Spāņu jaunums – saldās olīvas.
Spāņu jaunums – saldās olīvas.
Foto – Karīna Miezāja

Gardās dienas patīk visiem
 0

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Spāņu jaunums – saldās olīvas . Vienmēr smaidīgs un atvērts sarunai. Vienmēr gatavs pastāstīt un ne tikai Gardajās dienās ļaut degustēt savu preci ir pircēju simpātijas jau sen iekarojušā Spānijas produktu veikaliņa Sakņu paviljonā saimnieks Osmanī Kaceress Bello.

Arī šajā reizē degustēt varēja it visu – desas, vītināto šķiņķi, sierus, parastās un saldās olīvas. “Saldās karaliskās olīvas nekur citur pasaulē neražo, tās šogad tapušas pēc kāda liela koncerna pasūtījuma un laikam jau domātas kā delikatese,” prāto saimnieks, piebilzdams, ka grib šīs olīvas tirgošanai Centrāltirgū ievest lielajās kārbās, lai var tirgot pa druskai. Pašlaik tās pieejamas vien stikla burciņās. Olīvas ir karameļu marinādē, pildītas ar kokosa gabaliņu un vīģi. Jāatzīst, ka garša vidusmēra latvietim var šķist visai savdabīga, bet neteikšu, ka man negaršoja. Savukārt tiem, kas domā, ka vītinātās gaļas ciskas, kas karājas virs letes šai veikalā, nez vai kāds pērk, jo tās maksā pat vairāk nekā 100 latus kilogramā, varu atklāt – tās pērk pat ļoti labi. Par to var pārliecināties, saskaitot striķus, kuros ciskas bijušas pakārtas, – pēc 50 man sajuka skaits. “Redziet, mums ir arī paliktnis šīs gaļas novietošanai ērtākai griešanai. Cilvēki aizvien vairāk izvēlas to iegādāties uz Ziemassvētkiem, Jaungadu vai kādām lielām svinībām, lai pacienātu savus viesus. Mums pat ir teikuši, ka šo cisku apēd nedēļas laikā,” atklāj Osmanī. Viņš priecājas, ka reklāmu par šeit nopērkamajiem gardumiem sagādā paši pircēji, no mutes mutē vēstot, kas šeit labs iegādājams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dienvidu aromāti novembra gaisā. Visai gara rinda bija izveidojusies pie vissmaržīgākā – dažādu sveramu 
garšvielu – stenda. Pa mazai paciņai no vairākām kaltētām garšvielām šeit iegādājās teju katra namamāte. “Mūsu uzņēmums atrodas Rīgā, bet garšvielas pasūtām tajās valstīs, kur tās aug. Protams, ir arī garšvielas, kas augušas tepat Latvijā, – dilles, pētersīļi,” svērdama kariju, skaidro pārdevēja Laura.

Konkurenti interesi nemazina. Lai gan ziepes un dažādi krēmi nav ēdamas lietas, tomēr to ražotāji bija sastopami arī Centrāltirgus rīkotajās Gardajās dienās. Cilvēku interese neatslāba, un teju katrs, kas gāja garām SIA “Trejdeviņi” stendam, piestāja, lai pasmaržotu dažādās ziepes un iepazītu veselīgus sejas kopšanas līdzekļus. Vai tas, ka daudzi paši mājās gatavo ziepes un dažādus krēmus, nemazina pircēju loku, vaicāju pārdevējai. “Īstenībā ne, mums iet tīri labi,” saņēmu atbildi. “Braukājam pa dažādiem lielākiem svētkiem visā Latvijā, kurp mūs paaicina. Tāpat braucam uz Lietuvu – kaimiņiem ļoti patīk mūsu produkcija. Tā ka viss notiek uz labu,” smaida pārdevēja Inga. Izdzīvot visai piesātinātajā šo produktu tirgū palīdzot tas, ka ziepes un krēmi top ražotnē, nevis mājas virtuvē. “Ir savi pastāvīgie klienti, kam iepatikusies mūsu prece, kas ražota tepat Latvijā. Arī Centrāltirgū mūs zina, jo bijām šeit arī pērn Mārtiņdienas un Ziemassvētku tirdziņos,” stāsta Inga.

