Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Melbārde gatava runāt, līdz tiks saklausīta
 (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Rīt Saeimā paredzēts balsojums par “TB”/LNNK/”Visu Latvijai!” izvirzītās kultūras ministres Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktores Daces Melbārdes apstiprināšanu amatā.

Vaicāta par Daces Melbārdes personības iezīmēm, ilggadējā Latvijas vēstniece Francijā Aina Nagobads-Ābola man teica, ka viņas un Daces Melbārdes ceļi krustojušies vairākkārt un allaž ar prieku būts kontaktā. “Kad uzzināju, ka viņa virzīta amatam, nodomāju – vai tā ir tā pati mana Dace?” atceras ilggadējā diplomāte. “Es viņu pazinu vēl kā Daci Neiburgu! Tagad UNESCO telpā viņa ir pieņemta un visiem zināma.”

Dace Melbārde esot cilvēks ar lielām darba spējām, komunikabla, atsaucīga, nevairās uzņemties atbildību un reizē arī prasīga.

Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs, vairākkārtējs Dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais Daces Melbārdes virzīšanu kultūras ministres amatam uztver ar dalītām jūtām. “Ļoti priecājos, ka Dace tiek virzīta tālāk, taču viņa tik brīnišķīgi pacēlusi Nacionālo kultūras centru, žēl, ka tas būs jāatstāj.”

Daces Melbārdes veikums šajā ziņā patiesi nav novērtējams. Rīgas 800 gadu svētku rīkošanai Rīgas pilsēta dibināja īpašu biroju. Diemžēl tas kļuva par tramplīnu, lai izsistu no toreizējā Tautas māk-
slas centra rokām arī Dziesmu svētku rīkošanu. Dacei Melbārdei LNKC direktores amatā izdevās tam atdot agrāko svaru. Un bija kas dziļi pacilājošs mirklī, kad arī viņa, pirmajā rindā nostājusies, šovasar Dziesmu svētku noslēguma koncertā “Līgo” Mežaparka estrādē dziedāja vairākas dziesmas līdz ar tūkstošbalsīgo kori.

Māris Sirmais uzsver, ka Daces Melbārdes personības kvalitātes viņa skatījumā ir skaidrība, tīrība darbā visā tā procesā un ārkārtīgi izteikts godīgums.

Sarunā ar mani Dace Melbārde neslēpa pārliecību, ka viņas izpratnē nozares vadītājam jābūt stratēģim, spējīgam definēt ilgtermiņa vīzijas, to redzējumā un apspriešanā iesaistot plašāku sabiedrību. Otra būtiska lieta ir publiska sektora vadītāja prasme apzināties, ka nepietiek vienīgi ar to, ka viņš dara, ļoti svarīgi, kā viņš dara, kādas vērtības liktas rīcības pamatā, kāda ir kopējā uzvedība un attieksme pret lietām. Publiskā pārvaldība nav tikai dokumentu parakstīšana. “Šajos laikos, kad tiešām gribam Latvijā nostiprināt pilsonisku sabiedrību, publiskai pārvaldībai, it īpaši jautājumos, kas skar sabiedrisko labumu, esmu par koleģiālu attiecību veidošanu ar iesaistītajiem cilvēkiem un institūcijām,” teic Dace Melbārde.

Jautāta par savām prioritātēm ministres amatā, viņa teic, ka beidzot vairāk jāpievēršas tieši kultūras jomā strādājošiem cilvēkiem. Daudz runāts par kultūras infrastruktūru, ir uzcelti jauni, ērti, patīkami kultūras centri, taču neesam radījuši pietiekami labus apstākļus un materiālos nosacījumus, lai kultūras nozarē ienāktu augstskolas beiguši profesionāļi un arī lai mūsu nozares cilvēki nebūtu starp labākas dzīves meklētājiem pasaulē, uzsver kultūras ministres amata kandidāte. Vēl viena būtiska lieta viņas uztverē ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansiāla stiprināšana. VKKF vajadzētu būt iezīmētam noteiktam finanšu avotam (savulaik tāds jau bija – alkohola un tabakas akcīzes nodoklis), lai šis finansējums nebūtu atkarīgs no politiķu lēmumiem.

Līdz šim kultūrpolitiskā aspektā Dace Melbārde vislielāko pieredzi guvusi, vadot darba grupu, kas izstrādāja Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes (2005. – 2015. gadam) “Nacionāla valsts”. Viņa ir arī viena no šā dokumenta autorēm.

Dace Melbārde neslēpj, ka pati korī vairs nedzied, jo nu visu brīvo laiku iegulda meitā, lai Dārta jau no mazotnes dabiski ieaugtu Dziesmu svētku kustībā. Dārta dejo kopš trīs gadu vecuma un piedalījusies arī šajos Dziesmu svētkos.

Emocionāli vissaviļņojošākais notikums Dacei Melbārdei, protams, bijuši Dziesmu svētki. Jautāta par sarūgtinošāko situāciju, viņa saka: “Man ļoti sāpēja, ka kultūras cilvēki sašķēlās tajā laikā, kad notika peripetijas ap kultūras ministra nomaiņu. Ir normāli, ka ir atšķirīgi viedokļi, taču man sāpēja, ka pretēju domu paudējus uztver gluži vai kā personiskus ienaidniekus.” Normāli ir cīnīties ar uzskatiem, bet nevis to paudēju kā personību, viņa piebilst. Esot skumji, ka kultūras kopiena nespēja pilsoniskas sabiedrības vērtību izpratnē veidot dialogu, bet ļāva emocijām uzsist neadekvāti augstu vilni, kas aizgāja līdz pat personiskiem aizvainojumiem.

Radošā vizītkarte



DACE MELBĀRDE


Ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā; mākslas maģistra grādu kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre (1999 – 2004), Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos (2004 – 2009), Britu padomes pārstāvniecības Latvijā vadītāja (2009 – 2011), Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore (no 2011).

Spīdolas balva (2005), 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2013).

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jāceļ kultūras centri, bet kā ar koncertzāli!? Vai tiesām tas ir tik maznozīmīgi?

  2. Bīstieties no sievietēm ar plānām lūpām!!! Knīpstanga!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+