Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. oktobris, 2012
Drukāt

Gatavojas sodīt arī pacientus – kukuļdevējus

Foto - LETAFoto - LETA

Parlaments rīt skatīs apjomīgus Krimināllikuma grozījumus, kas, cita starpā, paredz noteikt sodu arī par kukuļu došanu vai piedāvāšanu valsts vai pašvaldības ie­stādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona. Tātad turpmāk kriminālatbildība draudēs arī tiem, kas vēlas uzpirkt, piemēram, savus ārstus, skolotājus. 


Priekšlikums paredz, ka par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, lai tā izdarītu kādu darbību labuma devēja vai kādas citas personas interesēs, varēs sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu. Bet par atkārtotu pārkāpumu draudēs pat brīvības atņemšana uz diviem gadiem. Grozījumi arī paredz, ka gadījumā, ja kukuļdevējs pats labprātīgi paziņo tiesībsargājošām institūcijām par savu pārkāpumu, tad viņš no kriminālatbildības tikšot atbrīvots.

Par šādu grozījumu nepieciešamību jau vairāk nekā gadu runā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Faktiski tieši birojs ar Tieslietu ministrijas (TM) starpniecību tos arī ierosināja. “Šis pašlaik ir tāds kā robs mūsu Krimināllikumā, jo par kukuļa došanu privātajā sektorā draud kriminālatbildība, tāpat kā par kukuļa došanu valsts amatpersonām. Taču došana valsts vai pašvaldības darbiniekiem līdz šim likuma izpratnē neskaitījās pārkāpums,” paskaidroja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

 

Viņš arī atzina, ka uz šā roba aizlāpīšanu Latviju mudinājušas arī starptautiskās organizācijas, piemēram, Valstu apvienība cīņai pret korupciju. Tāpat rekomendācija kriminalizēt visus kukuļdevējus izskanējusi arī kontekstā ar Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

 

Ļoti iespējams, ka tieši starptautiskās rekomendācijas arī ir galvenais iemesls šā priekšlikuma tapšanā, jo neviens no manis aptaujātajiem parlamentāriešiem tā arī nespēja paskaidrot, kādā veidā šos likumpārkāpējus varēs pieķert. Arī KNAB pārstāvis neatminējās gadījumus, kad, piemēram, ārsti sūdzētos par pacientiem, kuri viņus apgrūtinātu ar uzbāzīgiem kukuļu piedāvājumiem. Gluži otrādi – birojs ir pieķēris vairākus ārstus, kas kukuļus ir ņēmuši vai prasījuši. Nereti tas izdodas tādēļ, ka pats kukuļa devējs, neapmierināts ar saņemto pakalpojumu, nosūdz kukuļa pieņēmēju. Vai pēc jaunās redakcijas stāšanās spēkā viņiem, zinot, ka paši izdarījuši krimināli sodāmu darbību, vairs būs motivācija informēt KNAB? “Tieši tādēļ mēs vienmēr atgādinām, ka devēji, kuri paši paziņo par notikušo pārkāpumu, no atbildības tiek atbrīvoti,” skaidroja A. Vitenburgs.

Grozījumu autors, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) uzsvēra, ka diskusija par redakciju vēl nav aizvērta un, visticamāk, pirms trešā lasījuma to nākšoties vēl precizēt. Tāpat arī ierēdņiem tikšot dots uzdevums izvērtēt, cik kategoriskas ir starptautisko institūciju rekomendācijas.

Viens no kaismīgākajiem aizstāvjiem šai idejai ir deputāts un krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (“Vienotība”).

 

“Mūsu mērķis nav saukt pie atbildības tos, kas dakterim, skolotājam vai pašvaldības darbiniekam uzdāvinās ziedus, bet gan tos, kas prettiesiskā veidā vēlas gūt sev nepienākošos labumu. Arī citās valstīs tādas darbības ir kriminalizētas. Nav loģiski, ka atbildība ir tikai vienai pusei. Proti, ka kukuļus nedrīkst pieņemt, bet tajā pašā laikā drīkst brīvi staigāt un tos piedāvāt.

 

Turklāt šai normai būs arī preventīvs raksturs. Tā kalpos kā brīdinājums sabiedrībai, ka šādi rīkoties nav pareizi!” teica Judins.

Tomēr arī parlamentāriešu vidū stipri atšķiras viedokļi par to, kur beidzas vienkārši pieklājība vai pateicība un kur sākas kukuļdošana. Piemēram, deputāts Vitālijs Orlovs, kurš pirms politiķa karjeras bija praktizējošs ārsts, uzskata, ka pašlaik sodīt pacientus, kuri vēlas atbalstīt savus bieži vien neatbilstoši zemi atalgotos dakterus, būtu nevietā un nelaikā. “Es, protams, kategoriski nosodu ārstus, kuri neārstē cilvēkus, kamēr nav saņēmuši kādu papildu maksu. Taču man šķiet, ka ar šādiem grozījumiem mēs nodarīsim vairāk ļaunu un nobiedēsim cilvēkus, kuri vēlas pateikties savam dakterim par labu darbu. Pārlieku institucionalizējot šādas lietas, mēs varam sabojāt cilvēcīgās attiecības starp cilvēkiem,” uzskata Orlovs. Viņš arī atstāstīja kādu gadījumu, ko nesen piedzīvojis Baltkrievijā, kur novērojis parlamenta vēlēšanas. Pēc darba vēlēšanu iecirkņa darbinieki vēlējušies uzcienāt ārvalstu novērotājus ar āboliem un kafiju. Zviedrijas pārstāvji to esot uztvēruši kā kaut ko šokējošu, kā mēģinājumu viņus nopirkt. Taču Orlovam baltkrievu piedāvājums šķitis vienkārši draudzīga viesmīlība.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+