Foto – Anda Krauze un no G. Podviga personīgā arhīva

Gata Podviga Jaunzēlandē gūtā ierosme jaunam biznesam 1

– Izlidoju novembrī un pēc trīsdesmit sešām stundām ielidoju vasaras vidū, – teic uzņēmējs GATIS PODVIGS. Viņš, pieredzot krīzi Latvijā, devās uz Jaunzēlandi, kur darba meklējumus apvienoja ar eksotiskās pasaules baudīšanu. Valsts vilināja ar gleznaino dabu, maoru kultūru, filmas ”Gredzenu pavēlnieks” uzņemšanas vietām… Svešatnē viņš guva arī ierosmi jaunam biznesa veidam.

Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

– Cik ilgi kurnēt par vietējā biznesa neveiksmēm? Līdzīgi kā daudzi jaunieši, arī es nolēmu doties labāka darba meklējumos. Tiesa, lidot uz Jaunzēlandi mani rosināja draugi, kas tur jau bijuši. Tomēr man galvenais nebija turp braukt tikai strādāt, pelnīt daudz naudas. Vairāk to uztvēru kā piedzīvojumu – kādu laiku pastrādāju, iekrāto uz vietas arī iztērēju. Baudīju tur dzīvi kopā ar savu draudzeni.

Jaunzēlande ir vidēji dārga valsts, dzīve – lētāka nekā Lielbritānijā. Pārtika dārgāka nekā Latvijā. Piemēram, maize un kilograms ābolu maksāja trīs Jaunzēlandes dolārus (NZD). Viens NZD atbilst apmēram četrdesmit santīmiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vidēji astoņās stundās nopelni ap simts NZD. Labklājības ziņā Jaunzēlande esot otrajā vietā pasaulē, pat sētnieks reizi nedēļā var aiziet paēst uz restorānu. Minimālā alga –12,75 NZD stundā.

Latvijas pilsoņi Jaunzēlandē bez vīzas var uzturēties trīs mēnešus. Gatis elektroniski pieteicās vīzai ”Darbs un atpūta”, kas paredzēta jauniešiem līdz 30 gadu vecumam un ļauj valstī uzturēties gadu, strādāt vienā darba vietā trīs mēnešus. Jaunzēlande ļoti rūpējas, lai imigrantu straume nekļūtu nevadāma, valstīm piešķir noteiktu skaitu vīzu (Latvijai gadam simts vīzas ”Darbs un atpūta”).

– Mana pirmā apmešanās vieta bija neliela pilsētiņa Lake Tekapo (ap 500 iedzīvotāju), kurā nodzīvoju pusgadu. Pēc tam aizbraucu uz galvaspilsētu Velingtonu. Jaunzēlandē galvenokārt patiešām interesējas, ko tu proti, nevis kā izskaties. Biju dzirdējis, ka uz darba intervijām puiši no Latvijas devušies glītos melnos uzvalciņos. Darba devēji viņus neesot sapratuši – domājuši, ka atnākuši nodokļu inspektori vai apbedīšanas biroja darbinieki.

Es darbu atradu nedēļas laikā, mani pieņēma par viesmīli viesnīcas restorānā, lai gan man pieredzes nebija. Saimnieks uzticējās, galvenais – nepievilt viņa cerības, strādāt godprātīgi.

Pēc mēneša pie Gata atlidoja draudzene Linda. Pēcāk jaunieši ciemos uzaicināja arī viņas mammu, lai visi kopā apceļotu salu.


– Ar vietējo sabiedrību sapratos labi, darba kolektīvs bija daudznacionāls. Raksturīgi, ka ik pēc trīs mēnešiem darbinieki rotē – nostrādā vienā vietā, ceļo tālāk. Manā darba vietā sastāvs nomainījās trīs reizes. Piedāvā gadījuma darbus. Sākumā mana draudzene Linda atrada darbu vietējā veikaliņā ”Run 77”, tirgoja Jaunzēlandes firmas “Icebreaker” apģērbus no merīnvilnas, kā arī ciemiņiem pasniedza kafiju ar maizītēm. Vēlāk pārgāja darbā kafejnīcā SPA kompleksā.

Reklāma
Reklāma

Par nopelnīto naudu Gatis iegādājās automašīnu. Varējis braukt uz nebēdu, jo degvielas litrs maksājis tikai četrdesmit santīmus.

