Gatavi radīt Nacionālo enciklopēdiju 0
Jau 25. aprīlī uz pirmo sēdi varētu pulcēties darba grupa, kas sāks darbu pie Latvijas Nacionālās enciklopēdijas veidošanas, kuras pirmajam vai pirmajiem sējumiem vajadzētu iznākt Latvijas simtgadē, tātad 2018. gada novembrī.
“Latvijas Avīzē” jau vairākkārt rakstīts, ka Latvijas simts gadi būtu jāsagaida īpaši. Tāds notikums varētu būt arī jaunas nacionālās enciklopēdijas izdošana, kas ir ļoti nepieciešama. Beidzot šī ideja sāk attīstīties. Jau janvāra beigās Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija nolēma, ka šāds nozīmīgs izdevums būtu jāveido. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende tikusies ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti un lūgusi LZA veidot darba grupu, kas strādātu pie enciklopēdijas veidošanas. Ministre solījusi arī, ka tiks sagādāts valsts finansējums enciklopēdijas izdošanai, stāstīja O. Spārītis. “Acīmredzot pēc pārrunām ar Kultūras ministrijas darbiniekiem, ar Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, arī ministre nonākusi pie secinājuma, ka Latvijas simt gadus svarīgi atzīmēt ar šāda mēroga kvalitatīvu un apkopojošu izdevumu,” sacīja O. Spārītis, piebilstot, ka savulaik uzņēmēja Valērija Belokoņa izdotā enciklopēdija tomēr “neiztur visus kvalitātes vērtējumus”. O. Spārītis cer, ka jaunā enciklopēdija kļūtu par valstisku un simbolisku kultūrpolitikas mērķi, sagaidot Latvijas simt gadus.
Diemžēl, kad Kultūras ministrijā (KM) vēlējos noskaidrot, cik liela summa būtu vajadzīga enciklopēdijas izdošanai un vai ar premjeru vai finanšu ministru jau ir notikušas pārrunas par finansējuma piešķiršanu, konkrētu atbildi nesaņēmu.
Atbildē bija teikts – “lai izvērtētu iespējamos risinājumus šā nozīmīgā projekta īstenošanā, ir nepieciešama iesaistīto pušu, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas sadarbība enciklopēdijas koncepcijas izstrādes darba grupā, kas varētu spriest par šā projekta finansējuma apjomu, tā avotiem un īstenošanas procesu. Projekta īstenošanā svarīgākie partneri varētu būt Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Nacionālā bibliotēka, ņemot vērā, ka mērķis ir sagatavot zinātniski pamatotu izdevumu, kas būtu uzticams informācijas avots gan mācību procesā, gan zinātniskajā darbā, būtu noderīgs un interesants izdevums plašam lasītāju lokam, kas pieejams gan drukas, gan digitālā formā.”
Kursīte jau vāc materiālus un autorus
Valstiskās audzināšanas apakškomisija, paužot atbalstu enciklopēdijas tapšanai, uzdevusi Saeimas deputātei un LU profesorei Janīnai Kursītei sadarboties ar KM. Deputāte arī līdzdarbosies darba grupā, kas izstrādās enciklopēdijas koncepciju, turklāt viņa jau aptaujājusi ap 500 cilvēku par to, vai un kādu atbalstu viņi gatavi sniegt enciklopēdijas veidošanā. J. Kursīte atzina: aptaujāto atbalsts un gatavības iesaistīties ir liela.
Viņa stāstīja, ka daudzi gatavi iesaistīties arī uz brīvprātības pamata un enciklopēdijas izdošanas organizēšanu tiešām var uzskatīt par goda pienākumu, tomēr šķirkļu autoriem un redaktoriem atlīdzība būtu jāsaņem.
J. Kursīte vērtēja, ka “birokrātiskā mašīna strādā lēni”, tāpēc arī skaidrības par finansējumu vēl nav. Tomēr viņa ik nedēļu KM atgādina, ka enciklopēdijas izdošanai vajadzēs naudu.
Patiesībā, lai enciklopēdijai iegūtu finansējumu nākamā gada budžetā, ir pēdējais brīdis veikt aprēķinus, jo bāzes budžeta izdevumi nākamajam gadam valdībā jau apstiprināti, bet par to, vai piešķirt naudu jaunām iniciatīvām, lems jūnija sākumā. Pēc tam nākamā gada budžeta vilciens būs jau aizbraucis.
