Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. maijs, 2014
Drukāt

Gatavojam pieneņu medu! (4)

pienenu-medus

Visapkārt pienenes zied un priecē acis ar savām smaidīgām sejiņām. Vienīgi dārzniekus, liekas, šis skats neiepriecina. Tikmēr čaklas saimnieces paņem groziņu, salasa pāris simtus dzelteno ziedu un gatavo gardu pieneņu medu!

Var jau strīdēties – pieneņu medus vai vienkārši sīrups. Man iznāca kā biezs sīrups, bet pēc garšas – kā medus! Stāstām, kā to pagatavot.

1. Vispirms salasa pieneņu galviņas, kuras tikko atvērušās (galvenais, lai nav pārziedējušas!). Pirms likšanas groziņā nopurina kukaiņus, citādi vēlāk tie saķep ziedos un grūti izņemami.

2. Pieneņu galviņas aplej ar verdošu ūdeni. Sākumā – mazliet, kad pienenes saplakušas, var pieliet vēl, svarīgi, lai ūdens nav par daudz, citādi medus neiznāk tik aromātisks.

3. Uzliek vāku un atstāj uz diennakti, pēc tam izkāš caur smalku sietiņu.

4. Šķidrumu lej katlā un pievieno cukuru (attiecībā 1:1, ja grib ļoti biezu, medainu sīrupu, vai 1:0,5, lai izjustu arī pieneņu rūgtumiņu, nevis tikai medus saldumu).

5. Vārīšanās laikā vairākkārt jānosmeļ putas, tad kārums pagrabā labi glabājas visu gadu.

6. Pieneņu medu vāra aptuveni stundu. Kad pagājusi aptuveni puse paredzētā laika, sāk veidoties burbuļi, kas palēnām kāpj augšup. No šī brīža katliņam ir jāstāv klāt un enerģiski jāmaisa, citādi saldā masa pāriet malām, bet sakaltušu to notīrīt no plīts virsmas ir vienas mocības, tā paliek kā karamele.

7. Kad masa sabiezē, noņem no uguns un salej iepriekš izkarsētās burciņās. Jārēķinās, ka atdziestot medus paliek biezāks, tāpēc ļoti biezu to nav ieteicams savārīt. Medum no karotes ir lēnām jālīst (divreiz lēnāk nekā ūdenim!). Ja piliens turas pie karotes kā labam bišu medum, jau savārīts par daudz!

 

Svarīgi

Pieneņu medu lielos daudzumos nav ieteicams lietot līdz 18 – 20 gadu vecumam. Kā skaidroja ajūrvēdas ārsts Maksims Volodins, tajā ir ļoti daudz rūgtās garšas, kas var ietekmēt kaulu augšanu. Jebkurā gadījumā šis ir našķis, kuru lieto pa tējkarotei, nevis pusburciņai dienā!

• Pieneņu medu var vārīt dažādi. Viens no variantiem – uzreiz pārlej ūdeni un vāra aptuveni 40 – 50 minūtes, tad nokāš, pieliek cukuru (attiecībā 1:1), vārīšanās beigās pievieno nedaudz svaigi spiestas citronu sulas un tiek pie bieza sīrupa. Otrs variants – pārlej ar verdošu ūdeni, noliek uz nakti nostāvēties, no rīta šķidrumam pievieno ābolu sulu (attiecībā 1 : 0,5), pieliek cukuru un vāra, kamēr masa sabiezē.

• Ja pieneņu medum gatavošanas laikā pievieno nedaudz skābuma (ābolu, citronu vai cidoniju sulu), tam ir izsmalcinātāka, bagātāka garšas buķete.

• Dažas saimnieces izmanto tikai zieda dzeltenās lapiņas, pamatni nogriežot. Izmēģinot abus variantus, šķiet, ka garša no tā nemainās, bet laika gan vajag daudz, lai salasītu tikai ziedlapiņas…

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ļoti garšīgs ar mazu rūgtumiņu.

  2. Vai kāds man negribētu pastāstīt, kādā krāsā tam brīnumam jābūt? Un pēc kā jāsmaržo?
    Mans “brīnums” atšķirībā no tā,kas atrodams internetā, ir tumšs un ož pēc… nu nezinu, pēc medus nē.
    Darīju visu kā receptē rakstīts …

  3. Mana recepte ir tāda: 200 pieneņu galviņas aplej ar 3 glāzēm ūdens, pieliek 1 t.k. citronskābes (vai 1citrona sulu),emaljētā katlā uzvāra un lēni karsē 15 min., atstāj traukā. Nākošajā dienā izspiež šķidrumu, pieliek 1 kg cukuru un vāra 40 min. Salej izkarsētās burciņās. Būs garšīgi!
    Bet ar bērniem (mazbērniem) ļoti interesanta kopdarbošanās: lasīšana, skaitīšana, vārīšana un galā īsts pašu radīts, garšīgs brīnums!Pamēģiniet!

  4. l

    lloti garsigs var meli norit

Draugiem Facebook Twitter Google+