Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Gatavo malku, kas nekvēpst

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Līvānu novada Turku pagasta “Klētniekos” dzīvo un strādā gados jaunais uzņēmējs Guntis Jurāns, kas pagājušajā gadā, izturot lielu konkursu (uz vienu vietu bija pieteikušies septiņi cilvēki), Nordea biznesa skolā sāka apgūt sešu mēnešu bezmaksas mācību programmu topošajiem uzņēmējiem. 


 

Pirms dažām dienām, kad apciemoju jauno saimnieku, viņš gatavojās startēt Rāmavas izstādē ar savā uzņēmumā ražoto jauno produktu – kvēpu neitrālo malku, kas ir kurtuvei un videi draudzīga. Šāda malka Latvijā ir vēl tikpat kā nepazīstama. Lai arī Guntis todien bija visai nevaļīgs, tomēr atklāja neparastu veiksmes stāstu.

– Līdz šim nebija dzirdēts, ka kāds kaut kur ražotu kvēpu neitrālu malku. Kā radās ideja, un ar ko jaunais produkts atšķiras no parastās malkas?

– Man jau pamatskolas laikā, mācoties 8. klasē, radās interese par biznesa lietām – izstrādāju biznesa plānu par trušu audzēšanu, rūpējos par 70 garaušu saimi.

Tā kā mantojumā biju ieguvis vecmammas lauku māju ar saimniecības ēkām, desmit hektārus zemes un tikpat daudz meža, nolēmu, ka jāpaliek laukos. Mans tēvs ir ražošanas vadītājs mežiz­strādes firmā, māte ir ekoloģe, manai mājai tuvumā ir daudz meža īpašnieku – tas viss vedināja apdomāt iespēju sākt meža biznesu.

Biju daudz lasījis par kamīnmalkas gatavotājiem, prātoju, ar ko varētu pārsteigt un ieinteresēt. Tēvs būvēja sev jaunu māju, lauzījām galvu, ko darīt, lai apkures sistēma – ēkas centrālajai apkurei siltumu nodrošina tikai kamīns – mazāk ciestu no kvēpiem. Tīrīšana taču prasa laiku un naudu! Un cik nav dzirdēts par ugunsnelaimēm, ja laikā neiztīra skursteni! Zinājām, ka alkšņa malka tikpat kā nerada kvēpus, bet kur ņemt tik daudz alkšņa malkas, lai apkurinātu visu māju?

Radās ideja izmēģināt dažādu koku sugu malkas kokteili. Konsultējoties ar Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas speciālistiem, noskaidroju, kādi ir dažādu koku sugu malkas degšanas procesi, kvēpu veidošanās, koksnes blīvums, siltuma atdeve.

 

Izpētīju, ka labākais malkas kokteilis iznāk no bērza, priedes un alkšņa. Izrādījās, ka alksnis, kas no kvēpu viedokļa ir vistīrākais, noteiktā kombinācijā neitralizē kvēpu rašanos no bērza un priedes malkas degšanas. Tā nu sagadījās, ka ideju priekšā man pateica dzīves nepieciešamība.

 

– Savukārt biznesa attīstības nepieciešamība palīdzējusi rast ideju neparastam malkas grozam – kartona kastei ar rokturiem un informāciju par kvēpu neitrālo malku. Kāpēc tieši kartona kaste?

– Kad atklāju, ka mans malkas kokteilis saudzē mājokļa apkures sistēmu, nācās palauzīt galvu, kā šo kokteili vislabāk piedāvāt pircējam. Gan no tīri praktiskā ērtuma viedokļa, gan no ekoloģijas viedokļa. Izdomāju, ka visoptimālākais variants ir kartona kaste ar 17 – 20 kilogramu malkas ietilpību. Katrā kastē ievietojam arī iekuru, kas palīdz kamīnā aizdedzināt malku. Kastes izgatavošanai dabiskos materiālus izvēlējos tāpēc, lai neradītu liekus atkritumus – kad kartona kaste tukša, to saplēš un sadedzina kopā ar malku. Divi labumi – saudzējot mājokļa apkures sistēmu, reizē rūpējamies arī par apkārtējo vidi kopumā.

