Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. maijs, 2015
Drukāt

Vidusskolu absolventi gatavi “sisties pa dzīvi”. “LA” apkopojums par mācību iestāžu piedāvājumu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Juglas vidusskolas absolventi Ramina Bužinska (no kreisās), Paula Puikevica, Beāte Liepiņa, Liene Karpoviča, Emīls Gatis Liepiņš, Amanda Bernāne un Armands Jaunzems dienu pirms centralizētā eksāmena matemātikā bija smaidīgi un jautri.

“Izvēloties nākotnes profesiju, nedomāju tik daudz par to, cik nopelnīšu, bet gan par to, lai darbs man patiktu,” saka Ramina Bužinska, kas šovasar absolvē Rīgas Juglas vidusskolu. Raminu kopā ar citiem izlaiduma klases skolēniem satiku dienu pirms centralizētā eksāmena matemātikā.

Visi aptaujātie jaunieši plāno studēt un lielākoties izvēlējušies studijas tepat, Latvijā. Ramina vēlas kļūt par sākumskolas un sociālo zinību skolotāju, tāpēc grasās studēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. “Man patīk bērni, tas, ka skolotājs pats lemj, kā vadīs stundu, izskaidros mācību vielu. Zinu, ka skolotāji mēdz sūdzēties par algu, taču man šķiet: nav nemaz tik traki. Brīvās vasaras – tas vispār ir brīnišķīgi!,” vērtē meitene.

Liene Karpoviča studēs Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātē. “Vēlos apgūt psiholoģiju, kā arī logopēdiju, jo man patīk bērni,” saka Liene. Emīls Gatis Liepiņš toties tēmē uz Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kur studēšot starptautisko mārketingu un reklāmu: “Mūsdienu pasaulē tik daudz kas balstīts uz pārdošanu. Foršāk ir būt nevis patērētājam, bet tam, kas to visu organizē.” Armands Jaunzems pagaidām priekšplānā liek darbu, nevis studijas: vasaras sākumā strādās tiešajā pārdošanā, zvanīšot cilvēkiem, lai piedāvātu preces vai pakalpojumus. Pēc tam plānots brauciens uz ārzemēm un tikai pēc tā domās, ko un kur studēt. “Bet es skaidri zinu, ka negribu iekļauties nekādās sistēmās, nekādus ierobežojumus, gribu darīt to, ko vēlos pats.”

Divas sastaptās meitenes – Paula Puikevica un Beāte Liepiņa – plāno studēt vadības zinības. Abas atzīst, ka viņām vēl nav konkrētu plānu par to, kādā jomā vēlētos darboties, bet vadības zinības noderēs daudzās nozarēs. Paulas ģimenei pieder neliels uzņēmums, un viņa domā, ka vismaz sākumā varētu strādāt tajā, taču nākotnē vēlētos strādāt lielākā uzņēmumā, kur plašākas izaugsmes iespējas. Beāte arī teic: uzņēmējdarbības vadības studijas sniegs daudzviet izmantojamas zināšanas, savukārt, ja radīsies vēlme kādā jomā specializēties, to varēs darīt maģistra studijās. Paula studēs Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas fakultātē, bet Beāte izvēlējusies biznesa augstskolu “Turība”. Amanda Bernāne Vidzemes augstskolā studēs Tūrisma organizāciju un uzņēmējdarbību. “Man jau kopš bērnības ļoti patīk ceļot. Nākotnē gribētu darīt darbu, kurā varu daudz kontaktēties ar cilvēkiem,” teic Amanda. “Ar zināšanām uzņēmējdarbībā varēšu strādāt arī citās jomās.”

Kāpēc neviens neizvēlas studēt eksaktās zinātnes, kaut darba tirgus speciālisti nenoguruši apgalvo, ka tieši šajā jomā nākotnē visvairāk trūks strādājošo? Emīls Gatis atzīst: no visas klases tikai viens plānojot studēt ko tādu. Citiem eksaktie mācību priekšmeti ne pārāk padodas. “Ja padotos, varbūt gribētu studēt, piemēram, ķīmiju. Taču, ja šajā priekšmetā nav augstāka vērtējuma par seši, skaidrs, ka nekas nesanāks,” skaidro puisis. Armands teic, ka eksaktās nozares viņam nešķiet radošas un saistošas. Emīls Gatis toties uzskata: jaunieši patiesībā nezina, kāds būtu darbs, piemēram, laboratorijā, tāpēc arī par eksakto zinātņu studijām nedomā.

