Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūnijs, 2016
Drukāt

Garnadži no Latvijas veikaliem iznes miljonus (1)

TIMURA SUBHANKULOVA FOTOTIMURA SUBHANKULOVA FOTO

Deviņas reizes sodīts zaglis veikalā paņem 200 ml šokolādes pienu un šokolādīti. Skolēns – šokolādes, elektrisko skuvekli, viskiju, dārza šķēres un vitamīnus. Rēzeknes skolotājs – telefona maciņu, pretslīdes paklājiņu telefonam, dušas želeju. 90 gadus vecs sirmgalvis – melno ikru kārbiņu. Sieviete bezdarbniece – skropstu tušu. Tie ir tikai daži no zādzību gadījumiem, kas izskatīti Latvijas tiesās.

Izmeklēšanā, papīru rakstīšanā, tiesās tiek nodarbināti policisti, prokurori, tiesneši, tiesas sekretāri, tulki utt. Vai nevajadzētu sīko zādzību lietu izskatīšanu vienkāršot, lai vairāk spēku veltītu nopietniem un smagiem noziegumiem? Nav tik vienkārši, kā varbūt sākumā liekas. Speciālisti piekrīt, ka ir iespējas kriminālprocesos kaut ko vienkāršot, taču sīkās zādzības dekriminalizēt neiesaka.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: “Pilnībā dekriminalizēt šo noziedzīgo nodarījumu nedrīkst, jo zādzības nelielā apmērā augšējā robeža ir 370 eiro, kas ļoti daudziem iedzīvotājiem ir būtiska summa. Pašreiz varētu būt runa par apakšējās sākuma robežas noteikšanu, no kuras sākas kriminālatbildība par zādzību nelielā apmērā, bet par zādzību nelielā apmērā līdz kriminālatbildības iestāšanās robežai noteikt administratīvo atbildību. Bet vismaz man nav nekas zināms, ka šāda iniciatīva tiktu virzīta vai izskatīta.”

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa atklāj, ka tiesneši labprāt izskata neliela apmēra zādzības, jo gandrīz vienmēr tās ir vienkāršas un skaidras. “Bet par tērētiem resursiem arī es esmu aizdomājusies. Nesaku, ka dators varētu uzlikt sodu, bet varbūt varētu padomāt par kaut kādu standartu. Ja reiz veikalā cilvēks kaut ko nozog, ko tur daudz izmeklēt, pratināt, pārbaudīt pierādījumus, vainīgajam izmantot aizstāvību – prokurors uzliek ar priekšrakstu sodu, un viss,” lēš tiesnese.

Bet cik daudz un ko zog veikalos? Kaut lielveikali nedalās ar informāciju, cik daudz preču viņiem nozog un cik daudz garnadžu pieķer, tomēr spriežot pēc tā, kāds ir apgrozījums un speciālistu teiktā, ka veiksmīgi tiek nozagtas 0,1 – 0,2% preču, var secināt, ka garnadži nozaguši preces vairāku miljonu eiro vērtībā. Ja parēķina, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015. gadā mazumtirdzniecības preču apgrozījums pārtikas veikalos bija 2,7 miljardi eiro, tad sanāk, ka garnadži no tiem varētu būt piesavinājušies preces par 3 – 6 miljoniem eiro. Un šiem cipariem vēl jāpieskaita nočieptais citos veikalos, tirgū un citās vietās.

Kriminālprocesu skaits, kas 2015. gadā Valsts policijā uzsākti pēc 180. panta (par zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apmērā), ir nedaudz virs 11 tūkstošiem. Tas ir apmēram ceturtā daļa no visu Valsts policijas sākto kriminālprocesu skaita. Savukārt pirmās instances tiesās pērn saņemtas 2337 krimināllietas 180. panta sakarā. 2015. gadā notiesāta 1901 persona, no kurām 814 nokļuva cietumā, 146 saņēma nosacītu cietumsodu, 1054 izcieta piespiedu darbu, 5 maksāja soda naudu (90 – 95% gadījumu no šiem noziegumiem bija klasiskās zādzības).

Lūk, lasāmvielai neliels fragments no Saldus rajona tiesas sprieduma, kur apsūdzētajiem piesprieda piespiedu darbus (zagļus pieķēra pēc videoieraksta): “2015. gada 11. jūnijā ap plkst. 12.14 /pers. A/ personu grupā ar /pers. B/, mantkārīgu motīvu vadītas, vienojās par dažādu preču zādzības izdarīšanu nelielā apmērā no veikala tirdzniecības zāles, pēc kā, realizējot savu vienošanos abas devās uz veikalu “Maxima XX” Saldū un tirdzniecības zālē no plauktiem paņēma preces – universālo nazi 3,49 eiro vērtībā, “Jubilāra karbonādi Nākotne” (4,10 eiro), tomātus “Cherry Mix” (1,27 eiro), kazas sieru “Chervette” (4,13 eiro), citronus (0,44 eiro), avokado (1,50 eiro), datu pārraides kabeli “Tunex” (4,29 eiro), cūkgaļu zaļā mērcē (7,21 eiro), siļķu melnos ikrus (0,99 eiro), ketlaša ikrus “Elisseff” (14,69 eiro) un biezpiena sieru “Maskarpone” (1,41 eiro), tas ir, preces ar kopējo vērtību 43,52 eiro. Šīm precēm apsūdzētās tīši sabojāja preču svītrkodus un noslēpa tās /pers. A/ līdzpaņemtajā somā, un, nesamaksājot par precēm, garām kasei iznesa tās no veikala, tādējādi apsūdzētās kopīgi slepeni nozaga svešu kustamu mantu nelielā apmērā kopsummā par 43,52 eiro.”


Visu rakstu lasiet 2. jūnija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja papētīsiet lielveikalu praksi, tad sapratīsiet, ka par šīm nozagtajām lietām maksā cilvēki, kas tur strādā. Starpība pie inventarizācijām regulāri tiek atvilkta no darbinieku algām. Nez vai to tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un likumdevēji vispār apzinās? Lielajiem monstriem īpašniekiem zaudējumu nav – nesamaksā viens, samaksā cits.

Draugiem Facebook Twitter Google+