Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. aprīlis, 2013
Drukāt

Garīgā gaismā


Foto - Jānis Līdaka, Esmeralda Tāle un no www.poga.lv
Foto - Jānis Līdaka, Esmeralda Tāle un no www.poga.lv


Mūsu tautas vērtība ir arī sakrālā kultūra – garīgā dimensija, ko jāprot nosargāt un nodot nākamajām paaudzēm. Savu artavu tās saglabāšanā dod Rietumu banka un Rietumu bankas labdarības fonds, kas sniedz finansiālu atbalstu visām lielākajām Latvijas reliģiskajām konfesijām, kas guvušas atzinību projektu konkursā “Latvijas sakrālais mantojums”.


 

Svečturis iemirdzas spozmē

Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, greznā Mālpils baznīca cieta postošā ugunsgrēkā. Gāja bojā arī Oto Bērtiņa altārglezna un visas koka daļas – palikuši tikai sienas mūri. Šajā laikā cieta arī baznīcas lustras, kas ugunsgrēkā no lielā karstuma un augstā kritiena deformējās. Sešu žuburu lustrai zuduši divi zari no sešiem, visi 18 sveču kausiņi un šķīvīši. Piecu žuburu lustrai trūkst divu lielo zaru, trīs mazo dubultzaru, viena mazā zara, viena dekoratīvā zara un 27 sveču kausiņu. Bet trešajai lustrai līdz mūsdienām saglabājies vairs tikai diskveida elements ar sešiem zariem, tādēļ joprojām nav iespējams identificēt tās sākotnējo izskatu. 
lustra2

Ieva Pauloviča, Mālpils ev. lut. draudzes padomes locekle, biedrības ”Idoves mantojums” valdes priekšsēdētāja:

– Lielāko daļu lustru detaļu uzgāja 2009. gadā, kad draudze talkā tīrīja baznīcas altārdaļas zemgrīdas telpu – kriptu. Savukārt 2012. gada vasarā, veicot baznīcas pamatu atveseļošanas (zemes norakšanas) darbus, starp vecajiem pēcugunsgrēka būvgružiem atrasti vairāki apstrādāta stikla gabaliņi, kas, pēc speciālistu vērtējuma, bija piederīgi baznīcas lustrām. Nolēmām senās lustras atjaunot un pieteicāmies Rietumu bankas labdarības fonda rīkotajā projektu konkursā. Par saņemto finansējumu atjaunojām vienu no lustrām. Īstenotais projekts ir būtisks ieguldījums ne tikai Mālpils novada, bet arī Latvijas sakrālā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Mālpils baznīcas apmeklētājiem, viesiem un tūristiem būs lielākas iespējas iepazīties ar vēsturisko sakrālās mākslas mantojumu, ko izdevies līdz šim saglabāt un arī atjaunot. Esam iecerējuši atjaunot arī pārējās divas lustras, tāpat būs nepieciešams atrast līdzekļus kristālstikla piekariņu iegādei, lai visas lustras varētu krāšņāk bagātināt baznīcas interjeru. Tāpēc ļoti ceram uz sabiedrības atbalstu un aicinām kopīgiem spēkiem ziedot lustru atjaunošanas darbiem.

 

 

 

Lai neiespertu zibens

OpekalnaBazn_pTā kā Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā atrodas kalnā – Latvijā visaugstāk virs jūras līmeņa –, zibens dažkārt izvēlas par mērķi baznīcas torni, radot bojājumus instalācijā, loga rāmju apdegumus un apmetuma nogruvumus. Dievnamam ir kultūrvēsturiska vērtība, tas celts 18. gs. Ēkas fasāžu arhitektūrai ir vēlīnā baroka laika iezīmes. Arī pats Opekalns ir starptautiski atpazīstams, tas saistīts ar ģeodēzisko loku, 2820 km garo meridiāna nogriezni, kas stiepjas cauri 10 valstīm, arī Latvijai. 2005. gadā UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļāva Tartu Universitātes astronomijas zinātnieka F. G. V. Stūves ģeodēzisko loku. Šā loka mērījumi ir definēti kā viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, tie ir mērījumi, kas apstiprināja Īzaka Ņūtona teoriju, ka zemei nav precīzas lodes formas. Latvijā tie ir 16 punkti un viens no tiem iet cauri Opekalnam.

Sana Raipale, draudzes locekle:

– Rietumu bankas labdarības fonda projektu konkursā “Latvijas sakrālais mantojums” pērn augustā iesniedzām projektu ”Baznīcas logailas pārsedzes remonts un zibensnovedēja uzstādīšana”. Piešķirtais finansējums – Ls 1599.

Šie darbi ir specifiski, un, sākoties rudenim, tos nevarēja veikt. Kā jau Latvijā tas dažkārt gadās – ziema ar savu atnākšanu pārsteidza, bet pavasaris kavējas… Zibensnovedējam zemē ierakta kontūra, un gaidām siltāku laiku, lai varētu turpināt iesāktos darbus! Ceram, ka līdz maija vidum plānotajam vajadzētu būt paveiktam un mums vairs nevajadzēs baidīties no vasaras pērkona negaisu postījumiem.

 

 

Pateicoties Rietumu bankas labdarības fonda piešķirtajiem līdzekļiem, ir restaurēta viena no trijām Mālpils baznīcas vēsturiskajām lustrām, ko veica Rundāles pils speciālists metāla priekšmetu restaurators Jānis Līdaka. Projekts kopumā izmaksāja Ls 1722,20, no kuriem 70% sedza Rietumu bankas labdarības fonds un 30% – privātpersonu ziedojumi.

Kalendārs

2012. gada nogalē noslēgts līgums starp Mālpils ev. lut. draudzi un restauratoru par lustras atjaunošanu.

2012. gada oktobrī sākts darbs pie lustras restaurācijas.

Restaurācijas procesā visas detaļas tīrītas ķīmiski un mehāniski.

Oriģinālajām detaļām ir atjaunota to sākotnējā formā: iztaisnoti zari un pārējiem elementiem izlabotas deformācijas.

Trūkstošās detaļas (divi zari, katrs ar trim papilddetaļām) atlietas no jauna, pēc analoģijas izgatavoti sveču kausiņu un šķīvīšu modeļi, kas atlieti bronzā. Lielās detaļas apstrādātas, izgatavoti “vainadziņi” virs sveču kausiņiem no misiņa skārda.

Veikta lustras elektrifikācija – lustrā ievilkti elektriskie vadiņi, iegādātas LED spuldzes.

2013. gada 15. februārī projekts pabeigts.

Taču ar to lustra vēl nav pilnīgi pabeigta, jo nepieciešams iegādāties kristālstikla piekariņus, kas pēc vēsturisko fotogrāfiju liecībām un arī pēc detaļu veidojumiem ir bijuši visām lustrām.

Konkurss turpinās!

Arī šogad projektu konkursam pieejamais finansējums būs 15 000 latu, vienam projektam – līdz 3000 latiem. Pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 10. maijam. Ar projektu konkursa nolikumu, pieteikuma veidlapu un citu informāciju varat iepazīties Rietumu bankas labdarības fonda mājas lapā “www.rblf.lv”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+