Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. novembris, 2015
Drukāt

Gatavojas Nobela balvu pasniegšanas ceremonijai

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nobela bankets Stokholmas mērijas zālē, kur pie vidējā galda sēž goda viesi.

Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896. gadā ar savu testamentu iedibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera stiprināšanā, kas tiek pasniegtas zinātnieka nāves dienā 10. decembrī.

 

Divi tosti četru stundu pusdienās

Nodibinot šīs prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Pirmo reizi Nobela balvas tika pasniegtas 1901. gadā, piecus gadus pēc to iedibinātāja nāves. Nobela prēmijas piešķiršanu uzskata par augstāko atzinību savā darbības jomā. Nobela balvas, izņemot Miera prēmiju, tiek pasniegtas Stokholmā. Miera prēmijas pasniegšanas ceremonija notiek Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Pēdējos gados apbalvošanas ceremonija notiek Stokholmas galvenajā koncertzālē, bet bankets tiek rīkots pilsētas rātsnamā Zviedrijas karaliskās ģimenes un aptuveni 1300 viesu klātbūtnē. Pēc pusdienām, ko pavada muzikāli priekšnesumi, tiek rīkotas dejas mērijas Zelta zālē. Zviedrijas televīzijā var vērot sarīkojuma tiešraidi. Pēc Miera balvas pasniegšanas banketā Oslo viesnīcā “Grand Hotel” piedalās aptuveni 250 viesu. Pusdienu gaitā katrs Nobela balvas laureāts tiek lūgts teikt uzrunu, kas nereti ir piebārstīta jokiem. Četras stundas ilgo pusdienu laikā tiek uzsaukti divi tradicionālie tos­ti – viens Zviedrijas monarham un atbildes tosts Alfrēda Nobela piemiņai. Par uzrunām un tostu saukšanu ir atbildīgs banketa tostu uzsaucējs, kura lomu tradicionāli pilda kāds zviedru students, kam šis uzdevums tiek uzticēts četrus gadus. Banketā viesus apkalpo īpaši sagatavots personāls. Telpas rotā desmitiem tūkstošu ziedu, kas piegādāti no Itālijas pilsētas Sanremo, kur Alfrēds Nobels pavadīja dzīves pēdējos gadus.

 

Banketā piedalīties alkst daudzi

Pirmajā Nobela banketā 1901. gadā piedalījās tikai 113 viesi. Pieaugot Nobela balvas prestižam un starptautiskajai atpazīstamībai, 1934. gadā ceremonijā klāt bija 350 viesi. Nobela bankets ir sarīkojums, ko alkst apmeklēt daudzi, taču Stokholmas mērijas zālē, kur bankets tiek rīkots kopš 1934. gada, ir vietas tikai 1300 viesiem, kuru vidū ir karaļnama pārstāvji, zinātnieki, uzņēmēji, mākslinieki, valdības ierēdņi, diplomāti. Pirmajos gados viesi sēdēja pie galdiem, kas bija izkārtoti pakava atveidā. Tagad ir vajadzīgi gari galdi, goda viesiem sēžot pie galda zāles vidū. 65 galdiem vajadzīgs galdauts 470 metru garumā, uz kura jāizvieto 6730 porcelāna trauki, 5384 glāzes un 9422 galda piederumi. 1991. gadā Nobela fonds pasūtīja īpašu pusdienu trauku komplektu, kas ieturēts zviedru dizaina tradīcijās, sakarā ar Nobela balvas pasniegšanas 90. gadskārtu. Katram Nobela banketam ir īpaša tēma, kas atainota telpas izrotājumā un sarīkojuma izklaidēs.

Personāla grupā katram ir savs uzdevums – preču sagādniekam, zāles pārzinim, galvenajam pavāram ar 20 palīgiem, astoņiem galvenajiem oficiantiem un 210 viņu padotajiem, pieciem vīnziņiem un 20 izsūtāmajiem.

Kādā no Nobela banketiem 1300 viesiem bija jāpiegādā 2692 baložu krūtiņas, 475 omāru astes, simt kilogrami kartupeļu, 70 litri dažādu mērču, 67 kilogrami artišoku, 53 kilogrami Filadelfijas siera, 45 kilogrami viegli kūpināta laša, un šis saraksts nebūt nav pilnīgs. Trīs dienas pirms lielā notikuma virtuvē sākas priekšdarbi, un katrs strādā saskaņā ar stingru grafiku.

 

Banketa ēdienkarte – ceļojums kulinārijas vēsturē

Pirmajos gados pusdienu sākumā tika piedāvāts “consommé” jeb buljons, bet mūsdienās ēdienkartes pamatā ir skandināviski akcenti. Par franču etiķetes un kulinārijas ietekmi liecina fakts, ka no 1901. līdz 2004. gadam ēdienkarte bija tikai franču valodā. Kopš 2005. gada tā tulkota arī angļu un zviedru valodā. Jau septembrī, trīs mēnešus pirms banketa, Nobela fonda pārstāvjiem tiek piedāvāti trīs ēdienkaršu varianti, ko ieteikuši izcili starptautiski atzīti pavāri. Izvēlētā ēdienkarte tiek turēta slepenībā līdz pat banketa dienai. Pirmajos gados pagājušā gadsimta sākumā mielasts sākās ar aukstiem vai karstiem uzkožamajiem, kam sekoja buljons, kas dažreiz bija gatavots no bruņurupuča gaļas. Pamat­ēdienā bija liellopu vai putnu gaļa un zivis, bet desertā saldējums, augļi un kūkas. Mielasta sākumā un beigās tika pasniegts sausais šampanietis. 1901. gadā pirmā Nobela banketa ēdienkartē bija pieci ēdieni, kas maksāja 15 zviedru kronas (aptuveni 200 dolāru šodien). Pēc Otrā pasaules kara ēdienkartē parasti bija trīs ēdieni, un bieži aļņa, ziemeļbrieža vai fazāna gaļa un jūras veltes no ūdeņiem ziemeļvalstu piekrastē. Mielasta beigās tika pasniegts dažādu veidu saldējums, liķieris un konjaks.

Pievienot komentāru

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+