Mobilā versija
+19.6°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
6. janvāris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Vēlēšanas ASV un ­Krievijā, kā arī citi šogad gaidāmi nozīmīgi notikumi (2)

Lorencs

Juris Lorencs

Tiem, kuri interesējas par starptautisko politiku, šis gads solās būt visai interesants. Septembrī Krievijā notiks Valsts domes vēlēšanas. Pastāv intriga – ar cik lielu pārsvaru uzvarēs varas partija “Vienotā Krievija”. Iespējami pārsteigumi, un par tiem var parūpēties gan Žirinovska vadītie “liberāldemokrāti” (kas gan patiesībā ir Putina “kabatas partija”), gan Komunistiskā partija. Lai gan līdz septembrim vēl tālu, maz ticams, ka šajā laikā uzlabosies ekonomiskā situācija, tāpat saglabāsies saspīlējums attiecībās ar Ukrainu un Turciju.

8. novembris – prezidenta vēlēšanas ASV. Tiesa, šeit daudz kas var izšķirties jau pirms pašām vēlēšanām. Lielais jautājums – vai Republikāņu partijai pietiks drosmes izvirzīt prezidenta amatam pretrunīgi vērtēto miljardieri Donaldu Trampu.

Savukārt aizvadītā gada nogalē notikušās parlamenta vēlēšanas Spānijā bija nozīmīgas ar to, ka tajās sevi veiksmīgi pieteica divas jaunas politiskās partijas – kreisā “Podemos” un liberālā “Ciudadanos”, kas ieguva attiecīgi 78 un 49 vietas no 350 Spānijas parlamenta deputātu vietām. Tomēr pats svarīgākais šo vēlēšanu rezultāts – konservatīvā Tautas partija (116 vietas) vairs nevar viena pati izveidot valdību, tai būs nepieciešams koalīcijas partneris. Par to visdrīzāk kļūs sociālisti (83 vietas), tā vismaz liecina matemātika. Beigusies 40 gadus ilgā Spānijas divpartiju sistēma, kas netraucēta funkcionēja kopš diktatora Franko nāves.

Līdzīgi procesi patlaban risinās arī visvarenākajā ES valstī Vācijā. Par to parūpējusies jaunā partija “Alternatīva Vācijai”. Nu jau vairākus mēnešus pēc kārtas par to gatavi balsot astoņi procenti vēlētāju. Patiesībā “Alternatīva” ir īsts skandāls, jo iestājas par Vācijas izstāšanos no eirozonas. Jautājums, kāpēc tieši Vācijā, kas varbūt visvairāk visā Eiropā ieguvusi no eiro ieviešanas, patlaban kļūst populāri šādi radikāli ekonomiski uzskati, ir dziļākas izpētes vērts. Tikmēr “Alternatīva” ne tikai paredz drīzu eiro krahu, bet pat tirgo savā interneta lapā zelta monētas un stieņus, kas nākotnē būšot vienīgais “drošais patvērums”.

Varbūtība, ka kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie jebkad varētu apvienoties vienā koalīcijā ar šo partiju, ir nulle. Aptauju dati liecina, ka nākotnē Vācijā iespējami tikai divi valdību varianti, kas abi izdevīgi “sociķiem”. Pirmā – sociāldemokrātu koalīcija ar zaļajiem un Kreiso partiju, kas ir bijušās Austrumvācijas kompartijas mantiniece. Otrā – “plašā koalīcija”, kas valda Vācijā arī šodien – konservatīvie kopā ar sociāldemokrātiem. Tātad Merkelei vairs nespīd iespēja netraucēti valdīt vienai.

Par to, vai Eiropā turpina dzimt jauni politiskie spēki un cik tie spēcīgi, varēsim pārliecināties visai drīz. Jau 6. martā notiks Slovākijas parlamenta vēlēšanas, savukārt 13. martā vācieši balsos par Bādenes-Virtembergas, Reinzemes-Pfalcas un Saksijas-Anhaltes vietējiem parlamentiem.

Garlaicīgi nebūs.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vēl Krievijā notiks Cara kronēšana.Pilnīgi nopietni un bez jokiem. Jau tiek runāts par Vovčika iecelšanu Svēto kārtā jau dzīvam esot!

  2. Krievijā “vēlēšanas” Rietumu izpratnē nenotiek.

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+