– Skatos, uz kastes ir informācija.

– Jā, būtībā kaste ir tāds gudrs malkas grozs. Informācijā uzsvērts, ka, izvēloties kvēpu neitrālo malku, iegūstam lielāko iespējamo siltumatdevi un mazāko iespējamo kvēpu daudzumu, tā saudzējot apkures sistēmu.

Otrkārt, mums visiem kopā var izdoties attīrīt Latvijas aizaugušos laukus un ceļmalas.

Treškārt, par Latvijas kurināmo samaksātā nauda paliek Latvijas ekonomikā, nevis aizplūst pie ārvalstu fosilo resursu un dabasgāzes ražotājiem.

– Izvēlējies Nordea biznesa skolas “No idejas līdz investoram” piedāvājumu. Kāpēc tieši šīs skolas? Un kā jums izdevās izturēt lielo uzņemšanas konkursu?

– Mani ieinteresēja 36 akadēmisko stundu apjomā piedāvātās programmas saturs – biznesa plānošana uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, radošums produkta vērtības celšanai un konkurētspējas stiprināšanai, prezentācijas prasmes, eksporta tirgu apgūšana, arī vairākas citas tēmas. Konkursā acīmredzot paveicās tāpēc, ka man bija sava ideja par kvēpu neitrālo malku.

Skola man ne vien deva daudz jaunu zināšanu, bet arī dažādas vajadzīgas prasmes, piemēram, mums mācīja, kā pārliecinoši – īsi un skaidri – ieinteresēt klausītājus par savas idejas dzīvotspēju. Lielā mērā skolai esmu pateicīgs, ka esmu jau tik tālu ticis ar savu ražotni.

 

VIZĪTKARTE

GUNTIS JURĀNS

* Līvānu novada Turku pagasta SIA “Klētnieks enerģija” īpašnieks;

* ražo videi tā saukto kvēpu neitrālo malku;

* 24 gadi;

* beidzis Vidzemes Augstskolu, specialitāte – biznesa vadība;

* ieguvis Nordea biznesa skolas “No idejas līdz investoram” sertifikātu.

* beidzis Eiropas sociālā fonda kursus “Eksporta akadēmija”.

 

UZZIŅA

Nordea biznesa skola “No idejas līdz investoram”

* Sešu mēnešu bezmaksas mācību programma topošajiem uzņēmējiem.

* 20 nodarbību temati un 16 partneruzņēmumu lektori.

* Jau 100 absolventi, vairāk nekā pusei ir savi uzņēmumi, kas nodrošina darba vietas gandrīz 100 darbiniekiem.

* Ceturto gadu pēc kārtas aicina jaunos uzņēmējus, īpaši tos, kam ir dzīvotspējīga ideja, bet kam nepieciešamas papildu zināšanas un pieredzējušu ekspertu konsultatīvs atbalsts.

* Mācībām var pieteikties līdz 19. oktobrim.

* Partneri: Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mentoru klubs, uzņēmējdarbības atbalsta biedrība “Līdere”, inovāciju un zināšanu biedrība “ZINIS”, eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmums “Gateway Baltic” un citi.

Avots: “Nordea Latvija”

 

 

Viedoklis

Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Jānis Zandersons: “Centieni samazināt izmešus un pasargāt apkures sistēmas no kvēpiem ir tikai apsveicami. Priedes malka ir sveķaina, protams, rodas vairāk kvēpu. Sakombinēt dažādu koku sugu malku tā, lai rastos mazāk kvēpu – tas ir jauns risinājums. Salīdzinājumam – Dienvidvācijā tur iegūtās akmeņogles, kam ir augsts sēra saturs, kas degšanas laikā rada sēra dioksīdu, zināmā proporcijā sajauc ar Ukrainas oglēm, kam ir zems sēra saturs. Galvenais, lai vairāk būtu tādu cilvēku, kas domātu gan par kurināmā kvalitāti, gan par ekoloģijas problēmām.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+