Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. aprīlis, 2014
Drukāt

Gatavo krievu kanālu Baltijai (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Kā Latvijas krievvalodīgie mediji varētu stiprināt vietējo mazākumtautību piederību valstij? Un vai privātiem plašsaziņas līdzekļiem maz jānodarbojas ar šādu sociāli politisku misiju? Uz šiem jautājumiem vakar atbildi meklēja Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti. Pirms pāris gadiem valdīja uzskats – krievu valodai Latvijas sabiedriskajā televīzijā nav vietas, bet tagad pat nacionāli noskaņotie deputāti uzskata, ka nepieciešams uzrunāt vietējos krievvalodīgos viņu dzimtajā valodā. Pretējā gadījumā šī sabiedrības daļa tiks atplestām rokām sagaidīta Kremļa propagandas kanālu lamatās.

Uz sēdi bija aicināts LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, LTV7 krievu programmas žurnālisti, TV5 ziņu dienesta producents Aleksandrs Šuņins, interneta portālu “Delfi” un “Tvnet” krievu versiju redaktori, “Vesti segodņa” politikas nodaļas vadītājs Abiks Elkins un citi.

Pastiprināta 
uzmanība saturam


LTV vadītājs Belte informēja, ka pēdējās nedēļās krievu saturam pievērsta pastiprināta uzmanība. Pirms vairākiem gadiem LTV7 kanāls tika pārveidots no integrācijas medija par sporta un izklaides mediju. Tagad pamazām šis rats tiek griezts atpakaļ. “Līdz šim krievu auditorijas integrāciju tika mēģināts veikt uz latviešu valodas bāzes, bet šī komunikācija strādāja ļoti slikti vai nestrādāja vispār,” informēja Belte. Saturs krievu valodā Latvijas Televīzijā aprobežojies ar 26 minūšu garām ziņām krievu valodā darbdienu vakaros. “Ilgu laiku mēs, krievu ziņas, dzīvojām kā bārenīši. Mums pat nebija nevienas kameras ziņu gatavošanai, bet tagad, par laimi, situācija sāk mainīties uz labo pusi un esam tikuši vismaz pie divām kamerām,” teica LTV7 pārstāve Solvita Denisa-Liepniece. Viņasprāt, sabiedriskajā medijā nepieciešams palielināt saturu krievu valodā, papildinot to arī ar izklaides raidījumiem, jo ar ziņām vien skatītāju piesaistīt nav iespējams. Denisa-Liepniece arī apstiprināja, ka LTV7 krievu redakcija profesionāli ir gatava satura paplašināšanai, bet jautājums ir par finansējumu.

Nepieciešamību paplašināt saturu krievu valodā atbalsta arī Belte. Vēl vairāk – viņaprāt, ir pienācis laiks visām trim Baltijas valstīm veidot kopīgu kanālu krievu valodā. Tajā tiktu kopīgi iepirkts izklaides saturs, kas tiktu papildināts ar katrā valstī atsevišķi gatavotām ziņām. Pēc Beltes aplēsēm, šāda kanāla izveidei un darbības nodrošināšanai pietiktu ar diviem miljoniem latu, kas trim Baltijas valstīm kopā nemaz nebūtu tik liela summa. Šādu ideju atbalstoši vērtēja gan apakškomisijas deputāti, gan uzaicinātie žurnālisti.

“Jūtos kā eksāmenā”


Atšķirībā no sabiedriskās televīzijas žurnālistiem privāto krievu mediju pārstāvji vismaz sākotnēji šo sēdi uztvēra ar piesardzību un komisijas vadītāja Raivja Dzintara (NA) skaidrojumus klausījās ar neslēptu skepsi. “Nesapratu, kāpēc mēs šeit esam uzaicināti. Jūtos kā eksāmenā, kur tiek uzdots jautājums – ja jūs esat krievu medijs, ko jūs darāt valsts labā?” savas izjūtas neslēpa TV5 ziņu dienesta producents Aleksandrs Šuņins, “Mēs neesam valsts medijs, un mēs neesam arī propagandisti. Mūsu kā komerctelevīzijas misija ir pelnīt naudu. Protams, vienlaikus mums ir savs ētikas kodekss un principi, kuros ietilpst arī objektīvas informācijas paušana. Un, atspoguļojot Latvijas vai ārvalstu notikumus, mēs vienmēr izklāstām abu pušu viedokļus. Tāpat mums ir sižeti par Latvijas sasniegumiem sportā, izglītībā un kultūrā. Ko vēl jūs no mums gribat?”

