Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. augusts, 2014
Drukāt

Garīgās mūzikas festivālā gaidāmi latviešu komponistu pirmatskaņojumi

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

17. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā notiks Riharda Dubras, Kārļa Lāča un Kaspara Zemīša kompozīciju pasaules pirmatskaņojumi, preses konferencē par festivālu pastāstīja tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais.

Zemītis norādīja, ka darbs “Mesa” būs viņa kā ticīga cilvēka skatījums uz dievkalpojumu. “Tas būs mans dievkalpojums,” norādīja Zemītis, piebilstot, ka mesas kārtība atbilst arī dievkalpojuma kārtībai. Komponists vēlējies parādīt kora un ģitāras saspēli, kas viņam esot milzīgs baudījums. Kā norādīja Sirmais, šis darbs varētu ieinteresēt arī citus kolektīvus to atskaņot savos dievkalpojumos.

Dubra sarakstījis magnifikātu angļu valodā “My soul doth magnify the Lord”, kuru Sirmais raksturoja kā darbu, kas varētu ieinteresēt arī ārzemju izpildītājus un diriģentus. Komponists pastāstīja, ka sākumā nav vēlējies rakstīt magnifikātu, jo jau daudz strādājis ar tā tekstu. Tad viņš savās piezīmēs atradis sen pierakstītu motīvu, no kā tapis darbs angļu valodā. Dubra norādīja, ka valoda dod jaunu skanējumu. Pēc komponista teiktā, šis darbs muzikālo nokrāsu ziņā būs savādāks nekā citi.

Lācis pirmo reizi sarakstījis darbu ērģelēm, kuru atskaņos Kristīne Adamaite. Kā pastāstīja komponists, arī darba atskaņojums Doma baznīcā viņam būs jaunums. Darbā “Te Deum” komponists esot “pētījis” kora robežas, piebilstot, ka korim “Latvija” arī sarežģīti darbi ir pa spēkam.

Pasaules pirmatskaņojumi festivālā izskanēs 26. augustā plkst. 19 Rīgas Domā.

Sirmais festivālā izcēla arī Džonam Taveneram veltīto festivāla noslēguma koncertu 11. septembrī plkst.19 Latvijas Universitātes Lielajā aulā, norādot, ka šis komponists ir īpašs gan pašam Sirmajam, gan korim “Latvija”. Koncertā pirmo reizi Latvijā tiks atskaņots skaņdarbs “Erota ikona” (“Ikon of Eros”), kurā tiek apdziedāts skaistums. Dievs, pēc Tavenera domām, ir skaistuma sinonīms, pastāstīja Sirmais, piemetinot, ka skaņdarbā ir tikai pieci grieķu vārdi. Koncertā izskanēs arī Tavenera “Atēnas dziesma” un “Divas himnas Dievmātei”.

30. augustā plkst.19 Rīgas Svētā Pētera baznīcā paredzēts arī Kšištofa Pnederecka autorkoncerts, kura īpašais viesis būs pats komponists. Koncertā tiks atskaņoti viņa “Te Deum” un “Missa Brevis”. Koncertā piedalīsies solisti soprāns Natālija Krēsliņa no Latvijas, mecosoprāns Ksenija Dudņikova no Krievijas, tenors Boriss Stepanovs no Krievijas, bet diriģents būs Aleksandrs Humala no Baltkrievijas.

Festivāla pirmais koncerts notiks 21. augstā Liepājā, Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrālē. Programmā izskanēs Fransisa Pulenka “Gloria” un “Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem”, Semjuēla Bārbera “Adagio”, kā arī Arvo Perta “Cantus in Memoriam Benjamin Britten”.
Koncertā piedalīsies latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, soprāns Inga Šļubovska, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Jalčins Adigezalovs no Azerbaidžānas. Šī pati programma būs dzirdama arī Rīgā – 22. augustā plkst.19 Rīgas Domā.
2.septembrī Saldus Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā paredzēts labdarības koncerts, kurā tiks atskaņota Zemīša “Mesa” un latviešu autoru garīgā mūzika.

Biļetes uz festivāla koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un interneta vietnē “www.bilesuparadize.lv”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+