Jautāti, vai paši pelnīs naudu līdztekus studijām, Rīgas Juglas vidusskolas topošie absolventi pieļauj, ka jā. Taču, kur strādās, vēl nezina. Armands atzīst: būtu jāstrādā jomā, ko studē. “Strādāt “McDonald’s” vai sēdēt kasē “Rimi” ir galīgi muļķīgi, jo tā neko savai turpmākai dzīvei neiegūsi,” viņš spriež. Ramina gan noteikti zina, ka strādās, jo plāno mācīties neklātienē. Kaut negrasās stāties ārvalstu augstskolās, jaunieši neslēpj: pieredzi ārvalstīs tomēr gribētos gūt, tāpēc cer piedalīties studentu apmaiņas programmās un vismaz kādu no studiju semestriem pavadīt ārpus Latvijas. “Tas vajadzīgs gan tāpēc, lai mēs iemācītos būt patstāvīgāki, gan tāpēc, lai iegūtu kontaktus ārpus Latvijas. Tomēr pamati studijām jāieliek Latvijā,” spriež Emīls Gatis.

Bet kāpēc jaunieši izvēlējušies tieši minētās augstskolas? Paula sapratusi, ka vēlas mācīties LU, kad apmeklējusi augstskolas stendu izstādē “Skola 2015” un pēc tam piedalījusies LU rīkotajā pasākumā “Studentu kurpēs”. “Aizgāju uz atvērto durvju dienām “Turībā” un uzreiz sapratu, ka šī augstskola ir man piemērota. Arī mani vecāki ir studējuši “Turībā”,” saka Beāte. “Tieši Vidzemes augstskolai mani piesaista tas, ka domāju: tur būs gana dinamisks studiju process, būs daudz prakses,” stāsta Amanda. Daļa jauniešu izvēlējušies studijas, kur nav valsts budžeta apmaksāto studiju vietu un par mācībām jāmaksā. Taču viņi apzinās, ka izglītībā ieguldītais atmaksāsies. Jaunieši atzīst: ne visas Latvijā piedāvātās studiju programmas ir kvalitatīvas, tāpēc jābūt uzmanīgiem un jāizraugās labākais no plašā piedāvājuma klāsta. “Svarīgi arī, kādas pašam ir dotības, cik daudz esi gatavs mācīties, vai nebūsi kā no konveijera noņemta prece, līdzīgs visiem citiem augstskolu absolventiem,” piemetina Emīls Gatis. Amanda piekrīt: “Ir jāsitas pa dzīvi, jācenšas.”

Savukārt jauniešiem, kuri vēl nav izlēmuši, kur mācīties pēc pamatskolas vai vidusskolas izlaiduma, “LA” ir sagatavojusi visplašāko studiju un profesionālās izglītības programmu apskatu, kuru varat lasīt nākamajās lappusēs. u 8-22

Uzziņas

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem šogad vispārizglītojošo skolu – vidusskolu un ģimnāziju – 12. klasi vajadzētu absolvēt 9424 skolēniem, bet 
9. klasi – 17 262 skolēniem.

Vispārējo vidējo izglītību ieguvušo skolēnu skaits ik gadu samazinās, 9. klases absolventu skaits ir svārstīgs, tomēr arī ar tendenci sarukt. Piemēram, pērn, 2013./2014. mācību gadā, 12. klasē mācījās 10 730 skolēni, bet 9. klasē – 16 898. Savukārt 2005./2006. mācību gadā šajās klasēs mācījās attiecīgi 18 686 un 33 382 skolēni.

Arodskolu tabula

Koledžu tabula

Augstskolu tabula

 

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+