Garšīgu maizi sev neliedzam 1
“LA” ilggadējiem lasītājiem jautāju, kādu maizi viņi pērk veikalā un vai viņus apmierina piedāvājums.
Viktorija Koluža Bauskas novada Īslīces pagastā: “Jau divus gadus, kopš mūspusē to sāka cept, ēdu tikai “Zemnieku maizi”. Tā ir garšīga, dabiska, no labajām maizēm vislētākā. Kukulītis maksā tikai 54 santīmus.”
Leons Lagzdiņš Saldū: “Privātveikalā Saldū, Rīgas ielā, ar sievu pērkam kliju maizi. Citu māgai nevaru atļauties. Ļoti jau gribas īstu rupjmaizi, bet kuņģī skābes par daudz un to nevaru ēst. Agrāk pirkām karašu, bet tagad izskatās, ka to pārcep no neizpirktās baltmaizes. Iekšā kukulī neuzrūgušas brūnas baltmaizes garozas.”
Dzidra Šteinberga Mērsragā: “Es ēdu vai nu “Liepkalnu”, vai Matkules rudzu maizi. Reizēm atļaujos “Lāču” rudzu maizi no Normunda Skauģa ceptuves. Man garšo sātīga, īsta rudzu maize.”
Inta Teikmane-Karule, bijusī balerīna: “Pilnīgi bez maizes izdzīvot nevar. Pērku saulespuķu maizi ar sēkliņām un Skauģa rupjmaizi. Maizi ēdu piesardzīgi, lai saglabātu augumu. Tas jāuztur vismaz formā.”
Ausma Sirmā Gulbenes novada Stradu pagastā: “Visbiežāk ēdam “Ikdienas baltmaizi”, karašiņu un rupjmaizi, kas nav tas ķieģelītis, kas padomju gados, bet īsta rupjmaize. Esmu 10 gadus bijusi izsūtījumā Magadanā, un mēs neesam izvēlīgi.”
Erna Zariņa Ādažu novadā: “Es pērku graudu maizītes un apaļo saldskābmaizi, kurai ir īsta garša – nav par skābu vai asu. Vīram pērku “Mākoņmaizi”, baltmaizi. Viņam ar kukuli pietiek trim dienām.”
Mirdza Biļķina Lielvārdē: “Visvairāk ēdu graudu maizi un “Lāču” maizes ceptuves “Burkānmaizi”. Vīrs iecienījis “Liepkalnu” sald-skābmaizi. Ja pašiem izaug kartupeļi, tad var atļauties labu maizi savos 80 gados. Arī avīzi joprojām pasūtām. Tās ir divas lietas, ko sev neliedzam, – garšīgu maizi un mīļu avīzi.”
EKSPERTA VIEDOKLIS
Vai ir iespējams, ka maize ir pārcepta otrreiz?
Daiga Kunkulberga, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas tehnoloģijas katedras asociētā profesore:
“Ja maizē tiek atrastas tādas kā garozas, visticamāk, nav tikusi labi samaisīta mīkla. Atrodot šādu brāķi maizē, pircējam būtu jāvēršas pie ražotāja, kas tad maizes izejvielas vai mīcīšanas un cepšanas tehnoloģiju pamainītu. Dati par ražotāju atrodami uz kukulīša. Neticu, ka kāds ražotājs Latvijā tā riskētu ar maizes kvalitāti, ka maizi ņemtos pārcept… Tā aiz taupības apsvērumiem varētu rīkoties tikai mājas apstākļos. Neizpirktā rūpnieciski ražotā maize pārtop vai nu sausiņos, vai par zemāku cenu nonāk pie zemniekiem kā lopbarība.”
