Mobilā versija
-2.1°C
Tenis, Dravis
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
6. janvāris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Vēlēšanas ASV un ­Krievijā, kā arī citi šogad gaidāmi nozīmīgi notikumi (2)

Lorencs

Juris Lorencs

Tiem, kuri interesējas par starptautisko politiku, šis gads solās būt visai interesants. Septembrī Krievijā notiks Valsts domes vēlēšanas. Pastāv intriga – ar cik lielu pārsvaru uzvarēs varas partija “Vienotā Krievija”. Iespējami pārsteigumi, un par tiem var parūpēties gan Žirinovska vadītie “liberāldemokrāti” (kas gan patiesībā ir Putina “kabatas partija”), gan Komunistiskā partija. Lai gan līdz septembrim vēl tālu, maz ticams, ka šajā laikā uzlabosies ekonomiskā situācija, tāpat saglabāsies saspīlējums attiecībās ar Ukrainu un Turciju.

8. novembris – prezidenta vēlēšanas ASV. Tiesa, šeit daudz kas var izšķirties jau pirms pašām vēlēšanām. Lielais jautājums – vai Republikāņu partijai pietiks drosmes izvirzīt prezidenta amatam pretrunīgi vērtēto miljardieri Donaldu Trampu.

Savukārt aizvadītā gada nogalē notikušās parlamenta vēlēšanas Spānijā bija nozīmīgas ar to, ka tajās sevi veiksmīgi pieteica divas jaunas politiskās partijas – kreisā “Podemos” un liberālā “Ciudadanos”, kas ieguva attiecīgi 78 un 49 vietas no 350 Spānijas parlamenta deputātu vietām. Tomēr pats svarīgākais šo vēlēšanu rezultāts – konservatīvā Tautas partija (116 vietas) vairs nevar viena pati izveidot valdību, tai būs nepieciešams koalīcijas partneris. Par to visdrīzāk kļūs sociālisti (83 vietas), tā vismaz liecina matemātika. Beigusies 40 gadus ilgā Spānijas divpartiju sistēma, kas netraucēta funkcionēja kopš diktatora Franko nāves.

Līdzīgi procesi patlaban risinās arī visvarenākajā ES valstī Vācijā. Par to parūpējusies jaunā partija “Alternatīva Vācijai”. Nu jau vairākus mēnešus pēc kārtas par to gatavi balsot astoņi procenti vēlētāju. Patiesībā “Alternatīva” ir īsts skandāls, jo iestājas par Vācijas izstāšanos no eirozonas. Jautājums, kāpēc tieši Vācijā, kas varbūt visvairāk visā Eiropā ieguvusi no eiro ieviešanas, patlaban kļūst populāri šādi radikāli ekonomiski uzskati, ir dziļākas izpētes vērts. Tikmēr “Alternatīva” ne tikai paredz drīzu eiro krahu, bet pat tirgo savā interneta lapā zelta monētas un stieņus, kas nākotnē būšot vienīgais “drošais patvērums”.

Varbūtība, ka kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie jebkad varētu apvienoties vienā koalīcijā ar šo partiju, ir nulle. Aptauju dati liecina, ka nākotnē Vācijā iespējami tikai divi valdību varianti, kas abi izdevīgi “sociķiem”. Pirmā – sociāldemokrātu koalīcija ar zaļajiem un Kreiso partiju, kas ir bijušās Austrumvācijas kompartijas mantiniece. Otrā – “plašā koalīcija”, kas valda Vācijā arī šodien – konservatīvie kopā ar sociāldemokrātiem. Tātad Merkelei vairs nespīd iespēja netraucēti valdīt vienai.

Par to, vai Eiropā turpina dzimt jauni politiskie spēki un cik tie spēcīgi, varēsim pārliecināties visai drīz. Jau 6. martā notiks Slovākijas parlamenta vēlēšanas, savukārt 13. martā vācieši balsos par Bādenes-Virtembergas, Reinzemes-Pfalcas un Saksijas-Anhaltes vietējiem parlamentiem.

Garlaicīgi nebūs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vēl Krievijā notiks Cara kronēšana.Pilnīgi nopietni un bez jokiem. Jau tiek runāts par Vovčika iecelšanu Svēto kārtā jau dzīvam esot!

  2. Krievijā “vēlēšanas” Rietumu izpratnē nenotiek.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+