visiem kopā atrisināt ,gan būvju legalizācijas, gan ierakstu zemesgrāmatā, protams uz zemes īpašnieka vārda, un atļaut šiem cilvēkiem turēt svas mašīnas šinīs garāžās…….Bet ja kāds uzstājas ar pretenzijām, tad aizsūtīt to divās mājas tālāk… Par palīdzēšanu no garāžu jaunajiem nomniekiem nepaņemt īres maksu nu vismaz piecus gadus, ar noteikumu, ka palīdz nomaksāt zemes un īpašuma nodokli….

  8. Velreiz Jums ZIGFRID umvisiem ipasniekiem atgadinasu ,ka individuala ipasumu uzmerisana ir visdargaka un ka redzams noaprakstita nepilnigaka .Nevelti latviesiem ir “MERNIEKU LAIKI”gangramata gan filma un pamats VIENLAIDUS INSTRUMENTALA ZEMES UNBUVJU UZMERISANA ar obligatu ipasnieku piedalisanos.Vai nav laiks valsti veikt VISPAREJU IPASUMU INVENTARIZACIJU?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+