Garīgums, dvēseles sķīstība un tīrība 1
Rotko centrs savu vasaras izstāžu sezonu veidojis, apkopojot mākslas projektus, kurus caurvij garīgums, dvēseles sķīstība un tīrība, atklātība, kā arī tam pretējais, kas arī ir mums tepat līdzās sabiedrībā novērojams un sajūtams. Izstāžu kopumu šobrīd veido piecas izstādes – no Artūra Bērziņa personālizstādes “Barotava” līdz Alekseja Kuzmiča “Madonnas templim”.
Artūra Bērziņa “Barotava”
Izstāžu sezonas visneviennozīmīgāk vērtējamais projekts ir Artūra Bērziņa personālizstāde “Barotava”. Mākslinieks turpina reflektēt par dažādu populisma veidu un mitologēmu mijiedarbību ar sabiedrību, viegli, ironiski, bet jūtīgi balansējot starp saturā un formā apvienojamo, vienlaikus “barojot” un “barojoties”. Izstādē apskatāmi agrāk radīti darbi, kuros paveras Latvijas vēstures, mitoloģisko tēlu un simbolu kopums un mākslinieka attieksme, spēle ar tiem. Ar apzināti sajauktiem vai provokatīvi mainītiem spēles noteikumiem pašam sev un citiem jaunradītajos darbos un instalācijās bez pārspīlējumiem atklājas mākslinieka lietu izpratne un būtība. Mākslinieka izstādes koncepcijas pamatā ir metamodernistiskais imperatīvs – jūtīga svārstīšanās starp modernisma fundamentālo ideālismu, atklātību un postmodernisma ironisko spēles pieeju, atsvešinātību un aizdomām. To pavada dažādu gammu erotika, sakāpināta tēlainība, idealizēta sapņainība, kas ir atslēgas vārdi, raksturojot ne tikai šo izstādi, bet arī visu mākslinieka daiļradi kopumā. Artūra Bērziņa darbos būtiska satura atklāsmes daļa ir cilvēki, kuri nereti atgādina netveramus, pat mītiskus tēlus. Tajā pašā laikā tajos apslēptā jēga liecina par padziļinātu pievēršanos cilvēka psiholoģisko problēmu un sāpju tēmai, kā arī sāpīgiem sociālpolitiskiem jautājumiem. Ar smalku fantasmagoriju mākslinieks parāda sievietes un vīrieša attiecības, saskares, pievilkšanos. Daudzi darbi ar savu provokatīvo raksturu skatītājos izraisa plašu emociju gammu, bet precīzi raksturo viņu pašu iekšējo pretrunu emocionālos pārdzīvojumus. Par savas darbības galveno jomu talantīgais un savdabīgais mākslinieks uzskata glezniecību, kā arī vienlīdz veiksmīgi nodarbojas ar datorgrafiku, mūziku, fotogrāfiju un videomākslu.
Andra Zēgnera garīgums
Diametrāli pretējs ir Andra Zēgnera fotogrāfiju personālizstādes projekts “Gaismā”, garīguma tēmu skarot tā vistīrākajā un gaišākajā formulārā. Nav noslēpums, ka, tāpat kā tumsa, arī gaisma joprojām iedvesmo daudzus mākslas pasaulē. Ja cilvēks ceļotu ar gaismas ātrumu, viņš apsteigtu šīs zemes laiku. Fiziski tas šobrīd nav iespējams, bet ar mākslas starpniecību ceļojums jau ir sācies, apliecinot, ka Saule ir ne vien fiziskās enerģijas un mūsu eksistences pamats, bet arī radošās enerģijas avots.
Andris Zēgners savos darbos ir meklējis jaunus gaismas izpētes ceļus un nonācis pie novatoriskiem atklājumiem. Pirmo reizi šajā ciklā saskaramies ar fenomenu, ka gaisma ir nevis viens no mākslas darba komponentiem, bet vienīgā matērija, kas rada pašu mākslas darbu. Ilgstoši eksperimentējot ar saules gaismas spektru, autors atklāj līdz šim neiepazītas gaismas iespējas fotogrāfijā, iepazīstinot ar noslēpumainiem, pārsteidzoši daudzveidīgiem gaismas tēliem un ārpus vārdiem esošām emocionālām sajūtām par pārejošo un bezgalīgo, draudiem un glābiņu, trauslo un paliekošo, kustību un sastingumu. Var pat uzdrošināties teikt, ka šīs gaismas struktūras ir kā dievišķā (ja gribat, kosmiskā) skaistuma uzplaiksnījumi mūsu acu priekšā, kuros iekodēts dzīvības kopējais pirmsākums.
Andris Zēgners ir viens no neparastākajiem savas paaudzes latviešu fotomāksliniekiem. Viņu interesē dažādu objektu un dabas elementu struktūras un faktūras – to izpēte un radoša transformācija. Strādājot ar platformāta analogo jeb filmas fototehniku, viņš panācis neparastas telpiskuma un formas attiecības, radot spilgtas jēdzieniskas asociācijas. Mākslinieks savos darbos tiecas atklāt pilnīgi jaunu pasauli, kas apslēpta mums apkārt esošajā ierastajā vidē.
Ivetas Vaivodes latgaliskās “Zobens lilijas”
Savdabīgs, dabisks un nesamākslots ir fotomākslinieces Ivetas Vaivodes projekts “Zobens lilijas”. Izstāde savu pirmo veiksmes stāstu piedzīvojusi Latvijas Fotogrāfijas muzejā un šobrīd citā ekspozīcijas risinājumā aplūkojama Rotko centrā. Māksliniece tēlaini uzbur Latgales ainu, liek tajā ielūkoties un sajust tās patiesību. Viņa saka: “Esot Latgalē, mani pārņem zaudējuma, bet vienlaikus mežonīga prieka izjūta. Latgale man ir kļuvusi par metaforu zaudētai bērnībai.”
Visas trīs izstādes Rotko centrā apskatāmas līdz 10. septembrim.
No 11. augusta šajā mākslas telpā eksponēti vēl divi izstāžu projekti, kas turpina garīguma un cilvēciskuma un pāri cilvēkam esošo tēmu skatījumu. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīt Baņutas Ancānes pasteļus izstādē “Dievs ir”, un tajos tveramās dvēseles noskaņas, mieru, apskaidrību un ticību, kā arī tikpat daudz garīguma iespējams notvert Alekseja Kuzmiča izstādē “Madonnas templis”. Abus Madonnai – sievietei – veltītos izstāžu projektus iespējams aplūkot līdz 10. septembrim, bet pirms tam vēl divi keramikas mākslas izstāžu projekti – Latvītes Mednieces personālizstāde un no 18. augusta – 5. starptautiskā keramikas mākslas simpozija izstāde, kas šogad noslēdz 5. starptautiskā keramikas mākslas simpozija programmu Daugavpilī.