Lai būtu ekonomiski 
izdevīgs medijs


Šuņins pauda sarūgtinājumu, ka deputāti pirms žurnālistu aicināšanas nebija papūlējušies iepazīties ar viņu pārstāvēto mediju saturu. Līdzīgu viedokli izteica arī “Rus.Delfi.lv” galvenais redaktors Anatolijs Golubovs. “Mūsu īpašniekiem Igaunijā būtiskākais ir, lai mēs būtu ekonomiski izdevīgs medijs – piesaistītu auditoriju un reklāmdevējus. Taču mūsu redakcionālā nostāja paredz sniegt saviem lasītājiem arī tādu viedokli, kas vairākumā krievu mediju neparādās.

Mēs investējam līdzekļus, lai no latviešu valodas uz krievu valodu tulkotu arī nacionālo politiķu viedokļus. Labi zinām, ka mūsu lasītājiem tie var nepatikt, ka būs daudz negatīvu komentāru. Taču ir būtiski, lai lasītāji tiktu iepazīstināti ar atšķirīgiem viedokļiem,” teica Anatolijs.

Krievu žurnālisti arī pauda pārliecību, ka jautājumi par piederību vai lojalitāti nemaz nerastos, ja politiķi spētu veiksmīgāk atrisināt sociālās un ekonomiskās problēmas. “Mūs tāpat kā deputātus un latviešu žurnālistus satrauc fakts, ka cilvēki dodas prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos. Mēs pat savos rakstos esam mudinājuši viņus nebraukt prom, bet palikt un sagaidīt labākus laikus,” teica “Vesti” pārstāvis Abiks Elkins.

“Peldam 
uz diviem kuģiem”


Deputāte Janīna Kursīte (“Vienotība”) izteicās, ka šo diskusiju redz kā taustīšanos, “jo, lasot krievu presi, bieži ir sajūta, ka vienā valstī peldam uz diviem kuģiem”. Taču mediju pārstāvji sprieda, ka latvieši daudz sāpīgāk uztver kritiku, ja tā izteikta krieviski. I. Belte novērojis, ka krievu žurnālisti, vēstot par Latvijas notikumiem, bieži neatļaujas būt tik kritiski kā latviešu kolēģi. Proti – ja kādā latviešu žurnālista sižetā tiek kritizēta Latvijas politika, tad skatītāju reakcija būs mērena vai pat piekrītoša. Turpretim, ja šis pats sižets tiks sagatavots krieviski, tad sabiedrība to uztvers kā uzbrukumu un ļoti asi reaģēs pret autoriem.

Atsevišķa diskusija izvērtās arī par nacionālo politiķu principiālo nerunāšanu krieviski ar vietējiem krievu žurnālistiem. “Ja jūs protat krievu valodu, tad uzrunājiet cilvēkus arī tajā. Tas būs ne tik daudz labas gribas žests, cik drošība, ka jūsu teiktais tulkojot netiks sagrozīts,” neizturēja sēdi filmējošais TV5 operators. Tomēr šajā ziņā nacionālie deputāti nav gatavi piekāpties.

“Vai šī saruna ir izdevusies? Es teikšu, ka ne, vismaz ne par 100%. Taču labā ziņa ir tā, ka tā ir notikusi, tas ir vairāk nekā nekas,” komisijas sēdes noslēgumā rezumēja Dzintars. Arī krievu žurnālisti pēc sēdes atzina, ka daudz kas no deputātu teiktā viņiem nav bijis pieņemams, bet šādas politiķu sarunas ar žurnālistiem vajadzētu turpināt.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Loti nepiecesams! Krievijas cilveknideju propaganda vajag apkarot!

  2. Es domāju, ka naudu varētu iedot TV Čas žurnālistiem, lai īpaši nestieptu garumā.
    Man ir ļoti labs iespaids par šiem žurnālistiem kā par tādiem, kuri tik tiešām cenšas būt objektīvi (daudz labāks iespaids nekā par vienu otru latviešu “žurnaļugu”)

  3. Walther von Plettenberg Atbildēt

    Visu cieņu labai domai, taču zinot šo žurnālistu provinciālo līmeni, varu paredzēt, ka radītais kanāls kļūs par izsmieklu.

Draugiem Facebook Twitter Google+