Nepievilt ar kvalitāti
. Abās Gardajās dienās Centrāltirgū varēja iegādāties arī dažādus kūpinājumus no Baldones novada. Pircēju netrūka ne mirkli, jo žāvēto vistiņu un cauraudzīšu klājums vienaldzīgu atstāja reti kuru. “Gaļu saimnieks pārsvarā pērk no konkrētām saimniecībām – vistas no Iecavas puses, cūkas – no dažādiem apkaimes zemniekiem. Ievestā gaļa noteikti netiek izmantota,” tirgotās preces izcelsmi atklāj uzņēmuma “ABR” pārdevējs Mārtiņš. Runājot par to, kā izkarot sev vietu visai piesātinātajā žāvējumu tirgū, pārdevējs atzīst – galvenais ir kvalitāte. “Cilvēki zina, kas viņiem patīk. Tādēļ, dodoties iepirkties, pircējs vienmēr nāks pie mums, Arī tad, ja mums apkārt būs vēl desmit žāvējumu tirgotāju, jo viņš zina, ka mums vienmēr ir garšīga un kvalitatīva produkcija,” tā Mārtiņš. Katram tirgotājam ir iespēja izveidot savu īpašo receptūru, kas iepatiksies konkrētam klientu lokam, nodrošinot nepārtrauktu pircēju interesi, – par to viņš ir pārliecināts.

Iespēja atgriezties bērnībā
. “Vai, tā jau manas bērnības garša!” tā izsaucās ne viena vien kundze gados, nonākusi līdz Jelgavā tapušu karameļu stendam. Apelsīnu, citronu, meloņu, piparmētru, zemeņu, aveņu, upeņu, ananasu, persiku un bārbeles krāsainās karameles glīti sasvērtas paciņās pa simt gramiem un maksā vienu latu. “Šādas konfektes esmu ēdusi ļoti sen, pat neatceros, kad, jo nevaru tās atļauties pirkt,” atzīst pensionāre Lidija. “Taču šī garša ir tik laba, ka pirkšu. Uz Mārtiņiem zosi nevaru nopirkt, toties ēdīšu gardas konfektes,” smej sirmā kundze. Ņemot vērā, ka krāsainās karameles darinātas ar rokām, izmantojot avota ūdeni un dabiskas sastāvdaļas, cena šķiet adekvāta. “Ingucīts visus nepieciešamos dokumentus apstiprināja septembrī un tad arī sāka tādu nopietnāku ražošanu,” stāsta studentes Ingas Zagdajas mamma Biruta. “Inga, es un vēl viena meitene gatavojam šīs karameles un pamazām iekarojam rīdzinieku sirdis,” skaidro “Karameļu darbnīcas” dalībniece Oksana. “Mūsu končiņām jau ir liela piekrišana Deglava un Saharova ielā, tāpat tās izvēlas ņemt līdzi daudzi, kas brauc uz ārzemēm,” palepojas Oksana.

Reklāma
Reklāma

Dabisko novērtē vienmēr
. Kūpināto zivju stends no Lapmežciema atrodams teju katros Centrāltirgus organizētajos tirdziņos. Interese par to – nemainīgi liela. “Liela piekrišana joprojām ir mūsu pašu zivīm – reņģei, butei, mencai, diemžēl mēs esam atkarīgi no vēja, tādēļ pašlaik nav, piemēram, mencu. Cilvēkiem ļoti patīk, ka tas ir mājas kūpinājums, ka kūpina ar alkšņa malku. Pircēji visaugstāk novērtē tieši šo dabiskumu, ” skaidro smaidīgā pārdevēja Alla. Tiesa gan, kūpināts zutis, kas maksā 28 latus kilogramā, vilināja vairākus pircējus, tomēr maksāt šādu cenu varēja atļauties vien retais. Tādēļ jāatzīst, ka visaktīvāk cilvēki pirka tieši reņģes, kas maksā pāris latu. “Uz Lieldienām ir bijis tā, ka reņģes nācās kūpināt klāt un ik pa laikam vest no Lapmežciema uz Rīgu. Teju nespējām piekūpināt tik, cik prasīja, jo zivis izpirka ātri, vēl jo vairāk tādēļ, ka tikko kūpinātām vēl nav nožuvusi sāls un tad tās ir visgardākās, ” stāsta Alla.

Pie labākajiem gurķu skābētājiem
. Jau otro gadu Gardajās dienās piedalās arī dažādu marinētu dārzeņu tirgotāji ZS “Liģeikas” no Īslīces, kuru piedāvājumā ir aptuveni 15 dažādu veidu marinējumi un sālījumi. “Lai gan Gardās dienas mūsu ikdienā neko daudz nemaina, tā tomēr ir jauka iespēja kā tirgotājam, tā pircējam vienam otru labāk iepazīt. Par godu šīm dienām ir speciāli sagatavotas cenu zīmes, lai būtu pievilcīgāk. Atnāk pastāvīgie klienti, tie pastāsta saviem draugiem, ka šajās dienās pie Intiņas būs gardas lietas, nedaudz arī lētākas, būs kas jauns. Tad jau tie pircēji arī rodas vairāk,” norāda Intas kundze. Šogad jaunums ir marinēti ķirbji un sālītas sēnes, kas, jāatzīst, bija tiešām gardi. “Pērn mēs uzvarējām konkursā par labākajiem gurķu skābētājiem un sālītājiem, tā ka ir arī kāds prieciņš mums no šīm Gardajām dienām,” smaidot saka Intas kundze.

Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas centrāltirgus”