“Man jau ar materiāliem enciklopēdijai savākta vesela kaste, mēs tikai gaidām starta šāvienu no Kultūras ministrijas, lai sāktu strādāt,” piebilst J. Kursīte. Starta šāvienu vai, precīzāk, skaidrību par finansējumu deputāte gaidīs līdz aprīļa beigām un tad, ja skaidru lēmumu nebūs, kļūšot uzstājīgāka.
Cik naudas vajadzētu šķirkļu radīšanai vai vismaz darba sākšanai, gan nevar pateikt arī J. Kursīte, viņa kā māņticīga folkloriste par konkrētām summām baidoties runāt.
Ilgstošs un pakāpenisks darbs
Arī O. Spārītis, neraugoties uz neskaidrību ar finansējumu, ir spara pilns strādāt. Viņš uzsvēra, ka tik apjomīgā projektā nav iespējams uzreiz ķerties pie redakcionālā darba – tūlīt un tagad rakstīt enciklopēdiju. Vispirms nepieciešams izstrādāt apjomīgā izdevuma koncepciju, nolemt, kādā formātā un kvalitātes līmenī tā taps.
Nedrīkst aizmirst, ka dzīvojam digitālā laikmetā. Tas nozīmē, ka līdztekus drukātajai enciklopēdijai būtu jāievieto šķirkļi tīmeklī. Par to vēl būs jādiskutē – vai tīmeklī informācijai jābūt plašākai vai, gluži otrādi, šaurākai ar domu nākotnē to papildināt.
Darba grupā, kas sāks darbu pie enciklopēdijas koncepcijas un kas sapulcēsies nākamnedēļ, O. Spārītis aicinājis līdzdarboties bijušo LZA prezidentu Jāni Stradiņu, Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, cilvēkus, kas savulaik jau veidojuši enciklopēdijas, piemēram, Intu Rozenvaldi, Ievu Jansoni, Valdi Veilandu.
Tikai pēc enciklopēdijas koncepcijas radīšanas varētu dibināt redakciju, uzrunāt šķirkļu potenciālos autorus. Ņemot vērā darba apjomu, O. Spārītis uzsver, ka uz Latvijas valsts simt gadiem būtu iespējams izdot tikai pirmo vai dažus pirmos sējumus, taču arī tādā gadījumā laika vairs nav daudz un kavēties nevajadzētu. Arī KM atbildē par enciklopēdijas radīšanu atzinusi, ka “ņemot vērā apjomīgo darbu, kas jāiegulda šāda izdevuma izstrādē un informācijas apkopošanā, enciklopēdijas sagatavošana būtu jāsāk savlaicīgi, bet 2018. gadā, sagaidot valsts jubileju, būtu jāsāk enciklopēdijas izdošana.”
LZA prezidents cer, ka valsts simt gadu sagaidīšana un darba sākšana pie enciklopēdijas veidošanas varētu būt grūdiens, lai izveidotos ilglaicīgs enciklopēdijas veidošanas projekts ar pastāvīgi strādājošu redaktoru štatu.
O. Spārītis atgādināja, ka arī padomju laikā Latvijā strādāja Enciklopēdiju redakcija. Daudzās valstīs tādas strādā nepārtraukti, un nozaru speciālisti tajās uzkrāj faktoloģisko materiālu šķirkļu radīšanai. Piemēram, Zviedrijā enciklopēdijas redakcija bez pārtraukuma darbojas teju simts gadus.
“Mums jādomā par valsts simboliem, un Nacionālā enciklopēdija varētu būt viens no tiem. Tās radīšanā darbotos daudzi Latvijas pilsoņi, un tā būtu kopīga dāvana Latvijai simts gados,” tā J. Kursīte.
Ka “Nacionālo enciklopēdiju arī var uzskatīt par valsts simbolu tāpat valsts karogu un himnu, tāpēc tās izveide būtu īpaši nozīmīga, sagaidot un svinot Latvijas valsts pastāvēšanas jubileju” atzīst arī KM.
“Latvijas Avīze” sekos, vai skaistie vārdi pārvērtīsies arī derīgos darbos.