– Galvenokārt tirgo japāņu mašīnas. Tās ir lētas, tehnisko apskati var iziet jebkurā servisā, nav obligātās apdrošināšanas. Tur cilvēku nevērtē pēc viņam piederošā auto markas, arī turīgie brauc ar visparastākajām automašīnām. Galvenais, lai tās būtu ekonomiskas. Jaunzēlande ir vīna un alus ražotājvalsts, varbūt tāpēc autovadītājam pieļautā alkohola daudzums – 0,8 promiles. Ja pieķer lielākā reibumā vai ātruma pārsniegšanā, policija vainīgo nogādā mājās, bet satiksmes līdzekli ar evakuatoru aizved uz noteiktu vietu, kur to sapresē… Neviens neņem vērā, cik tavs auto maksājis – pāris simtus vai tūkstošus.

Gatis ievērojis, ka Jaunzēlandē bērni jau sešpadsmit gadu vecumā dodas prom no vecākiem darba meklējumos pat tūkstošiem kilometru tālu.

– Jaunzēlandē var redzēt pasaules brīnumus. Taču palikt uz pastāvīgu dzīvi negribu, jo tur pietrūkst ģimeniskuma.

Lai gan daba ir fantastiska, tur nedrīkst sauļoties, jo virs Jaunzēlandes ir liels ozona caurums. Ar ādas vēzi slimojot apmēram 30% iedzīvotāju. Iecienīti galvenokārt ātri gatavojamie ēdieni, turklāt neveselīgi, piemēram, eļļā cepti kartupeļi… Tāpēc daudzi cilvēki ir patukli.Jaunzēlandieši, ”sakrustojušies” ar maoriem, augumā raženi, sejas vaibstos paskarbi. Jaunzēlande esot valsts, kurā visilgāk pastāvējis kanibālisms (18. gs. apēda ceļotāju Dž. Kuku). Jociņi par maoriem – ”vai tu šodien kādu apēdi?” – netiek uzskatīti par smieklīgiem.

Tagad iedzimtie cenšas tiesas ceļā atgūt savu senču zemi, kas agrāk pārdota angļiem par aproču pogu vai stikla pudeli… Ko gan vairs panāksi pēc tik daudziem gadiem, ja tavs sencis bija noslēdzis tādu darījumu – jā, manā īpašumā ir tie 100 ha zemes, bet vai tavs vecvectētiņš to aproču pogu nesaņēma?

Tiem vietējiem, ar kuriem bija ticies Gatis, esot maza izpratne par pasaules ģeogrāfiju, Eiropu viņi uzskatot par vienu valsti. Daudzi ir pārliecināti, ka Lielbritānijas karaliene ir pasaules karaliene, jo viņas attēls taču ir uz vairāku valstu banknotēm.

– Vietējie mūsu māju, kurā dzīvojām (kādu laiku bijām pat četri latvieši), iedēvēja par Latvijas vēstniecību. Pie tās bija sarkanbaltsarkanais karogs. Daudziem iemācījām kādu latviešu vārdu, cienājām viņus ar latviešu ēdieniem. Iemācījām ēst mazsālītu lasi, vietējie šādu gatavošanas veidu nezināja. Īpatnēji, ka ballītēs visi nes līdzi savu iecienīto alkoholu, paši to lieto (nevienu necienā) un atlikumu ņem līdzi uz mājām. Atceros jaunkundzi Elfiju, kura ieradās ar savu ledus somu. Tajā bija džina blašķīte, trauciņš ar citrona šķēlītēm un ledus gabaliņi. Pati uzcienājās un aizsākto blašķīti iebāza somā. Dzimšanas dienu vari rīkot visdārgākajā restorānā, jo katrs maksā par savu porciju. Arī neko īpašu nedāvina, ja nu kādus sīkumus.

Krogos legāli spēlē pokeru, rīko turnīrus. Gatim radusies ideja izveidot Latvijā pokera galdu ražotni.

– Eiropa ir pārplūdināta ar ķīniešu ražojumiem, kāpēc gan to vietā nevarētu būt Latvijā ražotie pokera galdi no vietējā koka? Vienīgi speciālais audums jāiepērk.

Domāts – darīts! Kopš pagājušā gada darbojas viņa SIA ”General Poker Tables”. Produkcija galvenokārt tiek sūtīta uz ārzemēm.

 

Gatis Podvigs

• Dzimis 1984. gada 2. maijā Rīgā

• Absolvējis Rīgas Hanzas vidusskolu, Starptautisko praktiskās psiholoģijas augstskolu.

• Pērn nodibinājis SIA ”General Poker Tables”.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.